Iesaki rakstu: 
Lielās Bandas lielākā slavenība Sarkanmatainā Tumsonība 2016.gada 3.martā Latvijas tautu aplaimoja ar kārtējo tumsonību. Internetā publicēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja krēslam piestāvošu rakstdarbu.
Vienā no ziņu portāliem tas sākās šādi: „Solvita Āboltiņa: Gatavi sargāt Latvijas suverenitāti arī informatīvā un hibrīdkara apstākļos. Drošības situācija Eiropā pēdējo divu gadu laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu pienākums ir spēt attiecīgi reaģēt uz visdažādākajiem drošības izaicinājumiem. Mūsdienās arvien retāk tiek izmantotas tiešas militāras operācijas, priekšroku dodot citām metodēm, lai savas nacionālās intereses īstenotu, iegūstot ietekmi un kontroli pār citas valsts politiskajiem, sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un militārajiem procesiem. Tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli pār to. Tiek izvērsts t.s. hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, gan atklātu, gan slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm – suverenitāti, neatkarību, teritoriālo nedalāmību, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu.”
Kā parasti tumsonība ir adresēta tumsoņiem. Tumsonība ir liela. Bet vēl ne tik liela, lai nevērstos pret tumsonību un nepaskaidrotu tumsonības vismaz dažus piemērus.
Tumsonība atspoguļojās teikumā „Tiek izvērsts t.s. hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, gan atklātu, gan slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm – suverenitāti, neatkarību, teritoriālo nedalāmību, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu”.
Hibrīdkarš ir stabils zinātniskais termins. To vairs neklājās lietot ar piebildi „t.s.”. Terminu ieteica ASV militārās stratēģijas speciālisti XX gs. beigās, raksturojot „parastā kara” un „iregulārā kara” sintēzi. Īpašu popularitāti speciālajā literatūrā un medijos termins ieguva mūsu gadsimta sākumā sakarā ar vadāmā haosa operāciju milzīgajiem panākumiem daudzās pasaules zemēs. Vadāmā haosa operāciju panākumi bija ne tikai milzīgi, bet arī neredzēti vispusīgi. Tāpēc terminu „vadāmais haoss” ātri izkonkurēja termins „hibrīdkarš”, kas semantiski perspektīvāk aptvēr panākumu neredzēto vispusību.
Tumsoniski ir raksturots „informatīvais karš”.
Pirmkārt, pareizi ir jāsaka „informācijas karš”. Svešvārds „informatīvs” nozīmē kaut ko tādu, kas satur, sniedz, savāc informāciju, kā arī kaut ko tādu, kas ir bagāts ar informāciju un informējošs. Sarkanmatainās Tumsonības opusā sanāk, ka „informatīvais karš” mūs par kaut ko informē.
Otrkārt, „informācijas karš” mūsdienās arī ir zinātnisks termins. Tas apzīmē ļoti plaša rakstura darbību, bet nekādā gadījumā ar šo terminu neapzīmē „vardarbīgu [..] vēršanos pret valsts pamatinteresēm”, kā tumsoniski raksta dārgā Sarkanmatainā Tumsonība, tēlojot kompetentu LR nacionālās drošības priekšnieku.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
