"Santas" izdevniecības vadītājs Ivars Zariņš kaulējies par zagtas mantas - "Grābekļa" izdrukas iegādi
PIETIEK25.08.2014.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Ievērojamās žurnālu izdevniecības Žurnāls Santa valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš piedāvājis savam elektroniskās sarakstes biedram 100 eiro par zagtu gaidāmās Einara Repšes dzīvei un darbiem veltītās grāmatas Grābeklis izdruku, liecina Pietiek rīcībā nonākusī sarakste. Pats Zariņš apgalvo - šādā veidā viņš esot mēģinājis "saprast, kas tas par cilvēku".
"Labdien, strādāju ar poligrāfiju saistītā jomā un manā rīcībā ir nonākusi Lato Lapsas grāmatas par Eināru Repši pilna izdruka, sagatavota drukāšanai. Pēc pusotras nedēļas vai divām šī grāmata jau būs pieejama ikvienam, bet pašlaik nē, jūs varat būt pirmie. Esmu gatavs šo izdruku jums pārdot par nelielu samaksu - piemēram, 200euro," - šādu elektroniskā pasta vēstuli, kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, cilvēks, kas sevi nodēvējis par Edgaru Juškānu, nosūtījis gan Zariņam, gan arī izdevniecības Rīgas Viļņi valdes priekšsēdētājai Aijai Simsonei.
Simsone uz šo komercpiedāvājumu atbildējusi lakoniski: "Tā, Edgar, būtu zagšana." Toties Žurnāla Santa valdes priekšsēdētājs Zariņš tā vietā, lai piedāvājumu tāpat noraidītu, sācis kaulēties par summu. "Mani ieinteresēja Jūsu piedāvājums. Vienīgi cena par grāmatu, kura pēc 2 nedēļām būs pārdošanā liekas pārāk augsta. Manuprāt atbilstošāk būtu 100 eur. Kad es varētu dabūt izdruku? Ivars Zariņš," viņš rakstījis elektroniskajā vēstulē.
Savukārt pēc tam, kad Pietiek Zariņam uzdeva virkni jautājumu saistībā ar šo piedāvājumu un Žurnāla Santa valdes priekšsēdētājam kļuva skaidrs, ka Pietiek rīcībā ir viņa sarakste, Zariņš nāca klajā ar versiju - viņš vienkārši esot vēlējies "saprast, kas tas par cilvēku". Publicējam pilnu sarunas atšifrējumu.
- Vai tiesa, ka saņēmāt no kāda tipogrāfijas darbinieka e-pastu ar piedāvājumu iegūt par 200 eiro Lato Lapsas grāmatas par Einaru Repši izdruku?
- Jā.
- Un kā jūs uz to reaģējāt?
- Atbildēju, ka interesē.
- Un kāpēc ieinteresējāties, tas taču tomēr nav jūsu īpašums?
- Es vienkārši gribēju saprast, kas tas par cilvēku. Man ir pazīstami pietiekami daudzi tipogrāfiju vadītāji, un es vienkārši vēlējos saprast, kas ir tas cilvēks, kas tirgojas, lai vienkārši pabrīdinātu tipogrāfijas vadītāju.
- Jums bieži šādi piedāvājumi pienāk?
- Nē, bet ir bijuši gadījumi.
- Jūs parasti šādi reaģējat?
- Jā.
- Un kādreiz ir izdevies pieķert, kurš tas ir?
- Nē, līdz šim nav.
- Viņi pēc tam pazūd?
- Nu, ir bijušas pāris reizes, bet tālāk nekas nav noticis.
- Un ko jūs būtu darījis ar tādu manuskriptu?
- Es viņu nebūtu pircis. Priekš kam man pirkt grāmatu, kas pēc divām nedēļām nāks klajā, un visiem būs.
- Un ar šo piedāvātāju jums būs tikšanās?
- Pagaidām nav atbildējis.
- Jūs vispār tā mēdzat iegādāties zagtas lietas?
- Nē.
- Un šajā reizē piekritāt tikai tādēļ, lai atmaskotu?
- Es jau teicu – man ir pazīstami pietiekami daudzi tipogrāfiju vadītāji, lai viņiem izpalīdzētu. Fakts, ka zog no tipogrāfijām, mūs kā žurnāla izdevējus ļoti, ļoti skar. Nav jau noslēpums, ka diezgan daudzi žurnāli parādās tirgū pirms oficiālās iznākšanas, var nopirkts vilcienos un citur. Tādēļ mēs diezgan cenšamies cīnīties pret kādām noplūdēm tipogrāfijās.
- Vai jūs zinājāt, ka arī Aija Simsone ir saņēmusi šādu pašu e-pastu?
- Nē, mēs ar Aiju ne tā kā pārāk bieži kontaktējamies.
- Viņa kategoriski atbildēja, ka tā ir zagta lieta un viņa uz tādām neparakstās.
- Tā ir normāla atbilde.
- Un kāpēc jūs tā neatbildējāt?
- Es jau paskaidroju.
- Un kāpēc samazinājāt cenu līdz 100 eiro?
- Lai būtu ticamāk.
- Un tomēr viņš neuzķērās?
- Acīmredzot. Pagaidām nē.
Apgāds Baltic Screen, kas laidīs klajā jauno grāmatu, iesaka Žurrnāla Santa valdes priekšsēdētājam - mieru, tikai mieru, Zariņa kungs, nu jau pavisam drīz! Ja vēlaties būt viens no pašiem pirmajiem jaunās grāmatas lasītājiem, varat piedalīties tviterī notiekošajā @grabeklislv konkursā - varbūt tieši Jums palaimēsies!
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
