Šaubu ēna pār „Rail Baltica” pusmiljona eiro iepirkuma lietderīgumu
Lato Lapsa09.01.2018.
Komentāri (30)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan jaunajā pusmiljonu eiro vērtajā sabiedrisko attiecību iepirkumā, ko izsludinājusi dzelzceļa projekta “Rail Baltica” koordinatore Baltijas valstīs, Baibas Rubesas vadītā akciju sabiedrība „RB Rail AS”, ir paredzēta arī komunikācijas stratēģijas izstrāde, izrādās, ka šādu pakalpojumu uzņēmums iegādājies arī iepriekšējā, vēl pavisam nesen – 2016. gada rudenī rīkotā iepirkumā.
Kā jau minēts, no jaunā iepirkuma nolikuma izriet, ka iepirkuma uzvarētājam būs jāsagatavo stratēģijas dokuments, kurā būtu aprakstīts, kā tieši uzņēmumam ir pareizi jāpasniedz sabiedrībai visi ar pašlaik pretrunīgi vērtēto „Rail Baltica” saistītie jautājumi. Taču izrādās, ka šādam it kā ļoti nepieciešamam dokumentam jau pašlaik vajadzētu būt „RB Rail AS” rīcībā – turklāt pavisam nesen radītam.
Kā rāda Iepirkumu uzraudzības biroja informācija, vēl tikai 2016. gada septembra sākumā pieņemts lēmums ļoti līdzīgā iepirkumā – „lai nodrošinātu pakalpojumus, kas saistīti ar Baltijas mēroga komunikācijas stratēģiju „RB Rail AS” globālajam projektam Rail Baltic/Rail Baltica un tās īstenošanai Latvijā”. Savukārt gadu un trīs mēnešus vēlāk it kā nepieciešama jau atkal jauna stratēģija, kaut projekts nav mainījies.
Neraugoties uz B. Rubesas deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, „RB Rail AS” nevēlas atklāt iepriekšējā noslēgtā līguma ilgumu, - uzņēmuma preses pārstāve Ilze Rassa vienīgi min, ka „atbilstoši esošā sadarbības līguma izpildes nosacījumiem, tas tuvojas noslēgumam”. Tomēr viņa nenoliedz, ka jau šī līguma ietvaros, kas uzņēmumam izmaksājis „tikai” aptuveni 60 tūkstošus eiro (ieskaitot pievienotās vērtības nodokli), tiešām jau izstrādāta komunikācijas stratēģija.
Taču šis dokuments bijis domāts 2016.-2019. gadam, savukārt tagadējā iepirkuma ietvaros, triju gadu laikā sabiedriskajām attiecībām plānojot iztērēt astoņreiz lielāku summu, esot nepieciešama arī jauna „Rail Baltica” sabiedrisko attiecību stratēģija – tagad laika posmam no 2020. līdz 2026. gadam. Savukārt tas, kāpēc nav izmantojama iepriekšējā stratēģija un tam pašam projektam nepieciešams jauns, dārgs dokuments, netiek paskaidrots.
Neraugoties uz deklarēto atklātību un caurspīdīgumu, „RB Rail AS” pārstāve paziņo, ka „komunikācijas stratēģija ir iekšējas lietošanas dokuments, līdz ar to tā publiski nav pieejama”. Viņa gan varot atklāt, ka „kopš 2016. gada ir pieaudzis projektā veicamo aktivitāšu apjoms, kā arī jaunā iepirkuma ietvaros tiek paplašināta pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfija”.
Jaunā, pusmiljonu eiro vērtā iepirkuma nolikumā ir aprakstīts, kādi ir „RB Rail AS” vadībai nepieciešamie pakalpojumi: ar šīs summas iztērēšanu uzņēmums vēlas „gūt atbalstu no viedokļu līderiem un nozares ekspertiem projekta īstenošanas un pārvaldīšanas komandai” un „organizēt komunikāciju veidā, kas samazina negatīvo viedokļu parādīšanos publiskajā telpā”. Tāpat pusmiljonu eiro paredzēts tērēt, lai „uzbūvētu projektam pozitīvu reputāciju” un „iegūtu ticību un uzticamību „Rail Baltica” vadības komandai”, turklāt īpaši svarīgi esot panākt, lai šī ticība rastos lēmumu pieņēmēju aprindās un arī medijos.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
