Iesaki rakstu: 
Vienlaikus ar politiskām pārmaiņām valstī, ko pavadīja atsevišķu politisko spēku nesavaldīga aizvainotība un draudi čakarēt jaunizveidoto valdību, tās satelītmediju (LTV1 De facto, TV3, žurnālā Ir) dienas kārtībā pēkšņi uzplaiksnīja interese par valsts Ventspils mūzikas vidusskolas daudzfunkcionālo projektu.
Iepazīstoties ar tēmas atspoguļojumu konkrētajos medijos, kas koordinēti sekoja cits citam, tendenciozu faktu atlasi un to interpretāciju, nav šaubu par kampaņu, kuras mērķis sakrīt ar atsevišķu politiski bankrotējušu līderu iepriekš piesolīto destruktīvismu.
Nožēlojami ir tikai tas, ka runa ir par izglītības iestādi, turklāt valsts izglītības iestādi Ventspils pilsētas teritorijā, kurā mācījās bērni − absolūti nepiemērotās telpās, pat cilvēka dzīvību apdraudošā avārijas stāvoklī esošā ēkā, ko apliecināja sertificēta būvinženiera slēdziens par ēkas katastrofālo tehnisko stāvokli jau 2004. gadā. Valdība tikai pēc Zolitūdes traģēdijas evakuēja bērnus no sagrūt draudošās ēkas.
Pašlaik valsts Ventspils mūzikas vidusskola, kas turklāt ir lielākā profesionālās kultūrizglītības iestāde ārpus Rīgas, ir vienīgā šāda skola Latvijā, kurai nav savu telpu − nedz pastāvīgu, nedz tās profesionālajai darbībai piemērotu.
2008. gadā valdība apstiprināja Latvijas koncertzāļu programmu, paredzot to būvniecību četrās pilsētās – Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Ventspilī. Pirmajās trijās – koncertzāles jau ir uzbūvētas. Tas tikai uzskatāmi pierāda, ka piešķirt Ventspilij izredzētās vietas statusu šajā gadījumā ir vairāk politiskas propagandas motivēts mērķis nekā objektīvs pamats.
Valda Dombrovska valdība valsts Ventspils mūzikas vidusskolas ēkas problēmu skatīja divas reizes, pieņemot gala lēmumu būvēt jaunu skolas mācību ēku, apvienojot ar koncertzāles funkciju. Projekts ir sākts un tiks realizēts, to finansējot no valsts, Eiropas Savienības un Ventspils pilsētas domes līdzekļiem.
Manipulatīvs ir apgalvojums, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs esot panācis, ka koncertzāle tiek atzīta par vienu no jaunās valdības darbiem (TV 3 Ziņas, 03.02.2016). Patiesībā Deklarācijas projektā par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību ir uzskaitīti astoņi Latvijas valsts simtgades kultūras infrastruktūras objekti, no kuriem septiņi objekti atrodas Rīgā un tikai viens ārpus Rīgas – t.i., Ventspilī. Starp iecerētajiem attīstības projektiem ir arī Rīgas akustiskā koncertzāle, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Rīgas pilī, Mežaparka estrādes un Daugavas stadiona renovācija un rekonstrukcija. Rīgas projektiem laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam valsts ir paredzējusi Eiropas Savienības finansējumu 80 milj. eiro apmērā. Tas, ka Rīgā tiks realizēti septiņi lieli projekti, acīmredzami TV3 ziņu dienesta skatījumā nav nekas slikts, bet viens ārpus Rīgas – totāla traģēdija.
Iepriekš minētājā TV3 ziņu raidījumā izmantoti arī citi ar valsts Ventspils mūzikas vidusskolu saistīti nepārbaudīti un melīgi fakti, tādējādi cenšoties apliecināt skolas būvniecības nelietderību un neefektīvu līdzekļu izlietojumu. Šāda nepārbaudītu faktu izmantošana ir klajā pretrunā ar žurnālistu ētiku.
Norādot, ka Ventspils mūzikas vidusskolā mācās vien 60 skolēnu, TV3 ziņu dienesta reportieris Eglītis acīmredzot vēlējies noliegt valsts Ventspils mūzikas vidusskolas sabiedrisko nozīmi un mazināt problēmas aktualitāti, jo patiesībā jau pašlaik − 2015./2016 mācību gadā skolā mācās teju 500 izglītojamo, un tuvāko gadu laikā plānots, ka šis skaits vēl tikai pieaugs, turklāt sižetā netiek pieminēti vismaz 100 pedagogu, kas jau pašlaik vada nodarbības valsts Ventspils mūzikas vidusskolā.
Patiesībai neatbilst arī TV 3 ziņās nosauktais apmeklētāju vietu skaits. Saskaņā ar projektu Ventspils mūzikas vidusskolas jaunajā ēkā ar koncertzāles funkciju paredzētas nevis 700, kā tas tika apgalvots TV3 ziņu sižetā, bet gan 578 skatītāju vietas.
Ventspils pilsētas pašvaldība vienmēr ir rūpējusies, lai Latvijas, tai skaitā Kurzemes un Ventspils iedzīvotājiem, būtu pieejama daudzveidīga kultūras un izklaides programma. Pamatojoties uz līdzšinējo pieredzi, plānots valsts Ventspils mūzikas vidusskolā organizēt aptuveni 90 pasākumu gadā, tādēļ par koncertzāles noslodzi ne vien TV3 ziņu dienesta darbiniekiem, bet, kas svarīgāk, Latvijas un jo īpaši Ziemeļkurzemes iedzīvotājiem pilnīgi noteikti nav jāuztraucas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
