Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par Drošības policijas neprofesionālu izsekošanu sašutušajai bijušajai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vietniecei Jutai Strīķei viņas ceturtdienas Facebook ierakstā ir taisnība: Drošības policijas budžets ir jau pārsniedzis „grandiozus” 15 miljonus eiro gadā un četru gadu laikā ir dubultots.

Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Drošības policija jau tradicionāli nevēlas sniegt jebkādas ziņas par sava ikgadējā budžeta apmēriem un izlietojumu, apgalvojot, ka šādu informāciju aizliedz izpaust valsts likuma aizsardzības normatīvie akti.

Šī Drošības policijas slepenība īpaši savādu priekšstatu rada, ņemot vērā, ka Finanšu ministrijas interneta mājas lapā atrodamie dati par valsts budžetu šādu informāciju atklāj - turklāt ne tikai Drošības policijas finansējuma kopapjomu, bet arī tā struktūru.

Kā rāda šie dati, vēl 2014. gadā Drošības policijas kopējais budžets bija „tikai” 7 592 378 eiro, no kuriem gandrīz visa summa - 7 589 994 eiro - bijusi dotācija no vispārējiem budžeta ieņēmumiem. Tiesa, 2384 eiro Drošības policija bija paredzējusi gūt no "ieņēmumiem no maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem". Kas ir šie Drošības policijas sniegtie maksas pakalpojumi, atklāts netiek.

Savukārt 2015. gadā Drošības policijas budžets jau bija palielināts iespaidīgi - par aptuveni trešo daļu, līdz 10 370 563 eiro. Līdz ar to, neraugoties uz pieticīgajiem darbības rezultātiem, Drošības policijas budžets tika palielināts par 2 780 569 eiro.

Arī 2016. gada budžeta palielinājums bija vērā ņemams, tā kopapjomam sasniedzot absolūto Drošības policijas finansējuma rekordu - 11 619 192 eiro. Tātad palielinājums ir vēl par aptuveni 1,25 miljoniem eiro.

Savukārt šim gadam Drošības policijas budžets ir palielināts vēl iespaidīgāk – jau līdz 15 269 475 eiro, tātad vēl par 3,65 miljoniem eiro. Kopumā kopš 2014. gada līdz 2017. gadam šīs iestādes budžets ir jau vairāk nekā dubultots, pieaugot par 7,67 miljoniem eiro.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis iepriekš nevēlējās atklāt, kurš tieši ierosinājis un aprēķinājis tieši šādu budžeta palielinājumu: viņa preses pārstāve ir vienīgi minējusi, ka pamatā esot "jaunā ģeopolitiskā situācija, notikumi Ukrainā, situācija pierobežā, nepieciešamība rūpīgāk pārbaudīt tos cilvēkus, kas prasa un kam jau ir termiņuzturēšanās atļaujas, nepieciešamība ciešāk uzraudzīt interneta vidi saistībā ar terorisma propagandu u.c. jautājumi".

Līdz ar to iespaidīgais finansējums esot piešķirts, lai "nodrošinātu valsts iekšējo drošību", kā arī, lai "stiprinātu Drošības policijas analītisko kapacitāti, tai skaitā, lai izveidotu termiņuzturēšanas atļauju pieprasītāju pārbaužu un pasažieru datu informācijas analīzes nodaļas", visbeidzot, "finansējums palielināts uz vienlīdzīgiem principiem balstītas atlīdzības nodrošināšanai un tehniskā aprīkojuma iegādei".

Neko par nepieciešamību nodrošināt konkrētus darbības rezultātus, kas būtu atbilstoši piešķirtajam finansējumam, Iekšlietu ministrija gan nav ieminējusies.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...