Iesaki rakstu: 
Turpinoties ķīviņiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadībā, tā priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks sāk sapīties pretrunās par savas vietnieces Jutas Strīķes jaunajiem iespējamiem pārkāpumiem: jaunā disciplinārlieta pret Strīķi ierosināta par atskaišu nesniegšanu, kaut gan tikai pirms trim nedēļām Streļčenoks vēl oficiālā vēstulē apgalvoja, ka visi KNAB darbinieki pildot biroja lietvedības sistēmas prasības.
Kā zināms, Streļčenoks ceturtdien ierosinājis jau otru disciplinārlietu pret Strīķi, un piektdienas rītā viņš Latvijas Televīzijā informēja, ka viņa ilgstoši un sistemātiski neesot pildījusi KNAB priekšnieka jau pērn izdotu rīkojumu, kas visiem KNAB darbiniekiem nosaka darba atskaites formu, lai Streļčenokam būtu lietas kursā par to, kas tiek darīts un kas KNAB darbā būtu uzlabojams. Savukārt Strīķe jau ceturtdien aģentūrai LETA bija paziņojusi, ka tas esot "kārtējais mēģinājums, lai pēc iespējas ātrāk atbrīvotos no manis".
Tas, ka Strīķe nepilda KNAB lietvedības sistēmas nosacījumus, nav jaunums, un arī KNAB vadības pārstāvji to publiski bija paziņojuši jau iepriekš. Tāpēc jau augusta beigās Pietiek bija vērsies pie Strīķes ar vairākiem jautājumiem saistībā ar šo tēmu. Šie jautājumi bija:
"- Vai jūs kā KNAB priekšnieka vietniece lietojat KNAB lietvedības sistēmu?
- Ja jūs nelietojat KNAB lietvedības sistēmu, kādus traucējumus tas rada KNAB darbam?
- Vai ir pieļaujams, ka augsta KNAB amatpersona nelieto KNAB lietvedības sistēmu?"
Pati Strīķe uz šiem jautājumiem atbildēt nevēlējās (dokumenti lasāmi šī raksta beigās), 26. septembrī parakstītā dokumentā paziņojot, ka atbilde jau esot sniegta dienu iepriekš sniegtās KNAB atbildēs.
Savukārt šajā Strīķes minētajā dokumentā Streļčenoks uz uzdotajiem jautājumiem precīzi neatbildēja, taču no viņa atbildes izrietēja, ka biroja priekšniekam nav pretenziju pret kādu KNAB darbinieku par lietvedības sistēmas neizmantošanu un tās prasību nepildīšanu.
Informējam, ka dokumentu aprite Birojā notiek atbilstoši Biroja 2009.gada 21.oktobra kārtībai Nr. 1-4/10 „Dokumentu izstrādāšanas un aprites kārtība", kurā norādīts, ka visi dokumenti, izņemot šajā kārtībā uzskaitītos izņēmumus, tiek reģistrēti un to aprite notiek Lietvedības dokumentu sistēmā, un ikviena Biroja amatpersona un darbinieks, strādājot saskaņā ar amata aprakstā noteikto, ir atbildīgs par šajā kārtībā paredzēto prasību ievērošanu un izpildi," skanēja Streļčenoka oficiālā atbilde.
Taču, kā nu izriet no Streļčenoka paziņojuma televīzijā, biroja priekšnieks trīs nedēļas pēc šīs oficiālās vēstules pēkšņi "pamanījis" ne tikai to, ka reālā situācija būtiski atšķiras, bet arī to, ka Strīķe, izrādās, atskaites neesot iesniegusi jau ilgstoši un uz aizrādījumiem neesot reaģējusi.
Pietiek pagaidām nav izdevies uzzināt, kā Streļčenoks skaidro šo dažās nedēļās notikušo "atklājumu".
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
