Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Redzot to, kas ikdienā notiek, kas notiek universitātē, redzot to bezcerību, tiešām bezcerību un bezspēcību, kad jebkura enerģijas izpausme tiek ar administratīviem resursiem nosista,” – tā Būvinženieru savienības rīkotajā diskusijā, kurā analizēja bijušā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora, inženierzinātņu doktora Egona Lavendeļa secinājumus par Zolitūdes traģēdijas ekspertīzi un ēkas sabrukšanas iemesliem, par būvinženieru izglītības kvalitāti izteicās RTU Būvmehānikas katedras vadītāja, asociētā profesore Līga Gaile. Pietiek šodien plašāk atspoguļo viņas oficiālā līmenī pietiekami nepopulāro viedokli.

Pēc viņas domām, standarta situāciju iemācīšana ir ceļš uz nekurieni un regresu. “Inženiertehniskā domāšana mums laižas aizvien zemāk, tāpēc ka jaunieši tagad nāk iekšā un raksturojas ar tādu algoritmisko domāšanu: tikai precīzi šo paņemam, to ieliekam iekšā, solis pa labi, solis pa kreisi ir bezdibenis. Bet mums ir katastrofāls kontaktstundu trūkums profesionālajos priekšmetos,” atgādinot, ka šis jautājums jau pārrunāts Būvinženieru savienības kongresā, pauda Gaile.

Profesore uzsvēra, ka universitātē ir viena programma ar nosaukumu „būvinženieris”, kam „apakšā” ir dažādas specialitātes, un rezultātā projektētājiem ir ārkārtīgi maz stundu gan būvmehānikā, gan materiālu pretestībā, gan būvkonstrukcijās. Līdz ar to zināšanas šajos priekšmetos paliek virspusējas, lai gan vēlāk darba praksē bieži vien ir nepieciešamas padziļinātas zināšanas tieši šajās jomās.

Tāpat kā trūkumu Gaile norādīja to, ka studenti drīkst neizvēlēties grūtākos priekšmetus, neizvēlēties specializāciju būvkonstrukcijās, kādus speciālos kursus būvkonstrukcijās, bet pēc tam mierīgi strādā par būvkonstruktoriem bez jebkādām problēmām. Pēc viņas domām, tas ir pilnīgs absurds. “Es pat nezinu, no kura gala tur kaut ko var ietekmē vai risināt,” neslēpa profesore.

Pēc viņas pārliecības, datorprogrammu akla pielietošana būvprojektēšanā ir jauno laiku risks. Par konkrētu datorprogrammu mācīšanu un izmantošanu kritiski izteicās arī Lavendelis, uzsverot, ka pats savā praksē nekad nepaļautos tikai uz datorprogrammas aprēķiniem, bet par rezultātu pārliecinātos, pats “ar roku” veicot aprēķinus.

“Paskatījos studiju programmās, cik ir priekšmetu ar nosaukumu „mehānika”. Izrādās – aptuveni 50. Tas nozīmē, ka 50 priekšmetos tiek apskatītas standartsituācijas, bet kopēja priekšstata nav. Ja man iemāca standartsituāciju, es ārpus šīs situācijas neprotu domāt. Atgriežoties pie Zolitūdes traģēdijas iespējamiem iemesliem, tad neviens no tiem nav standarta situācija. Un tur jau tās ziepes sākas,” uzskata Lavendelis.

Gaile arī uzsvēra Būvinženieru savienības atbildību projektētāju izglītības kvalitātes celšanā. Viņa norādīja uz Lietuvas kolēģu pieredzi, kuri prasības un zināšanu “latiņu” saviem būvinženieriem paceļ caur sertifikāciju. “Lietuvas kolēģi ir izdarījuši tā – pie sertificēšanās viņi nepielaiž tos, kam nav noteikts skaits kredītpunktu projektētājam vajadzīgajos priekšmetos, bet vajag šos kredītpunktus pacelt. Viņiem abas augstskolas – Kauņas un Viļņas universitātes, kurās ir būvniecības programmas - šādā veidā konkurē uz augšu, piemēram, šīs sertifikācijas dēļ Kauņai bija jāpaceļ uz augšu vairāki projektēšanas priekšmeti, būvmehānika utt. Bet mēs ar Lauksaimniecības universitāti rotējam uz leju, jo, kā dzirdējāt, viņi ar lepnumu ir paziņojuši, ka viņiem arī tagad ir viengadīga maģistratūra. Kolosāli! Viņi tiekot ar to galā!” par izglītības kvalitāti Latvijā ironizēja Gaile.

Tāpat profesore norādīja uz vidusskolas beidzēju ārkārtīgi zemo zināšanu līmeni. “Ar katru gadu paliek bēdīgāk. Te ir jāuzņemas kaut kāds risinājums. Viens ir iestājeksāmeni, kas tuvākajā nākotnē netiks ieviesti. Otrs ir profesijas prestižs. Ar profesijas prestižu mums ir ārkārtīgi dramatiska situācija. Kāpēc lai spožākie prāti nāktu mācīties? Nav nekādas lokomotīves, nekādu vadošu, jauniešus iedvesmojošu personību. Viss ir tikai slikti un briesmīgi, visi ir tikai krāpnieki, meļi un zagļi. Atnāk parasti tie, kam ģimenē ir kaut kāds sakars ar šo nozari,” novērojusi Gaile.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...