Sudrabas partijai ziedojumu uzplūdi: desmit dienās - vairāk nekā 110 000 eiro, ziedotāji - nepazīstami, summas - milzīgas
PIETIEK27.07.2014.
Komentāri (55)
Iesaki rakstu: 
Līdz pat šā gada 9. jūlijam Ingunas Sudrabas veidotajai un vadītajai partijai No sirds Latvijai kopā bija saziedoti tikai nieka 460 eiro. Toties nākamajās desmit dienās bijis vērojams neredzēts ziedotāju aktivitātes vilnis, mazpazīstamiem ziedotājiem kopumā partijai sametot vairāk nekā 110 tūkstošus eiro. Nekāds retums nav bijis arī 15 000 eiro lieli ziedojumi.
Saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāzes ziņām partijas kopējais ziedotāju saraksts izskatās šādi:
|
Vērtība |
Dāvinātājs |
Datums |
|
EUR 14000.00 |
Anrī Kursītis |
18.07.2014 |
|
EUR 15000.00 |
Kristīne Petruškina |
17.07.2014 |
|
EUR 3000.00 |
Nataļja Siļina |
17.07.2014 |
|
EUR 3000.00 |
Jevgeņija Baranovska |
17.07.2014 |
|
EUR 15000.00 |
Jānis Raudzeps |
17.07.2014 |
|
EUR 15000.00 |
Irina Rudzāte |
16.07.2014 |
|
EUR 4000.00 |
Artjoms Siļins |
16.07.2014 |
|
EUR 500.00 |
Aleksejs Orlovs |
16.07.2014 |
|
EUR 4000.00 |
Vladimirs Siļins |
16.07.2014 |
|
EUR 1000.00 |
Viktors Rižovs |
16.07.2014 |
|
EUR 14000.00 |
Ivars Falks |
16.07.2014 |
|
EUR 1500.00 |
Valērijs Demčihins |
15.07.2014 |
|
EUR 300.00 |
Marina Bočarova |
15.07.2014 |
|
EUR 14985.00 |
Vladimirs Gavrilejs |
15.07.2014 |
|
EUR 580.00 |
Valentīna Zaharova |
14.07.2014 |
|
EUR 2200.00 |
Jevgenijs Harjkins |
13.07.2014 |
|
EUR 1000.00 |
Jeļena Rudenoka |
12.07.2014 |
|
EUR 200.00 |
Viktors Treijs |
11.07.2014 |
|
EUR 350.00 |
Diāna Cimoška |
11.07.2014 |
|
EUR 300.00 |
Anatolijs Cupers |
11.07.2014 |
|
EUR 320.00 |
Anatolijs Cupers |
11.07.2014 |
|
EUR 400.00 |
Jānis Ķikurs |
11.07.2014 |
|
EUR 498.00 |
Valerijs Vjaļcevs |
11.07.2014 |
|
EUR 200.00 |
Ludmila Treija |
11.07.2014 |
|
EUR 650.00 |
Valentīns Ļublinskis |
11.07.2014 |
|
EUR 6000.00 |
Dace Bērziņa |
09.07.2014 |
|
EUR 5.00 |
Svetlana Ubarste |
09.07.2014 |
|
EUR 30.00 |
Sandra Lūķe |
08.07.2014 |
|
EUR 100.00 |
Indra Luntiņa-Lučka |
08.07.2014 |
|
EUR 15.00 |
Vladimirs Gavrilejs |
04.07.2014 |
|
EUR 200.00 |
Ausma Ņesterova |
01.07.2014 |
|
EUR -20.00 |
Ivars Amoliņš |
19.06.2014 |
|
EUR -51.00 |
Agris Meirēns |
19.06.2014 |
|
EUR 20.00 |
Ivars Amoliņš |
18.06.2014 |
|
EUR 51.00 |
Agris Meirēns |
18.06.2014 |
|
EUR 90.00 |
Inese Kļimoviča |
13.06.2014 |
|
EUR 5.00 |
Svetlana Ubarste |
09.06.2014 |
|
EUR 20.00 |
Natālija Magazeina |
06.06.2014 |
Pietiek izlases kārtībā pārbaudīja, ar kādu tieši ienesīgu uzņēmējdarbību nodarbojas vai kādos labi apmaksātos amatos ir partijas lielākie ziedotāji, kuri ir varējuši no personiskajiem līdzekļiem atvēlēt partijai pat 15 tūkstošus eiro katrs.
1964. gadā dzimušajam Anrī Kursītim, kurš partijai ziedojis 14 0-00 eiro, saskaņā ar Lursoft datiem pieder 22% kapitāldaļu SIA Roja un 50% kapitāldaļu SIA Blaizer-AG. Pirmais no šiem uzņēmumiem nekādu uzņēmējdarbību nav veicis, bet otrs pagājušo gadu beidzis ar 189 409 latu apgrozījumu un 4320 latu peļņu.
1976. gadā dzimušajai Kristīnei Petruškinai, kura no personiskajiem līdzekļiem partijai ziedojusi 15 000 eiro, pieder 100% kapitāldaļu SIA Balt Trest, taču arī tā pērn nav varējusi lepoties ar ievērojamu peļņu, - tā bijusi tikai 4980 latu.
1940. gadā dzimušajam Jānim Raudzepam, kurš partijai ziedojis 15 000 eiro, pieder vienīgi individuālais uzņēmums - ražošanas komercfirma Otis un Ko, kurai nav pieejams neviens pats gada pārskats.
1966. gadā dzimusī Irina Rudzāte, kas partijai tāpat oficiāli ziedojusi 15 000 eiro, nepieder neviena paša uzņēmuma kapitāldaļas, un viņa arī nav neviena uzņēmuma amatpersona, - dāsnā ziedotāja ir dalībniece tikai dzīvokļu īpašnieku biedrībā Brīvības iela 74.
Savukārt 1942. gadā dzimušajam Ivaram Falkam, kurš partijai ziedojis 14 000 eiro, pilnībā pieder SIA Woodstar, taču... šā gada 23. janvārī saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem pieņemts lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu.
Arī 1947. gadā dzimušajam Vladimiram Gavrilejam, kurš oficiāli ziedojis 14 985 eiro, saskaņā ar Lursoft datiem nepieder neviena funkcionējoša uzņēmuma kapitāldaļas, - arī 2005. gadā reģistrētajā laulību līgumā uz viņa vārda nav fiksēta nekāda vērā ņemama manta.
Jāpiebilst, ka Drošības policija pirmdienas vakarā Pietiek paziņoja, ka tās vadību ne mazākajā mērā neinteresējot, kādi varētu būt šādas naudas avoti un vai tie nevarētu ietekmēt Latvijas drošības jautājumus. Politisko partiju finansēšanas kontroli veicot KNAB, un līdz ar to tas arī varot pārbaudīt šo līdzekļu izcelsmes atbilstību normatīvo aktu prasībām, ja uzskatot par nepieciešamu.
Foto - @knoks
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
