Iesaki rakstu: 
Pastāv risks, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), nosakot darbiniekiem piemaksas par papildu pienākumiem, kas iekļauti citu darbinieku amatu aprakstos vai struktūrvienības uzdevumos, tai skaitā par pienākumiem, kas, iespējams, neatbilst darbinieka profesionālajai kompetencei, nav ievērojis ārējā normatīvā akta prasības, kas nosaka ar finanšu līdzekļiem un mantu rīkoties lietderīgi, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu, tā nenodrošinot finanšu līdzekļu 6590 euro apmērā efektīvu un ekonomisku izlietošanu.
Slimību profilakses un kontroles centra Saimnieciskā nodrošinājuma un informācijas tehnoloģiju nodaļas automobiļa vadītāja amata aprakstā ir noteikti pienākumi pārvadāt darbiniekus un nodrošināt automobiļa uzturēšanu.
Slimību profilakses un kontroles centra tiesību aktā automobiļa vadītājam ir noteikti papildu pienākumi – saimnieciski tehnisko palīgdarbu, teritorijas uzkopšanas darbu un sīko remontdarbu veikšana, nosakot piemaksu par papildu darbu veikšanu 20% apmērā no mēnešalgas uz laiku no 2016.gada 1.oktobra līdz 2016.gada 31.decembrim, piemaksu aprēķinot kopā 367 euro apmērā, lai gan:
- centrā ir nodarbināti divi saimniecības pārziņi, kuri bija nodarbināti minētajā laika posmā un kuru darba pienākumi ir organizēt centra lietošanā nodoto nekustamo īpašumu uzturēšanu, sekot darba telpu stāvoklim un atbilstoši rīkoties,
- Slimību profilakses un kontroles centra Personāla un procesu vadības departamenta direktora amata aprakstā noteiktie darba pienākumi ir personāla politikas, procesu un risku vadības, dokumentu pārvaldības un darba aizsardzības sistēmas realizācija,
- savukārt Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja amata aprakstā noteiktie darba pienākumi ir noteikt un formulēt personāla vadības un dokumentu pārvaldības stratēģiju un politiku, kā arī vadīt nodaļas darbu.
Iepriekš minētajos amatu aprakstos norādītās profesionālās kompetences prasības ir augstākā izglītība sociālajās zinātnēs, praktiskā pieredze personāla vadībā, darba aizsardzībā, risku vadībā un dokumentu pārvaldības jomā.
Ņemot vērā centra Saimnieciskā nodrošinājuma un informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāja amata vakanci, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra tiesību aktu, Personāla un procesu vadības departamenta direktoram un Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītājam ir noteikti papildu pienākumi – nodrošināt centra informācijas tehnoloģiju (turpmāk - IT) funkciju izpildi:
- izvērtēt esošo situāciju IT jomā un sniegt priekšlikumus darbības uzlabošanai;
- nodrošināt IT resursu efektīvu pārvaldību, darbību un pieejamību;
- izvērtēt un nodrošināt IT iekšējo normatīvo aktu izstrādi;
- nodrošināt drošības pārvaldības sistēmas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;
- plānot nepieciešamos resursus IT un telekomunikācijām;
- nodrošināt drošības politikas prasības iekļaušanu iekšējos procesos un ārpakalpojuma sniedzēju sniegtajos pakalpojumos;
- IT darbības nepārtrauktības pārraudzīšana.
Par iepriekš norādīto papildu pienākumu veikšanu abiem darbiniekiem noteikta piemaksa 30% apmērā no mēnešalgas uz laiku no 2016.gada 21.septembra līdz 2016.gada 31.decembrim, piemaksas aprēķinot kopā 2569 euro apmērā, lai gan:
- Personāla un procesu vadības departamenta direktora un Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja amata aprakstā norādītās profesionālās kompetences prasības ir saistītas ar personālvadību, darbiniekiem ir noteikti papildu pienākumi, kuru veikšanai ir nepieciešamas zināšanas un prasmes par informācijas sistēmu tehnoloģiju jomu;
- centrā ir nodarbināti divi darbinieki informācijas tehnoloģiju jomā – vecākais datortīkla administrators un datortīkla administrators, kuru darba pienākumi ir organizēt, analizēt, pētīt, dokumentēt, projektēt, uzraudzīt un pārbaudīt procesus, kas saistīti ar IT, un nodrošināt IT drošības pārvaldību un kuri bija nodarbināti minētajā laika posmā;
- amatu aprakstos noteikts, ka Saimnieciskā nodrošinājuma un informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītāju aizvieto vecākais datortīkla administrators.
Slimību profilakses un kontroles centra Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja – galvenā grāmatveža amata aprakstā noteiktie darba pienākumi ir politikas un reglamentējošo normatīvo aktu grāmatvedības un finanšu jautājumu realizācijas nodrošināšana, t.sk., grāmatvedības, finanšu plānošanas un analīzes procesu vadīšana, budžeta izpildes un finanšu līdzekļu plūsmas kontrolēšana, metodiskās palīdzības sniegšana struktūrvienību vadītājiem grāmatvedības un finanšu jomā.
Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra tiesību aktiem Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītājam – galvenajam grāmatvedim ir noteikti papildu pienākumi:
- ēkas korpusa remontdarbu nodrošināšana un izpildes kontrole, nekustamā īpašuma apsaimniekošanas darbu apjoma izvērtēšana, Saimnieciskā nodrošinājuma un informācijas tehnoloģiju nodaļas darbu koordinēšana, nosakot piemaksu par papildu darbu 20% apmērā no mēnešalgas laika posmā no 2016.gada 4.janvāra līdz 2016.gada 31.martam, piemaksu aprēķinot kopā 711 euro apmērā;
- saistībā ar telpu kosmētisko remontu – iepirkuma izvērtēšana, materiālu, pamatlīdzekļu un inventāra iegādes procesa izvērtēšana un iesaiste darbu pieņemšanas posmā, nosakot piemaksu par papildu darbu 30% apmērā no mēnešalgas laika posmā no 2016.gada 8.jūlija līdz 2016.gada 30.decembrim, piemaksu aprēķinot kopā 2027 euro apmērā.
Tomēr revīzijā konstatēts, ka minētie papildu pienākumi daļēji ir noteikti citu darbinieku amatu aprakstos un daļēji ir iekļauti Grāmatvedības un finanšu nodaļas uzdevumos, jo:
- laika posmā no 2016.gada 4.janvāra līdz 2016.gada 31.martam ir nodarbināts Saimnieciskā nodrošinājuma un informācijas tehnoloģiju nodaļas vadītājs, kuram ir noteikti darba pienākumi pārraudzīt un plānot nekustamo īpašumu uzturēšanas nodrošināšanu, kā arī vadīt nodaļas darbu un kontrolēt to izpildi;
- centrā ir nodarbināti divi saimniecības pārziņi, kuri bija nodarbināti minētajā laika posmā un kuriem ir noteikti darba pienākumi organizēt nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, t.sk. sadarbībā ar nodaļas vadītāju plānot nekustamo īpašumu uzturēšanas uzskaiti un plānošanu, kontrolēt kārtējos un kapitālos remontus un nodrošināt atbilstošu to izpildi;
- centra iekšējais tiesību akts nosaka, ka iepirkumu organizēšanā ar Grāmatvedības un finanšu nodaļu saskaņo iepirkumu plānošanas dokumentus (iepirkumu plānu), iepirkumu dokumentāciju pirkumam, kurš nav ietverts iepirkumu plānā, tirgus izpētes protokolus, iepirkuma līgumus, kā arī noslēgto iepirkuma līgumu izpildi nodrošina pasūtītāja pilnvarotā persona un Grāmatvedības un finanšu nodaļa.
Šī ir atbilde – kam izdevīgi, lai ilgstoši netiktu pieņemts Saimnieciskā nodrošinājuma un informācijas tehnoloģiju nodaļai vadītājs. Darbiniekiem jāzina savi varoņi!
Pilnais ziņojuma teksts šeit: http://www.lrvk.gov.lv/revizija/par-veselibas-ministrijas-2016-gada-parskatu/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
