Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks „zeķē” glabājot piecas gada algas
15.11.2017.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, pat policijas amatpersonu vidū nav mazinājusies vēlme deklarēt iespaidīgas naudas summas, kas it kā tiekot glabātas „zeķē” – skaidrā naudā: jaunu pēdējo gadu rekordu ir uzstādījis Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs-Inārs Zaharāns, kurš skaidrā naudā glabājot summu, kas atbilst viņa piecām oficiālajām gada algām.
Ja ticēt Zaharāna jaunākajai amatpersonas deklarācijai, viņš „zeķē” kopā glabājot vairāk nekā 56 tūkstošus eiro, turklāt „zeķes” esot divas – atsevišķi ir deklarēti skaidrā naudā glabāti 35 tūkstoši eiro un 21 343,08 eiro. Šīs summas ievērojami pārsniedz Zaharāna oficiālo gada atalgojumu, kas pirms nodokļu nomaksas pērn bijis 16 715 eiro – pēc nodokļu nomaksas tātad aptuveni 11,5 tūkstoši eiro.
Iepriekš Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks plašāku ievērību bija izpelnījies ar dienesta apvidus automašīnas izmantošanu personiskām vajadzībām, - tā regulāri tika manīta pie lielveikala Apelsīns Ādažos.
Pietiek lasītāji pirms trim gadiem ziņoja, ka tāpat Zaharāns ar viegli atpazīstamo dienesta auto „brauc regulāri uz savām mājām Langstiņos, pat ne māju, bet pareizāk greznu villu, kas neatpaliek no miljonāra Gerkena villas, kas atrodas tieši blakus. Jautājums, vai pašvaldības policijas priekšnieks var regulāri braukt uz citiem novadiem iepirkties un vienkārši uz mājām ar dienesta automašīnām”?
Saulkrastu novada dome toreiz skaidroja, ka Zaharānu nezināmas personas, visticamākais, mēģinot diskreditēt, jo viņš esot īstenojis pašvaldības policijas reorganizāciju un sācis aktīvu cīņu par administratīvo pārkāpumu novēršanu.
Tāpat tika skaidrots, ka pie lielveikala Apelsīns Zaharāns ar dienesta auto, iespējams, regulāri atrodoties tāpēc, ka viņam amata pienākumi jāpilda ne tikai pašvaldības teritorijā, bet arī ārpus tās, turklāt viņam esot tiesības uz pārtraukumu darbā un atpūtas laiku, izmantojot to pēc saviem ieskatiem.
Tam, kādu iemeslu dēļ Zaharāns neatzīst bankas un tā vietā iespaidīgas summas oficiāli deklarē kā skaidrā naudā uzglabātas, Pietiek pašvaldības komentārus pagaidām nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
