Sarunas par aizņēmumu no Lemberga ofšoriem risinātas pat Finanšu ministrijā
PIETIEK25.10.2010.
Komentāri (10)
Kamēr tagadējā Saeimas deputāte Silva Bendrāte par Aivara Lemberga naudu un viņa vietā, bet uz sava vārda iegādājās Kurzemes radio kapitāldaļas, citas augstas valsts amatpersonas uzrunājušas Ventspils mēru daudz lielākas naudas meklējumos – un pie tās arī tikušas. Pietiek publisko kādreizējā finanšu ministra, pēdējās Saeimas vēlēšanās no apvienības Par labu Latviju neveiksmīgi startējušā Aivara Kreitusa liecības prokuratūrai par viņa finansiālajām saistībām ar Ventspils domes priekšsēdētāju vai ar viņu saistītām ārzonas kompānijām.
Šajās liecībās, kas pirmoreiz pilnā apmērā tiek nodotas atklātībai, Kreituss atklāti stāsta par saviem naudas meklējumiem, kuri viņu – valdības pārstāvi un finanšu ministru – deviņdesmito gadu otrajā pusē aizveduši pie Lemberga. Precīzāk – sarunas par naudas aizņemšanos Kreituss risinājis pats savā darbavietā. „Saruna par to, ka es varētu aizņemties naudu no Geit BV, mums ar Lembergu Aivaru notika Finanšu ministrijā, kur es strādāju par finanšu ministru tajā laikā,” prokuratūrai liecinājis Kreituss.
Kāpēc tieši ar Lembergu? „Zināju, ka Ventspilī ir 7-8 uzņēmēju grupa, kas sēž visu laiku kopā ar Lembergu, kas konsultējās ar viņu, tas man deva pārliecību, ka viņš - Aivars Lembergs naudu dabūt var,” liecinājis Kreituss. Un šī pārliecība izrādījusies pamatota: „Lembergs bija viens no tiem cilvēkiem, kurš operēja ar lielām naudas summām. Piecu minūšu laikā mēs ar Aivaru Lembergu norunājām, ka es varēšu aizņemties naudu. Mēs norunājām summu, ko es gribēju aizņemties, norunājām procentu summu. Es pēc tam ierados Ventspilī parakstīt papīrus. Sarunā ar Lembergu bija precīzi nostādīts jautājums, ka es varēšu aizņemties no kādas kompānijas, kas strādā ar Ventspils naftu.”
Aizdevējs gan bijis nevis pats Lembergs, bet divas kompānijas, kuras oficiāli nekad nav uzrādītas Ventspils mēra amatpersonas deklarācijās: „Lembergs teica, ka viņam ir pazīšanās ar šīm kompānijām un viņš varētu palūgt man aizdot naudu. Mums nekad nav bijusi runa par to, ka Aivaram Lembergam pašam ir kāda saistība un materiāla interese par kompānijām, ar kurām vēlāk es noslēdzu aizdevuma līgumus. 1996. gada 12. jūnijā tika parakstīti divi aizdevuma līgumi, par to, ka firma Vent Company Ltd un Geit BV man katra aizdod 218 000 ASV dolārus.”
No Kreitusa liecībām izriet, ka Lembergs ne tikai noorganizējis aizdevumu, bet arī norādījis personu, kurai finanšu ministram bijis jāmaksā procenti, - tas bijis nu jau mirušais uzņēmējs Krists Skuja, kas tiek uzskatīts par vienu no Lemberga „melno” finanšu plūsmu koordinētājiem: „Skuja bija tas, kuru Lembergs nosauca par personu, ar kuru tikties un lietu tālāk kārtot, tāpēc arī viņam maksāju aizdevuma līguma procentus, par kuru saņemšanu viņš arī 1997.gadā ir parakstījies. Procentu summas es maksāju skaidrā naudā un man bija ērti, ka uz šī paša aizdevuma līguma ir atzīme par summu nomaksu.”
Interesanti, ka gluži tāpat kā Bendrātes gadījumā Kreituss nav viesis pilnīgu skaidrību, vai viņš vispār norēķinājies par saņemto naudu: „Man nav saglabājušies dokumenti, kas apliecinātu, ka esmu norēķinājies arī par aizdevumu un tā procentiem ar Geit BV. Domāju, ka esmu Geit BV naudu pārskaitījis pēc aizdevuma līguma beigu termiņa. Domāju, ka tas notika ar Komercbankas starpniecību, bet kā jau teicu, man mājās par to nav saglabājušies dokumenti...”