Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks „zeķē” glabājot piecas gada algas
15.11.2017.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, pat policijas amatpersonu vidū nav mazinājusies vēlme deklarēt iespaidīgas naudas summas, kas it kā tiekot glabātas „zeķē” – skaidrā naudā: jaunu pēdējo gadu rekordu ir uzstādījis Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks Aleksandrs-Inārs Zaharāns, kurš skaidrā naudā glabājot summu, kas atbilst viņa piecām oficiālajām gada algām.
Ja ticēt Zaharāna jaunākajai amatpersonas deklarācijai, viņš „zeķē” kopā glabājot vairāk nekā 56 tūkstošus eiro, turklāt „zeķes” esot divas – atsevišķi ir deklarēti skaidrā naudā glabāti 35 tūkstoši eiro un 21 343,08 eiro. Šīs summas ievērojami pārsniedz Zaharāna oficiālo gada atalgojumu, kas pirms nodokļu nomaksas pērn bijis 16 715 eiro – pēc nodokļu nomaksas tātad aptuveni 11,5 tūkstoši eiro.
Iepriekš Saulkrastu pašvaldības policijas priekšnieks plašāku ievērību bija izpelnījies ar dienesta apvidus automašīnas izmantošanu personiskām vajadzībām, - tā regulāri tika manīta pie lielveikala Apelsīns Ādažos.
Pietiek lasītāji pirms trim gadiem ziņoja, ka tāpat Zaharāns ar viegli atpazīstamo dienesta auto „brauc regulāri uz savām mājām Langstiņos, pat ne māju, bet pareizāk greznu villu, kas neatpaliek no miljonāra Gerkena villas, kas atrodas tieši blakus. Jautājums, vai pašvaldības policijas priekšnieks var regulāri braukt uz citiem novadiem iepirkties un vienkārši uz mājām ar dienesta automašīnām”?
Saulkrastu novada dome toreiz skaidroja, ka Zaharānu nezināmas personas, visticamākais, mēģinot diskreditēt, jo viņš esot īstenojis pašvaldības policijas reorganizāciju un sācis aktīvu cīņu par administratīvo pārkāpumu novēršanu.
Tāpat tika skaidrots, ka pie lielveikala Apelsīns Zaharāns ar dienesta auto, iespējams, regulāri atrodoties tāpēc, ka viņam amata pienākumi jāpilda ne tikai pašvaldības teritorijā, bet arī ārpus tās, turklāt viņam esot tiesības uz pārtraukumu darbā un atpūtas laiku, izmantojot to pēc saviem ieskatiem.
Tam, kādu iemeslu dēļ Zaharāns neatzīst bankas un tā vietā iespaidīgas summas oficiāli deklarē kā skaidrā naudā uzglabātas, Pietiek pašvaldības komentārus pagaidām nav izdevies saņemt.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
