Iesaki rakstu: 
„Palīdzi, Dievs, mūsu latviešu tautai, / Saved to mājās pie Daugavas krastiem!” - tā dziedāja Ieva Akurātere, kad sapnis par savu Latviju bija vēl trausls un neticams.
Brīvība atgūta, taču esam izklīduši plašajā pasaulē vairāk kā jel kad agrāk. Bet mājās palikušie dalās. Vienos, kuri sevi pasniedz kā īstenus patriotus, nezinot, ka patriotisms ir darīt savai Tēvzemei labu, nevis pucēt lētas „politikas” un popularitātes pogas, otrajos, kuri aizvien vecišķāk un muļķīgāk tulko pagājušo dienu piemiņas glabāšanu, pazaudējot pašcieņu, un trešajos, kam ik gadu cilvēciski sāp tas, ka pazūd cilvēcība.
Atkal tuvojas 16. marts. Bez pienācīgas cieņas un pelnīta goda. Leģionāri no šī datuma pazuduši pēc būtības, tāpat kā būtība izskausta no 9.maija. Palikušas pozas, kas labākajā gadījumā seno karavīru valkā kā politiskai štātei notīgu drēbi, sliktākajā - neciena vecos vīrus un piemiņu. Palikuši gājieni, aizliegumi, tiesas, drošībnieku trīcošas bikses no saklačotiem draudiem un savtīgas klaigas. Kara elpu neostījusī viena puse baro otru ar to pašu – ar ideoloģijām, kuras nelabo pagātni, bet sarīda tagadni un apgrūtina nākotni. Un, uzturot piemiņu, teju padara par nebijušu to, ka karavīrs izcīnīja (abās pusēs) drosmīgas un slavenas kaujas, kurās sava daļa patiesi brīvai gribai un sava piespiedu nolemtībai, kas abu lielvaru rokās...
Bet, kad svētumus nēsā par šlipsi revolucionārai liekulībai, es klusībā protestēju. Gan 16.martā, gan 9.maijā braucu uz kapiem pie saviem mīļajiem, lai iededzinātu sveci piemiņai un gudro mīlestībai: abi mani seno dienu draugi (viens leģionārs, otrs sarkanais izlūks) ik gadu 9. maijā svinēja kara beigas, ierāva frontes simts gramus, vienādi sirsnīgi uzrāva „Zilo lakatiņu” un „Zemļanku” un sprieda par cilvēcisko, nevis ideoloģisko... Un nekad neplātījās ar savu nozīmību vēsturē, kuras ratu grieza citi – no mums neatkarīgi spēki!
Šajā sakarā gribētos aicināt dedzīgos jaunekļus no Visu Latvijai!. Būsim reiz gudrāki un atteiksimies no pašcieņu graujošas pretim stāvēšanas, cienīsim sevi un neapkarosim lindermaņus, kuru vieta publiskajā telpā ir lieka un nepelnīta! Gan vienu gan otru datumu veltīsim cilvēciskai, klusai piemiņai un negrūstīsimies (policistu, ielenkumā) pie pieminekļiem! Izziņosim vienotus laikus kopīgai lūgšanai (mājās pie logos iedegtām svecītēm) latviešiem abās pusēs! Sargāsim piemiņu ar pamatdomu - palīdzi, Dievs, saved mūs mājās (vismaz domās)! Saved pie Daugavas krastiem, lai mūsu lūgšana iededz Latvijas logos piemiņu un apliecina cieņu – karavīriem! Kritušajiem un vēl dzīvajiem! Un mums pašiem – bez ideoloģijām un klaigām. Un bez tās skaudrās apziņas, ka patriotisms mēdz tapt arī par neliešu pēdējo patvērumu.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
