Silva Bendrāte pirkusi radio Lemberga vietā un par Lemberga naudu

Lemberga likumīgā marionete

Kā rāda Pietiek rīcībā esošs Bendrātes un Lemberga noslēgts trasta līgums, Ventspils mērs piešķīris Bendrātei (toreiz – Ērmanei) tiesības viņa vietā un par viņa naudu, bet uz tagadējās deputātes vārda iegādāties kapitāldaļas SIA Kurzemes radio.

Saskaņā ar šo līgumu Bendrātei bijis – un, spriežot pēc viņas vārdiem, vēl joprojām ir - pienākums veikt Lemberga daļu pārvaldīšanu, vadoties „tikai un vienīgi” no Lemberga „interešu viedokļa”.

Līgums arī nosaka, ka bez Lemberga atļaujas Bendrātei nav bijis tiesību ne izteikt savu viedokli lielākajā daļā Kurzemes radio dalībnieku sapulču balsojumu, ne spriest par radio budžetu, ne lemt par dividenžu izmaksu vai kļūt par uzņēmuma vadības pārstāvi

Kā izriet no Bendrātes un Lemberga parakstītā dokumenta, pirms katras uzņēmuma dalībnieku sapulces Bendrātei vajadzējis vērsties pie Ventspils mēra pēc norādījumiem, un tāpat Lembergam bijušas tiesības jebkurā brīdī uz Bendrātes vārda iegādātās kapitāldaļas nodot kādai citai personai.

Interesanti, ka, spriežot pēc dokumenta, Bendrātei savs līguma eksemplārs vispār nav izsniegts, - tas sastādīts tikai vienā eksemplārā un nodots Lemberga advokātam Gintam Laiviņam-Laiveniekam.

Deputāte neko sliktu nesaskata

Nekādas šaubas par savas 13 gadus senās rīcības pareizumu Bendrāte gandrīz stundu ilgās sarunas laikā, kas norit partijas Jaunais laiks (JL) Saeimas frakcijas telpās, nepauž.

Politiķe Pietiek vairākkārt skaidro, ka tie esot bijuši „citi laiki”, kad pār Lemberga galvu vēl nav bijis mākoņu un Ventspils mērs bijis „visu mīlēts un cienīts cilvēks”, par kuru „visi jūsmoja”. Bendrātei tolaik pat bijis lepnums saņemt atbalstu no „tāda cilvēka”.

Politiski vēsturiskais fons gan rāda, ka trasta līguma slēgšana 1997. gadā sakrita ar privatizācijas procesiem Ventspilī, par ko Ģenerālprokuratūra pašlaik veic izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par politiķu piekukuļošanu Ventspils naftas privatizācijas sakarā.

Taču Bendrātei, kura vairākus gadus bija Kurzemes radio radošā direktore, faktiski nosakot radiostacijas saturu, nešķiet, ka viņas kā žurnālistes autoritāte izmantota klusējoši labvēlīga informatīvā fona nodrošināšanai, kamēr Ventspilī noritēja darījumi, kas vēlāk nonāca prokuroru redzeslokā.

„Ziniet, pie tiem galdiem, kur viņi savas privatizācijas plānus kala, mani jau neaicināja,” teic tagadējā deputāte. „Un, tā kā komerciālajā radiostacijā smagus, analītiskus raidījumus jau negatavo, sevišķi tajā laikā, tur vairāk bija ziņas, informācija...”

„Es neesmu viņa stipendiāts!”

Bendrāte, kura ir JL valdes locekle, un Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietniece, noliedz, ka būtu saukta uz Ģenerālprokuratūru sniegt skaidrojumus par šo ar Lembergu noslēgto trasta līgumu. Tāpat viņa neesot izprašņāta arī tā dēvētās Lemberga stipendiātu lietas sakarā. „Nē, bet es neesmu viņa stipendiāts, nē. Jo ne viņš man kaut ko ir devis uz roku, ne kā,” plaukstu pie krūtīm piespiedusi, izjusti un acīmredzami pārliecināti par saviem vārdiem saka politiķe.

Atšķirība starp viņas un Lemberga darījumu no vienas puses un prokuratūras rīcībā esošajiem stipendiātu sarakstiem no otras puses, pēc Bendrātes domām, ir tas, ka viņa naudu no Ventspils mēra saņēmusi uz līguma pamata un uz šī dokumenta ir viņas vārds un paraksts, bet stipendiāti slēpjas zem iesaukām un dokumentālu apliecinājumu naudas saņemšanai nav.

Pašlaik politiķe vairs neatceras, vai nauda viņai pārskaitīta no Lemberga konta jeb caur kādu starpnieku, bet pieļauj, ka „droši vien pa taisno”. „Neko es neesmu nevienam ne izkrāpusi, ne paņēmusi un neatdevusi, neesmu nekādas melnās naudas nekur apgrozījusi, tas patiešām tā nav noticis – viss ir caurspīdīgs,” uzskata Bendrāte.

Pēc Bendrātes vārdiem, viņai trasta līgums kā darījuma slēgšanas juridiskā forma īpaši nav pamatots. Turklāt viņa respektējusi naudas devēja tiesības izvēlēties, kā to juridiski noformēt. Politiķei arī pašlaik nešķiet, ka Lembergs trasta līgumu izmantojis, lai, aiz viņas – tobrīd autoritāti Kurzemē apveltītas žurnālistes – vārda slēpjoties, paliktu ēnā un ietekmētu medija saturu. Pamatojums? Nekādas ietekmes neesot bijis, arī pašcenzūru, ko varētu izraisīt parāda sajūta pret Lembergu, Bendrāte savā darbā tolaik neesot pamanījusi.

Bendrāte vēl aizvien nav norēķinājusies ar Lembergu par 2250 latiem, kurus saskaņā ar trasta līgumu viņa saņēmusi. No politiķes atbildēm var saprast, ka viņai šāda nepieciešamība nav ienākusi prātā. Lembergs nekad neesot ne prasījis norēķināties, ne arī prasījis, lai Bendrāte, izmantojot savas Kurzemes radio vēl aizvien piederošās 125 daļas, censtos spiest uz radio viņa interesēs.

Bendrāte arī uzskata, ka, Kurzemes radio saturā nodrošinot ziņu plūsmu par Ventspili, parādu Lembergam pēc būtības ir atlīdzinājusi. To sakot, politiķe vairākkārt lieto vārdu „atstrādājusi”.

Lembergs tikai reizi, 2002. gadā, kad Jaunais laiks pēc savām pirmajām Saeimas vēlēšanām centās izveidot valdību, nejauši saskrējies ar Bendrāti un izrādījis interesi par noskaņojumu partijā, bet viņa uzreiz pateikusi, ka „par tām lietām nerunās”. Nekādas personīgas attiecības ārpus pašvaldības vadītāja un novada žurnālistes kontaktiem Bendrāti ar Lembergu nesaistot, lai gan Ventspils mēra ieguldījumu Kurzemes radio viņa skaidro tieši ar ilgstošo pazīšanos.

Novērtē šo rakstu: