Stopiņu dome vienīgo vērtētāju skandalozajai dižkoka nozāģēšanai izvēlējusies „pēc deguna”
PIETIEK27.09.2017.
Komentāri (11)
Iesaki rakstu: 
Bez jebkādas iepirkuma procedūras Stopiņu novada dome izvēlējusies arboristu, pēc kura vērtējuma nolēmusi piespriest nāves sodu Stopiņu pagasta visvērtīgākajam dižkokam – kļavai, kas aug Institūta ielas 4. nama pagalmā. SIA Rīgas koki gan apgalvo, ka esot veikusi vērtējumu ar precīzāko un jaudīgāko aparatūru, kāda ir pieejama, lai noteiktu koka stāvokli, bet lēmumu par koka likteni pieņem tā īpašnieks.
Kā jau ziņots, pie kādas daudzdzīvokļu mājas Stopiņos plānots nozāģēt dižkoku, jo atbildīgie dienesti uzskata, ka tas it kā apdraudot cilvēkus un apkārtni. Pret koka nociršanu iebilst gan iedzīvotāji, gan pieredzējis dižkoku pētnieks, taču Dabas aizsardzības pārvaldei ir šķitis pietiekami ar viena vienīga arborista atzinumu.
Turklāt šis arborists, kā noskaidrojis Pietiek, izvēlēts bez jebkādas iepirkuma procedūras. “Saskaņā ar pašvaldības aģentūras Saimnieks sniegto informāciju rborists tika izvēlēts, apzinot Latvijā strādājošos sertificētos speciālistus. Par summu Eur 150 iepirkuma procedūra nav jāveic,” skaidro Stopiņu novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Skrastiņa.
Koka novērtēšanu veica sertificēts arborists Kaspars Māliņš, kas to veicisr SIA Rīgas koki piederošu tomogrāfu. Uzņēmuma valdes loceklis Arnolds Tomašūns sakās esam pārliecināts, ka tā esot visprecīzākā koka veselības stāvokļa novērtēšanas metode. Viņa uzņēmumam piederošais tomogrāfs esot vienīgais Latvijā.
“Kad vides aktīvisti cīnījās par kādu dižkoku pie prezidenta pils Rīgā, speciāli no Šveices tika piesaistīts tieši šāds tomogrāfs, tagad tāds ir pieejams Latvijā,” uzsver Tomašūns. Pēc viņa teiktā, Rīgas koki gan tikai novērtējot koku, bet lēmumu par tā likteni pieņem īpašnieks.
Tikmēr dižkoku pētnieks ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Ansis Opmanis uzskata, ka šī kļava ir visvērtīgākais Stopiņu novada dižkoks. “Kļava ir ļoti labā stāvoklī – strauji pieaug (16 gadu laikā apkārtmērs pieaudzis par gandrīz metru, t.i. 6 cm gadā), nav kaltušu, aplūzušu zaru, stumbrs monolīts ribains, dobums palielina stumbra izturību pret lūšanu,” – tā par nozāģēšanai nolemto dižkoku pauž Opmanis, kurš savulaik uzmērījis visus Stopiņu pagasta dižkokus.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), kura devusi atļauju koka nociršanai, aizbildinās ar Ministru kabineta noteikumiem, kas nosaka, ka aizsargājamā koka nociršana pieļaujama gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst bīstamības situāciju, piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus, un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.
“Normatīvie akti neuzdod DAP obligāti piesaistīt arboristu, taču, lai pieņemtu lēmumu, kas balstīts uz profesionālu koka stāvokļa noteikšanu un saglabāšanas iespēju izvērtēšanu, speciālists tika piesaistīts un viņa atzinums ir ņemts vērā,” uzsver DAP.
Veicot skenēšanu ar skaņas tomogrāfu, esot konstatēts, ka koks ir iztrupējis par 90% no veselās koksnes daļas, koks esot vecs un tā struktūra - trausla, līdz ar to pat vainaga būtiska samazināšana nenovērstu tā lūšanas risku un koks vērtējams kā bīstams, ko pastiprina fakts, ka tas atrodas blakus dzīvojamajai mājai, skaidro DAP. Tās speciālisti divas reizes arī klātienē esot apsekojuši konkrēto koku.
Kā jau ziņots, Stopiņu novada dome iecerējusi šo koku nozāģēt un vērsusies ar iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē. Būvvaldes iesniegumam tika pievienots viena vienīga sertificēta arborista Māliņa atzinums par koka bīstamību, kurā norādīts, ka lielākā daļa no kļavas stumbra esot iztrupējusi, koksnes struktūra esot trausla un, pēc speciālista domām, koka bīstamību esot iespējams novērst, tikai to nocērtot.
“Vēlamies arī norādīt, ka lēmumu par koka nociršanu vai saglabāšanu pieņem zemes īpašnieks, šajā gadījumā Stopiņu novada dome,” uzsver DAP.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
