Pietiek :: Spilves lidosta – traucēklis vai neapzinātā nepieciešamība?
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās nedēļās vairāku mediju virzīts, sabiedrības uzmanības centrā nonācis Latvijas senākā, slavenākā un harizmātiskākā - Spilves lidlauka jautājums. Šajā rakstā pamēģināsim apskatīt nesakārtotības un neskaidrības, kas saistās ar šo Latvijas aviācijas šūpuli, kura vēsture ilgst jau vairāk kā 100 gadu. Tātad tas ir vecāks nekā Latvijas valsts, kuras tapšanā un attīstībā ir spēlējis nopietnu lomu.

Rīgā ir dažas īpašas vietas, kuras pagaidām vēl pieder mums - rīdziniekiem. Spilves lidlauks ir viens no tām. Tas atrodas gandrīz pilsētas centrā un ir perspektīvs, kā Baltijas vispārējās (mazās), sporta un biznesa aviācijas centrs.

Mana tāpat kā daudzu citu rīdzinieku interese un mīlestība pret aviāciju ir sākusies tieši šeit - Iļģuciema ziemeļu galā, kur bērnībā no blakus esošās Rīgas 58.vidusskolas (Iļģuciema ģimnāzijas) pēc mācību stundu garlaicības, ko bija kliedējusi lidmašīnu motoru dūkoņa tālumā, skrēju vērot gaisa lainerus un apskaudu cilvēkus, kuri pa trapiem iekāpa tajos.

Manas dzīves pirmais lidojums - 1977.gadā uz Rēzekni no Rīgas - kā viena no spilgtākajām un agrākajām personīgajām atmiņām, bet lēciens ar izpletni - jaudīgākā radās tieši tur. Tieši šeit pirmo reizi paņēmu rokās lidaparāta stūri, kuru uzticēja Spilves attīstības entuziasts – nu jau nelaiķis aerofotogrāfs Jānis Vītiņš.

Nu ir laiks glābt šo vietu, kuru acīmredzot noskatījusi kāda alkatīga ķetna. Citādi ir grūti izskaidrot - kāpēc pret tajā esošajiem aviatoriem notiek “genocīds” no pašreizējajiem apsaimniekotājiem SIA Aerobig Plus. Lidlauka īpašnieks – SIA Rīgas Nami - ir ieņēmis it kā neitrālu pozīciju, kas gan drīzāk atgādina vienaldzību un bezdarbību, bet Rīgas vicemērs situāciju komentē šādi:

„Lidlauks Spilve šodien ir vēsture, un to kā vēsturisku ikonu mēs cenšamies saglabāt. No otras puses mēs saprotam, ka šodien nevienai pašvaldībai nav lidojumu nodrošināšanas funkcijas.

Tāpēc Attīstības plāns, kuram jau 12 gadu, un arī jaunais paredz, ka šo lidostu pilnībā šķērso Ziemeļu pārceltuve - tilts vai tunelis. Tāpēc jebkura darbība ir juridiski pagaidu, jo noteiktās zemes izmantošanas sarkanās līnijas ierobežo.

Protams, patlaban šie vairāk nekā 100 ha tiek apsaimniekoti. Mūsu uzņēmums Rīgas Nami katru gadu tērēja vairāk nekā 60 000 eiro tikai šīs teritorijas apsardzei. Tie mazie nomnieki - tie “kaķi/peles”, kas kaut ko tur dara, kaut ko nedara, par lielo angāru maksā 300 eur/gadā. Viņi elektrībā vairāk nodedzina! Bet, kad šajā teritorijā pa nakti kāds izbēra vairāk nekā 3000m3 atkritumu un to arī visu vajadzēja izvest, mēs konkursa kārtībā atradām šīs teritorijas pārvaldnieku. Viņš atbild par kārtību tur, bet jebkurā gadījumā, kamēr nebūs atrisināts jautājums par Ziemeļu pārceltuvi, kā tas viss attīstīsies, pagaidām visas tās uzpariktes, kurām ir tiesības lidot pa gaisu, tās lido.”

Dzirdot šo, loģika sūta vairākus jautājumus, kuros mēģinot rast skaidrību, sazvanīju Ventspils Lidostu, Liepājas un Tukuma domes un noskaidroju, ka šo pilsētu pašvaldības ar lielu interesi un degsmi iesaistās savu lidostu sakārtošanā un attīstībā, kas neatbilst Andra Amerika deklarātajam pseidopātētismam. Otrkārt, nespēju aptvert - kā teritorijā, kuru apsargā par 60 000 eur gadā, vienā (!) naktī “pa kluso” iespējams, ievest 3000m3 atkritumu?

Manis aptaujātās apsardzes kompānijas bija pārliecinātas, ka par 20 - 25 000 eur gadā šo teritoriju būtu iespējams nokontrolēt tā, ka tiktu izsekota pat kaķu pārvietošanās, bet, lai ievestu 3000m3 atkritumu, ir vajadzīgi vismaz 300 konteineru. Aculiecinieki melš, ka atkritumu tur ir bijis krietni vairāk, bet vesti tie esot mēnešu vai pat gadu ilgumā, nekādas apsardzes netraucēti. Kam ticēt? Lemiet paši.

Kad pārbaudīju atskaņoto „ciparu” par angāra nomu, konstatēju, ka vicemēra kungs vai nu nezina to, vai nu maldina sabiedrību! Nomnieki gadiem maksājuši vairāk nekā 800 eur mēnesī par nomu, bet par elektrību atsevišķi. Vai vicemērs nav pietiekoši kompetents vai arī maldina mūs?

Ziemeļu šķērsojuma problēma arī nav problēma, jo, pat ja tiks realizēta tā izbūve, plānotā maģistrāle neskar pašreizējo Lidlauka pacelšanās – nosēšanās joslu, kuru nepieciešamības gadījumā ir iespējams arī pagriezt.

Viena no Lidlauka lielākajām un samilzušākajām šābrīža problēmām ir tā juridiskais statuss. Rīgas Domes attieksmi pret to atklāj Amerika kunga tālākais komentārs:

„Lidlauka sertifikāts ir absolūti profesionāla lieta! Ne Rīgas Dome to iegūs. Ar katru gadu drošības prasības aug. Kā viņi uzskata, lidosta Rīga, caur kuru arvien vairāk lidmašīnu lido, atrodas mazliet leņķī, un, kad no jūras uz nosēšanos nāk lidmašīnas, bet no Spilves kāds paceļas, tad nonāk tajā lidostas Rīga gaisa koridorā.. Tie ir profesionāli jautājumi, un tie, kuri ar to profesionāli nodarbojas - ja spēs to saņemt, tad saņems. Tur vēl daļēji ir privātās zemes. Dažādi īpašnieki, ar kuriem viss ir jāsaskaņo, grib lielu nomas maksu. Tīri juridiski jautājumi.

Mēs neesam pret, ka kāds tur lido, bet tam visam ir jābūt droši, atbilstoši šodienas prasībām. Rīgas dome nekārtos sertifikāciju. Nodibinājums Spilve ir mūsu uzņēmums. To Rīgas Dome arī radīja. Un tas arī izmantoja 7-8 gadus lidlauku pēc tām prasībām, kuras bija. Tagad šīs prasības ir kļuvušas stingrākas. Un neviens bagātais onkulis šai organizācijai naudu nedod, un tā to nedrukā. Šodien ir jāsaprot - kurš ir šī visa pasākuma donors vai kaut kāds sponsors, jo vienmēr var bļaut - kāpēc tur nav tā vai šitā, bet, ja tur kāds nogāzīsies, neuzdos jautājumu - kāpēc, bet gan - kur bija tas, kas kontrolēja, un kāpēc pielaida kaut kādu klaberkasti, kas nokrita? Tāpēc šodien ir dažas citas prasības šīm mazajām pacelšanās joslām, bet tā nav mana tēma.

Šobrīd mēs naudu netērējam uz Lidlauku. Esam iznomājuši to pārvaldniekam, kurš tērē savu naudu un priecājās, ka var pārvaldīt šādu teritoriju. Tas ir viņu hobijs.”

Lai saprastu, kādas tad drošības prasības Spilves lidlaukā neatbilst mūsdienās vēlamajām, vērsos pie Latvijas CAA vadītāja - Māra Gorodcova, kurš šo jautājumu laipni komentēja:

„Pirmā ES aeronavigācijas uzraudzības inspekcija, kura ieradās šeit pirms diviem gadiem, konstatēja, ka lidojumi Spilvē var potenciāli ietekmēt lidojumus lidostā Rīga, un LGS bija nepieciešams veikt virkni pasākumus risku mazināšanā. Arī mēs izdevām atbilstošus administratīvos aktus, pieprasot visiem, kuri lido no/uz Spilvi, lai tie būtu aprīkoti ar uztvērējraidītājiem, rācijām sakariem, un, ielidojot Rīgas torņa kontrolējamā gaisa telpā, atļauja ir jāsaņem, vēl uz zemes esot. Spilves lidlaukā drīzumā tiks ieviesta D klases kontrolējamā zona. Tam visam patlaban traucē juridiskie šķēršļi, kas saistīti ar jauna nomnieka Aerobig plus ienākšanu.

Tomēr visi drošības jautājumi ir atrisināti atbilstoši ES prasībām, un atkārtota inspekcija pavisam nesen to ir konstatējusi. Nekādu citu prasību, kas netiek ievērotas, šobrīd nav.

Ņujorkā ir 19 lidlauku, un visi ar to tiek galā. Bet šeit visi ir tik nenormāli “profesionāli”, ka ar vienu lidlauku, kurš VIENMĒR eksistējis, netiek skaidrībā. Nožēlojami, bet fakts.

Par Spilves lidlauku ir saņemts ietekmes uz vidi vērtējums, bet sertifikācija ir iestrēgusi vairāku īpašnieku savstarpējās ne koordinācijas problēmā. Joprojām nav saslēgti vairāki līgumi par zemes izmantošanu, un Aerobig plus šādu spēju, pagaidām, nav nodemonstrējuši, un mēs nevaram uzsākt sertifikācijas procesu. Tas, kas šobrīd pietrūkst, ir zemju īpašnieku piekrišana tam, ka tur būs lidlauks. Bet šī situācija ir nopietna, jo tas, ka tur ir lidlauka gaisa satiksmes zona, bet nav paša lidlauka, nevar turpināties ilgstoši! Un, ja tur kāds piezemēsies “netradicionālā” veidā, pirmkārt, atbildību pieprasīs no manis.”

Pajautāju arī par to - kāda ir šīs vispārējās (līdz 2 t) loma kopējās aviācijas attīstībā un cik tā ir būtiska?

„No “mazās” (vispārējās) aviācijas sākas arī lielā aviācija. Viena bez otra nav. Par to, ka sabiedrībā ir ārkārtīgi liela interese arī par ne-komerclīniju aviāciju, liecina tas, ka uz ikgadējiem aviācijas svētkiem, kas tiek rīkoti daudzviet, vienmēr sanāk vairākas reizes lielāks ļaužu daudzums, nekā organizatori plāno.

Lidostā Rīga ir 2017.gadā ir bijuši tikai 95 ielidojušie un tikpat izlidojušie reisi ar 40 un 35 pasažieriem, kas liecina, ka šī aviācijas daļa nejūtas piederīga tai.”

Tātad viena no kompetentākajām, ja ne kompetentākā Latvijas aviācijas amatpersona skaidri deklarē, ka vispārējās aviācijas bāzes vieta ir ļoti nozīmīga un būtiska ātrākā un drošākā transporta veida attīstībā! Rīgas pašvaldības vadība, kuras uzņēmumi Rīgas Brīvosta un pati Rīgas Dome ir nospiedoši lielākās lidlauka teritorijas īpašnieki, savukārt demonstrē vai nu pilnīgu profānismu šajā nozarē, vai arī bezatbildību un noziedzīgu bezdarbību! Bet ko Satiksmes ministrija? Vai tiešām tās vienīgais “rūpju bērns” ir AirBaltic? Māris Gorodcovs par to pastāsta:

„Darba grupa, kura tika izveidota SM, pacēla šo jautājumu politikas veidotāju līmenī, un satiksmes ministrs šo jautājumu izrunāja ar Rīgas Domes vadību. Tā nav, ka valdība neko šajā jomā nedara. Mēs arī esam daudz izdarījuši šī jautājuma sakārtošanā.”

Sarunā ar Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Kasparu Ozoliņu saņēmu šādu komentāru:

„Šobrīd par vispārējo aviāciju tiek domāts gan lidostas Rīga kontekstā, gan Liepājas, gan Ventspils lidostu, gan arī lidostas Spilve kontekstā. Ja runājam, par vispārējās aviācijas attīstību, tad pavisam nesen Aviācijas padomē, kas tika izveidota Satiksmes ministrijas paspārnē, tika pieņemts lēmums uzsākt darbu pie visaptverošas aviācijas stratēģijas izstrādes. Aviācijas departamenta direktors Muižnieka kungs jau pāris gadu vada darba grupu, kas izveidota, lai veicinātu sadarbību Spilves lidlauka attīstībā, taču šobrīd nav īsti identificējama šī lidlauka operacionālā pārvaldība. Un kas varētu būt sarunu partneris, pārstāvot to. Mēs to darām sinerģijā ar Rīgas pašvaldību, bet neslēpšu, ka no šī pārvaldības modeļa izriet virkne nianšu, kuras būtu jānovērš pašiem šīs lidostas apsaimniekotājiem.

Mēs arī runājam ar Amerika un Ušakova kungiem, un, protams, manuprāt, nav pieņemami, ka šī lidlauka īpašumattiecības ir neskaidras, - attiecībā uz lidostas Spilve pārvaldību, kas rada bažas un pamatotu uztraukumu, ka tur notiekošais ir atbilstošs.. Mūsu prioritāte ir lidojumu drošība, ko mēs uzturam ar normatīvo bāzi. Mums nav tiesību analizēt citu komersantu un atbildīgo amatpersonu lēmumus un iejaukties tajos. Mēs nevaram pārņemt tos objektus, kuros netiek pienācīgi darīts tas, kas attiecīgajam subjektam ir jāveic. Tas, kas attiecas uz lidlauka Spilve ekspluatantiem, un tas, kas nav pieņemami, nav atrisināts līdz galam - tā tiešām ir Rīgas Domes kompetencē ietilpstoša sadaļa, par kuru tā ir pieņēmusi lēmumu nodot attiecīgam uzņēmumam, un šeit ir jādomā, kā komunicēt ar šo uzņēmumu vai mainīt šo lēmumu!”

Valsts amatpersonu viedoklis skan pretrunā Amerika kunga paustajam, bet nepārprotami demonstrē bažas un neapmierinātību ar situāciju patlaban. Tātad SM nav citu instrumentu kā tikai normatīvie dokumenti, kas regulē lidojumus un sarunas.. Satiksmes ministrija, CAA ir nobažījušies, lidlauka nomnieki pamatīgās sprukās un neziņā par nākotni, bet RD piekopj “ne mana cūka politiku”, ko spilgti demonstrē Rīgas namu sabiedrisko attiecību pārstāves Zanes Arājas atbilde, aicinot šo uzņēmumu uz diskusiju Latvijas Radio par šo tēmu: “Apspriežoties ar valdi, tika pieņemts lēmums, ka nevēlas piedalīties konfliktā, jo līgums ir starp nomnieku un apakšnomniekiem.”

Bet varbūt Spilves lidlauks (2017.gadā Spilves lidlaukā ir reģistrēti vairāk kā 3000 lidojumu, no kuriem 70% mācību) Rīgas Domes vadībai ir par grūtu, lieks un traucējošs, un mazo aviāciju var pārvietot citur, tadējādi atrisinot šo problēmu?

Kā alternatīvas Spilvei (EVRS) var tikt uzskatītas tikai 2 lidostas - Rīga (RIX) un Ādaži (EVAD). Ādažu lidlauks, diemžēl ir krietni par īsu un nelielu, lai pieņemtu pat līdz 2 t smagus gaisa kuģus, bet lidosta Rīga ar 95 vispārējās aviācijas un 457 (ielidojušie/izlidojušie - 499/520 pasažieri) līdz 5,7 t biznesa aviācijas lidojumiem 2017. gadā sniedz šādu komentāru:

„Starptautiskās lidostas “Rīga” esošā infrastruktūra nav piemērota intensīvu vispārējās aviācijas lidojumu apkalpošanai. Starptautiskajā praksē ir atsevišķas komerclidostas, kas šādiem lidojumiem veido atsevišķu infrastruktūru – atsevišķus peronus, stāvvietas un pat skrejceļus, proti, dara visu iespējamo, lai nodalītu komerciālo aviosatiksmi no amatieru lidojumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, vispārējās nozīmes aviācijas lidojumu apkalpošana Rīgas lidostā nav komerciāli izdevīga un rada virkni operacionālu risku. Vienlaikus Rīgas lidosta būtu ieinteresēta veidot sinerģiju starp vispārējās aviācijas lidlaukiem Latvijā un Rīgas lidostu, kas veicinātu gan komerciālās, gan amatieru aviācijas attīstību.”

Zinošais Māris Gorodcovs, kuru varam uzskatīt par nopietnāko ekspertu šajā jautājumā, par šādu variantu teic:

„Lidostai Rīga arī ir uzdots veikt pētījumu par iespējām pārcelt lidlauku Spilve uz turieni. Ir skaidrs, ka 2. skrejceļš vienā un tajā pašā lidlaukā ir krietni riskantāks nekā tāds, kas atrodas 10 km tālāk. Gan Latvijas Gaisa satiksmes, gan lidostas Rīga - visu interesēs ir, lai vispārējās jeb “mazās” aviācijas lidlauks atrastos citā vietā. Rīdziniekiem ir nepieciešams vismaz viens lidlauks, kur viņi var nodarboties ar aviāciju kā vaļasprieku un mācīties lidot, un tam jābūt Rīgā, nevis tālu no tās. Citādi nemaz nedrīkst būt.”

Kādreiz Rīgā bija vēl trešais - Rumbulas lidlauks, kuru aviatori nespēja nosargāt, un tagad tā ir tukša pļava ar ledushalli vidū. Vai mēs gribam, lai mūsu iemīļotā Spilve pārvēršas par to pašu? Spilves pļavu ģeoloģiskā specifika šeit neļauj neko nopietnu būvēt, bet vēl “Luftwaffe” būvētais skrejceļš ir apmierinošā stāvoklī, un ar pareizu un attīstībā ieinteresētu saimniekošanu to varētu padarīt par aktīvu un plaukstošu Baltijas mazās (vispārējās, biznesa un sporta) aviācijas centru, radot aviācijas apmācību, servisa un tūrisma eksporta zīmolu, kurš priecēs ne tikai mūs, rīdziniekus, bet arī citu valstu lidoņus.

Lai tā notiktu - šobrīd ir vitāli svarīga gan parlamenta, gan valdības, gan pašvaldības un visas sabiedrības nopietna pieeja un atbalsts šim jautājumam. Aicinot uz aktīvu diskusiju un rīcību, atgādinu - vēlēšanas tuvojas!

Foto no spilve.org

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...