Štokenbergs atzīst, ka bijis uz Londonas mediju treniņu, it kā pastāvošos maksājumu dokumentus slēpj
L. Lapsa30.08.2011.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs trešdien pēc ilgākas klusēšanas ar savas preses sekretāres starpniecību atzina, ka tiešām Londonā apmeklējis, domājams, vairāk nekā 10 tūkstošus latu vērto mediju treniņu. Taču ne Štokenbergs, ne viņa brauciena organizētāji un – saskaņā ar ministra versiju – apmaksātāji nevēlas atklāt nekādus dokumentus, kas apliecinātu Štokenberga versijas patiesīgumu.
To, ka ministrs 2007. gada nogalē tiešām pabijis britu uzņēmuma Bell-Pottinger Sans Frontieres organizētā mediju treniņā, kuram līdzīgi pašlaik maksā vairāk nekā 11 tūkstošus mārciņu, viņš trešdien pēc ilgākām pārdomām atzina, kad ar līdzīgu atzinumu klajā jau bija nācis Bell-Pottingr pārstāvis Jans Bērnss.
Saskaņā ar Štokenberga versiju šo treniņu apmaksājusi pašlaik Kaspara Rolšteina vadītā, nezināmu īpašnieku ofšoram piederošā SIA Descartes Consulting, kurai savukārt naudu esot pārskaitījusi paša Štokenberga izveidotā biedrība Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij, no kuras vēlāk izveidota politiskā partija Sabiedrība citai politikai, kas tagad iekļāvusies Vienotības sastāvā.
Ne ministra preses sekretāre Inga Saleniece, ne pats Štokenbergs arī trešdien nevēlējās atbildēt ne uz vienu Pietiek uzdoto jautājumu, savukārt aģentūrai LETA Saleniece paziņoja, ka Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij firmai Descartes Consulting par komunikāciju kampaņas īstenošanu par pensiju likuma grozījumiem un piemaksu diferencēšanu par darba stāžu kopumā esot samaksājusi 100 tūkstošus latu. No šīs naudas arī esot maksāts par mediju treniņu.
Šo maksājumu apliecinot grāmatvedības dokumenti, taču ne Saleniece, ne Štokenbergs trešdien neparko nevēlējās nodot atklātībai šos dokumentus. Šaubas par tādu pastāvēšanu papildus radīja arī biedrības kādreizējais valdes loceklis Edgars Štelmahers, aģentūrai LETA paziņojot, ka tik senus notikumus neatceroties un ka maksājumu dokumenti, par kuru pastāvēšanu trešdien paziņoja Štokenberga preses sekretāre, „būtu jāmeklē”.
Jurģis Liepnieks, kurš Pietiek publicētajā elektroniskā pasta sarakstē par mediju treniņa tēmu minēts kā viens no tā dalībniekiem un kurš ir bijis arī netiešs Descartes Consulting līdzīpašnieks, uz jautājumu, vai viņam ir zināms, ka viņam daļēji piederējušais uzņēmums maksājis par Štokenberga mediju treniņu Londonā, trešdien atbildēja: „Nē, man tas nav zināms.” Savukārt visizteiksmīgākais bija Descartes Consulting pašreizējais valdes loceklis Rolšteins – sarunu ar viņu Pietiek publicē pilnībā:
- Ko tad viņš [Štokenbergs] ir paziņojis?
- Jūs nemaz nezināt, ko viņš ir paziņojis?
- Nē. Tagad kaut kad?
- Tas, ko viņš ziņo, ir …
- Varbūt to kaut kur var izlasīt?
- LETĀ.
- LETAs man nav.
- Treniņus Londonā esot apmaksājusi Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij.
- Džīzas Kraist...
- Un tai bijis līgums ar Kaspara Rolšteina vadīto Descartes Consulting.
- Nu, jā, nu labi. Nu un?
- Vai jūs varat padalīties ar līgumu, kas bija ar šo Sabiedrību citai politikai un tiesiskai valstij?
- Tiesiskai … Nē … Ā, var būt, ka bija tiesiskai valstij, es jau tiešām esmu aizmirsis, kas tas ir.
- Gribētos redzēt apstiprinājumu, ka tiešām tā ir bijis, ka viņi maksāja šo rēķinu un tālāk jūs…
- Ja jau viņi tā saka, tad tā ir. Es domāju, no manas puses nebūtu … Pirmkārt, es nevēlos par to visu te ņemties, otrkārt, es domāju, lai tad Štokenberga sabiedriskā organizācija pati, ja vēlas, publisko tos līgumus. Jo man nav nekādu pat tiesību to darīt, nu. Nu, protams, zināmos apstākļos varbūt vienīgi. Tā kā lai paši viņi arī publisko. Pašu viņu lieta, nu. Cik var! Es vairs nevaru šito izturēt. Ja, nu, lai viņi rāda, droši vien, ka tas tā viss ir, kā viņi saka. Un superīgi.
- Bet jums pat nav atmiņā, ka vispār bija līgums…
- Nē, nē, es tieši vakar veltīju, rakājoties pa veciem papīriem… Es zinu, kas tur ir noticies, bet komentēt es to nekā nevēlos, lai jau Štokenberga kungs vai viņa vadītā sabiedriskā organizācija arī komentē. Beigu galā – viņi jau ir subjekts šīs visas diskusijas.
- Bet, ja jau jūs visu zināt…
- Jā, es zinu, bet tas nav mans darbs - komentēt šādas lietas. Es izvēlētos paklusēt.
- Bet tas atbilst patiesībai, ka maksāja Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij?
- To lai viņi saka paši.
- Un tas, ka Descartes slēdza līgumu ar Bell-Pottinger…
- Lai viņi komentē to paši. Tiešām man nav komentāri par šo nekādi.
- Bet varat parādīt maksājuma līgumus un dokumentus, kas apliecinātu, ka Descartes Consulting ir apmaksājis Bell-Pottinger mediju treniņu Aigaram Štokenbergam?
- Nu, nu. Kādā ziņā - parādiet?
- Nu, parādiet vienkārši.
- Es vienkārši izvēlētos ne rādīt, ne kaut ko komentēt. Un vienkārši slēgt šito tēmu.
- Kāpēc jūs nevēlaties rādīt?
- Tāpēc, ka, nu…. Nav mans bizness kādam to rādīt, un, un, un es nenodarbojos ar reklāmu vairs. Negribu atgriezties pie jebkādām diskusijām par šo tēmu. Un kaut ko komentēt.
- Un, ja jūs sakāt, lai rāda Štokenbergs, vai tas nozīmē, ka šie dokumenti ir pie Štokenberga?
- Nē, es domāju, pie tās biedrības viņu. Vienkārši… Bet, protams, mani dokumenti, kas saista Descartes un Bell-Pottingeru, ir pie manis. Nu. Tie tad arī ir pie manīm.
- Bet jūs atsakāties viņus rādīt?
- Bet, protams!
Līdz ar Štokenberga un viņa bijušo kompanjonu izvēlēšanos sabiedrībai neatklāt nekādus maksājumu dokumentus, kas apliecinātu, kas tieši maksājis par pašreizējā ministra, toreizējā Saeimas deputāta, domājams, 10 tūkstošus vērto mediju treniņu, šos dokumentus var iegūt tikai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kurš kopš pirmdienas izskata Pietiek pārstāvja iesniegumu un tam pievienotos dokumentus, no kuriem daļu Pietiek jau publiskojis.
Tiesa, līdz šim KNAB nav saskatījis neko aizdomīgu nevienā no pēdējo mēnešu skaļajām lietām, kas saistīti ar citiem Vienotības pārstāvjiem, - tostarp ne ar deputātes Silvas Bendrātes slēpto „klaušu līgumu” ar Aivaru Lembergu, ne ar ekonomikas ministra Arta Kampara mistiskajiem „investoriem” un naudu „no skapīša”.
Tikmēr jauni mājieni, ko Pietiek trešdien saņēma no Bell-Pottinger pārstāvja, liek domāt, ka patiesībā par Štokenberga mediju treniņu varētu būt maksājusi pilnīgi cita firma. Par to Pietiek informēs piektdien.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
