Sileniekam sarunāta „silta vietiņa” Rīgas brīvostā, Makarovs aizies no darba ostā

Makarovs savulaik kā partijas TB/LNNK pārstāvis pildījis gan labklājības, gan ekonomikas, gan vides un reģionālās attīstības ministra amatus. 2005.gada rudenī Makarovs iestājās Tautas partijā un neilgi pēc tam arī ieguva amatu Rīgas brīvostā.

Sarunā ar Pietiek Makarovs apstiprināja, ka 30.jūlijā izbeigs darba attiecības ar Rīgas brīvostu un atstās projektu vadības departamenta direktora amatu. To, ko darīs turpmāk, Makarovs neatklāja. „Esmu gatavs arī turpmāk strādāt, bet pēc tik ilgiem gadiem brīvostā gribas kaut ko pamainīt,” teica Makarovs.

Atbildot uz Pietiek jautājumu par sagaidāmo Silenieka kļūšanu par jaunveidojamā Rīgas brīvostas vides departamenta direktoru, Makarovs teica: „ Jā, esmu dzirdējis, ka Silenieka kungs varētu strādāt brīvostā,” taču konkrētākus komentārus viņš nesniedza. Makarovs izvairījās komentēt, vai viņa aiziešana no Rīgas brīvostas saistīta ar faktu, ka radusies nepieciešamība izveidot jaunu - vides departamentu un atrast amatu Silieniekam.

Neoficiāli sagaidāmā Silenieka iekārtošana Rīgas brīvostā tiek saistīta ar pašvaldību vēlēšanām, Zaļās partijas vēlmi tajās startēt, izmantojot sabiedrībā aktualizēto tēmu par Rīgas brīvostā strādājošo uzņēmumu radītajām vides, tai skaitā „smaku” problēmām.

Silenieks sarunā ar Pietiek atzina, ka jautājumu par jauna - brīvostas vides departamenta izveidi esot aktualizējis jau laikā, kad bija ostas valdes loceklis. Par nepieciešamību aktualizēt vides jautājumus viņš esot runājis gan ar Loginovu, gan ar Rīgas vicemēru Andri Ameriku. Tiesa, Silenieks nesniedza konkrētu atbildi uz jautājumu, vai var apstiprināt, ka augustā kļūs par Rīgas brīvostas jaunveidojamā vides departamenta direktoru, sakot: „To nu gan nevar zināt.” Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, ja, tāds departaments tiktu veidots, tā būtu apsveicama ideja.

Silenieks ir pretrunīgi vērtēta persona, kas tiek saistīta ar Ventspils mēra Aivara Lemberga ietekmi. Pērn vasarā Silenieka vārds izskanēja saistībā ar tā saukto oligarhu lietu. Proti, saskaņā ar KNAB 25.maijā Saeimai adresēto vēstuli saistībā ar lūgumu lemt par atļauju veikt kratīšanu Šlesera dzīvesvietā viņš, lai nodrošinātu paša vadītās partijas biedra Amerika iecelšanu Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā, vērsies pie Lemberga pēc atbalsta no ZZS pārstāvja Rīgas brīvostas valdē Silenieka. KNAB skatījumā 2010.gada oktobra sākumā tikusi panākta vienošanās, ka pēc tam, kad Šlesers būs atkāpies no Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amata (pērn oktobrī Šleseru ievēlēja 10.Saeimā, un viņš bija spiests nolikt Rīgas domes deputāta mandātu, kā arī atkāpties no Rīgas vicemēra un Rīgas brīvostas valdes priekšsēža amata), Silenieks valdes sēdē balsos par Amerika iecelšanu šajā amatā.

Par to pretī Šleseram bijis jānodrošina, lai Rīgas brīvosta noslēgtu līgumu ar Lemberga ietekmi saistīto SIA Mediju nams par brīvostas reklāmas izvietošanu Mediju nams piederošajos preses izdevumos (Neatkarīgā Rīta avīze, Vakara Ziņas, Sporta Avīze). Gan Šlesers, gan Lembergs jebkādu saistību ar šādām darbībām kategoriski nolieguši. Savukārt KNAB ziņo, ka aizvien turpina oligarhu lietas izmeklēšanu.

No dāsni apmaksātā Rīgas brīvostas valdes locekļa amata Silenieks ar valdības lēmumu tika atbrīvots februārī pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikuma. Rīgas brīvostā Silenieks darbojās kā VARAM pārstāvis, - viņu šajā amatā iecēla laikā, kad VARAM vadīja ZZS līdzpriekšsēdētājs, Zaļās partijas līderis Raimonds Vējonis, kurš tagad tiek minēts kā viens no Rīgas mēra amata kandidātiem. 

Lēmums par Silenieka atbrīvošanu valdībā tika atbalstīts vienprātīgi un bez diskusijām. Būtiskākais iemesls Silenieka atbrīvošanai bija medijos nonākusi informācija, kas sēja šauba par Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova darījumiem saistībā ar ostai piederošas zemes iznomāšanas līgumprojektu ar ārzonu saistītam uzņēmumam, aiz kura, iespējams, slēpās pats Loginovs.

Foto no marupite.lv

Novērtē šo rakstu: