Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Superdārgo dzīvokļu tirgus sagruvis

Lato Lapsa, Kristīne Bormane
02.03.2017.
Komentāri (9)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Superdārgo dzīvokļu tirgus Latvijā ir faktiski sagruvis: 2014. gadā zemesgrāmatās bija reģistrēti 13 darījumi ar dzīvokļiem un telpām par vismaz 800 000 eiro un 26 darījumi – par vismaz 700 000 eiro, 2015. gadā šie skaitļi bija attiecīgi 19 un 24, bet pērn – vairs tikai attiecīgi 5 un 9. Turklāt, kā rāda Dienas apkopotie dati par pagājušā gada vislielākajiem darījumiem ar dzīvokļiem un telpām, gandrīz vienīgie, kurus vēl interesē dārgi – virs pusmiljona eiro – dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, ir ārvalstnieki ar saknēm Krievijā un citās NVS valstīs.

1. 2,17 miljoni eiro

1,36 miljonu eiro peļņu gada laikā savam saimniekam nodrošinājis 273,5 kvadrātmetrus liels dzīvoklis Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2, kuru 2015. gada pavasarī par 814 tūkstošiem eiro, ņemot bankā hipotekāro kredītu, nopirka 1971. gadā dzimušais Andris Riekstiņš. Pērn augustā viņš to jau par 2,17 miljoniem eiro pārdeva 1975. gadā Maskavā dzimušajai Annai Levitanskai. Darījums ļāvis samaksāt 745 tūkstošu eiro lielo kredītu, ko pārdevējam izsniedza AS Meridian Trade Bank. Jaunā īpašniece mitekli iegādājusies, neizmantojot hipotekāro kredītu.

2. 1,99 miljoni eiro

Pagājušā gada septembrī pie saimnieka ticis kārtējais Ģipša fabrikas dzīvoklis – 326,8 kvadrātmetrus lielo dzīvokli Rīgā, Balasta dambī 72 par šādu summu nopirka 1983. gadā dzimusī Jolanta Brūvere, kurai darījumam hipotekārie kredītlīdzekļi nebija nepieciešami.

3. 1,22 miljoni eiro

1978. gadā dzimusī Jeļena Paņina pērn jūlijā par šādu summu nopirka 386,3 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 3, ko pārdeva SIA Dzintaru 34. Bankas aizdevums mājokļa iegādei nebija nepieciešams, arī pārdevējs dzīvokli nebija ieķīlājis.

4. 1 miljons eiro

Pērn zemesgrāmatā reģistrēts 2015. gada decembrī slēgts līgums, no kura izriet, ka 1989. gadā dzimusī Darja Bragina guvusi gandrīz 285 tūkstošu eiro peļņu divarpus gadu laikā: 2013. gada februārī viņa par 502 tūkstošiem latiem (714 902 eiro), neņemot hipotekāro kredītu, nopirka 176,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Elizabetes ielā 21A, Rīgā. Savukārt pēc nepilniem trim gadiem viņa to pārdeva tālāk jau par apaļu miljonu eiro, un to par saviem līdzekļiem nopirka 1953. gadā dzimusī Marina Mamontova.

5. 0,8 miljoni eiro

Par šādu summu 269 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Elizabetes ielā 17 uz pusēm nopirkuši 1989. gadā dzimusī Diāna Gorbova un 1994. gadā dzimušais Boriss Gorbovs. To, gūstot gandrīz 300 tūkstošu eiro peļņu, pārdeva 1971. gadā dzimusī Tatjana Fridmane, kura to par 506 tūkstošiem eiro nopirka 2015. gada martā. Jaunajiem īpašniekiem gan noteikts aizliegums bez 1960.gadā dzimušā Jurija Gorbova piekrišanas to pārdot vai apgrūtināt ar lietu tiesībām. Savulaik jau Diāna Gorbova bija šī dzīvokļa īpašniece, kad to 2007. gadā ieguva dāvinājuma ceļā no 1963. gadā dzimušās Jeļenas Gogoļevas, taču 2015. gadā šis dāvinājuma līgums tika atcelts, lai jau pēc mēneša dzīvokli pārdotu tālāk pašreizējai pārdevējai, kura to par 1,3 miljoniem eiro ieķīlāja par labu Baltic International Bank. Pēc pēdējā darījuma visas ķīlas no īpašuma dzēstas.

6. 0,75 miljoni eiro

1956. gadā dzimušais Vladimirs Malanins guvis teju 350 tūkstošu eiro peļņu, pērn augustā pārdodot pirms trim gadiem par kredītlīdzekļiem iegādātu 147 kvadrātmetru dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 21. Dzīvokli viņš vienādās daļās pārdeva trim personām – 1969. gadā dzimušajam Viktoram Begininam, 1997. gadā Samarā dzimušajai Marinai Begininai un 1943. gadā Kuibiševā dzimušajam Anatolijam Begininam. Līdz ar darījumu dzēsta hipotēka, kas bija uzlikta par labu Citadele bankai, bet jauni apgrūtinājumi uz īpašumu nav reģistrēti. 

7. 0,75 miljoni eiro

Par šādu summu 1975. gadā Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirka 141,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Bulduru prospektā 17 k-2. To pārdeva SIA Bulduru 17, kas pēc darījuma no īpašuma dzēsa hipotēku. Jaunā īpašniece hipotekāros kredītlīdzekļus darījumā nav izmantojusi. 

8. 0,74 miljoni eiro

Ar ievērojamiem zaudējumiem pērn aprīlī Kiprā reģistrētā Loaven Trading Limited pārdeva 376,1 kvadrātmetru lielu dzīvokli Rīgā, Vaļņu ielā 4, ko kompānija nopirka nekustamā īpašuma buma laikā 2007. gadā par 775 tūkstošiem latu (1,1 miljonu eiro), ņemot 1,89 miljonu latu (2,69 miljonu eiro) kredītu Rietumu bankā. Jaunā mitekļa īpašniece ir Kubiševā 1968. gadā dzimusī Svetlana Jegorova, kura dzīvokli nav ieķīlājusi.

9. 0,73 miljoni eiro

1978.gadā dzimušais Pāvels Ahronins pagājušā gada janvārī par šādu summu nopirka 253 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Jūrmalā, Madonas ielā 5. To pārdeva SIA CBL Asset Management, kas dzīvokli bija nopirkusi 2012.gadā par 224 100 latu (318 900 eiro). Pēc darījuma no īpašuma dzēsta 98 tūkstošu eiro hipotēka.

10. 0,68 miljoni eiro

Ekonomikas ministrija pagājušā gada martā pārdevusi 583,7 kvadrātmetrus lielas neapdzīvojamas telpas Krišjāņa Barona ielā 3, ko ar nomaksas pirkuma līgumu iegādājusies 1944.gadā dzimusī Bella Bika. Lēmumu par šo telpu, kuras iepriekš izmantoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošanu Ministru kabinets pieņēma 2015. gada 24. aprīlī, jo Rīgas pašvaldība, kurai bija pirmtiesības uz šīm telpām, iespējas tās iegūt savā īpašumā neizmantoja. Telpas tika pārdotas izsolē ar sākuma cenu 670 tūkstoši eiro un izsoles soli desmit tūkstoši eiro, kas nozīmē, ka izsolē solīts tikai vienu reizi un tas pārdots teju par sākumcenu. Hipotēka saskaņā ar nomaksas līgumu nostiprināta par nesamaksāto pirkuma maksu - 612 tūkstoši eiro un procentu maksājumu - 91 995 eiro ar atmaksas termiņu - pieci gadi.

11. 0,67 miljoni eiro

Pagājušā gada martā par 208,8 kvadrātmetrus liela dzīvokļa Rīgā, Alberta ielā 1 īpašnieku kļuva 1964. gadā dzimušais nekustamo īpašumu uzņēmējs Māris Alberts, kurš to ieķīlājis 350 tūkstošu eiro liela kredīta saņemšanai DNB bankā. Iepriekš jaunais saimnieks bija viens no pārdevēja – viņam pašam iepriekš piederējušās SIA Forburga kreditoriem, kurš šim dzīvoklim bija uzlicis ķīlas atzīmi 2,28 miljonu eiro apmērā, kura gan tika dzēsta jau 2015. gadā. Zemesgrāmatā arī atzīmēts, ka viņa laulātajai draudzenei Inesei Albertei nav tiesību uz šo īpašumu, jo noteikta visas mantas šķirtība.

12. 0,66 miljoni eiro

Maskavā dzimusī Anna Levitanska pērn augustā nopirkusi vēl vienu dzīvokli Jūrmalā, Bulduru prospektā 17 k-2. Šis dzīvoklis ir 127,5 kvadrātmetrus liels, un arī šo pārdevusi SIA Bulduru 17. Arī šī nekustamā īpašuma iegādei 1975. gadā dzimušajai pircējai hipotekārie kredītlīdzekļi nav bijuši nepieciešami.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

1964. gadā dzimusī ārvalstniece Zukhura Salpagarova pirms gada janvārī par šādu summu nopirkusi 152,9 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Baznīcas ielā 18A, ko pārdeva SIA Kappa Capital. Jaunajai īpašniecei tā pirkumam hipotekārais finansējums nav bijis nepieciešams, bet pārdevējs savulaik uz šo īpašumu reģistrējis hipotēku, kas dzēsta līdz ar īpašuma realizēšanu.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

Šāda summa norādīta dāvinājuma līgumam, ar kuru pusi no 124,2 kvadrātmetrus lielā dzīvokļa Jūrmalā, Madonas ielā 5 ieguvusi 1950. gadā dzimusī ārvalstniece Tatjana (Samoilova. Viņai to uzdāvināja 1951. gadā Baku dzimušais Aleksandrs Samoilovs. Otra puse no šī dzīvokļa pieder 1979. gadā Maskavā dzimušajai Jeļenai Samoilovai.

13.-15. 0,64 miljoni eiro

1966.gadā dzimušais Andrejs Talaškins pagājušā gada oktobrī par līdzīgu summu, kā pirms četriem gadiem iegādājās, tagad pārdevis 142,2 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 2. To oficiāli nopirka 1983. gadā dzimusī Anna Talaškina. Darījumā kredītlīdzekļi nav izmantoti.

16. 0,62 miljoni eiro

Vēls viens Rīgā, Balasta dambī 72 pērn pārdots Ģipša fabrikas dzīvoklis – 137,2 kvadrātmetrus liels. To uz pusēm nopirka divi ārvalstnieki – 1970. gadā dzimušais Andrijs Nedokoļatijs un 1995. gadā dzimušais Dmitro Nedokoļatijs. Viņiem kredīts dzīvokļa pirkšanai nav bijis nepieciešams.

17. 0,60 miljoni eiro

Pagājušā gada aprīlī SIA Audēju Estate (īpašnieks – Aldis Pauniņš, vienīgais valdes loceklis – Ainārs Pauniņš) par šādu summu kļuva par 143,5 kvadrātmetrus liela dzīvokļa īpašnieku Rīgā, Strēlnieku ielā 7, - to pārdeva SIA AP Vecrīga. Pēc pārdošanas no īpašuma dzēsta hipotēka, un ar jaunām ķīlām tas nav apgrūtināts.

18. 0,59 miljoni eiro

Pirms gada janvārī SIA Nikart (īpašnieks – Vācijas iedzīvotājs Sergejs Tihonovs) par vairāk nekā pusmiljonu eiro iegādājās 141,8 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Baznīcas ielā 18A. To pārdeva cita kompānija – SIA Kappa Capital. Pēc darījuma no īpašuma dzēsta hipotēka, un jauna nav reģistrēta.

19.-20. 0,56 miljoni eiro

Par šādu summu SIA Dzirnavu nama komercija (pastarpinātā oficiālā īpašniece – Andra Šķēles dzīvesbiedre Kristiāna Lībane-Šķēle) pērn martā nopirka 235 kvadrātmetrus nedzīvojamo telpu Dzirnavu ielā 81, Rīgā. Tās pārdeva SIA Centrus Real One. Arī pēc darījuma uz īpašumu saglabājušās divas hipotēkas par labu Nordea Bank AB, kuras uzliktas 2009. gadā un 2014. gadā.

19.-20. 0,56 miljoni eiro

Pērn oktobrī šāda apjoma darījumu ar 192,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Rīgā, Brīvības ielā 46 slēdza divi uzņēmumi, no kuriem SIA Brīvības 46 bija pārdevējs, bet SIA Livonia CV – pircējs, kas darījuma finansēšanai Nordea Bank AB saņēma 340 tūkstošu eiro kredītu.

Dati par īpašumiem – Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata

Dati par uzņēmumiem - Lursoft

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sliktā ziņa – mēs dzīvojam policejiskā valstī

FotoLīdz šim es nezināju, ka Ministru kabineta noteikumi katram izolatora viesim paredz higiēnas paketi, kas sevī ietver zobu birsti iepakojumā, nelielu zobu pastas tūbiņu un 4 metrus - jā, 4 metrus - tualetes papīra. Komentējot tualetes papīra kaudzi, sargs laipni teica, ka esot piemetis kādu pusmetru klāt. Labā ziņa, cilvēcība Latvijā nav zudusi. Sliktā ziņa, mēs dzīvojam policejiskā valstī.
Lasīt visu...

12

Pārsteigums un šoks

FotoŠajā nedēļā Latviju pāršalca ziņa par mūsu savienības bijušā bīskapa Pētera Sproģa pēkšņo un negaidīto iesaistīšanos politikā un vēl vairāk par piesliešanos partijai, kuras ideoloģijas pārstāvji ir nodarījuši daudz posta un sāpju latviešu tautai. Iet kopā ar tiem, kuru okupācijā dzīvojām pusgadsimtu, – tas mums daudziem bija ļoti negaidīti, pārsteidzoši un varētu teikt pat šokējoši un radīja lielu neizpratni un saviļņojumu gan sabiedrībā, gan arī mūsu draudzēs. Cilvēki gaida Latvijas Baptistu draudžu savienības (LBDS) vērtējumu un reakciju uz notikušo.
Lasīt visu...

21

Ideoloģijas diktatūra un tās sargi

FotoPret ideoloģiju var droši izturēties kā pret diktatūru. No tā nav jābaidās. Tas nebūs pārspīlējums. Ideoloģijas vara vienmēr ir diktatūra. Ideoloģijas vara tāpat kā jebkura diktatoriskā vara tiecas valdīt neierobežoti un nepieļaut nekādas atkāpes no diktāta formā izvirzītajām prasībām. Ideoloģija savas prasības vienmēr diktē – kategoriski uzspiež. Ideoloģija vienmēr rīkojas kā valdonīgs diktators, bez ierunām pakļaujot savai gribai.
Lasīt visu...

21

Atbilde, no kā nobijās „Delfi”

FotoNosūtām jums divus rakstus – portāla Delfi publikāciju un saistībā ar to sagatavoto atbildi, ko „objektīvais” informācijas resurss tomēr neuzskatīja par iespējamu publicēt.
Lasīt visu...

21

Artuss Kaimiņš man un sabiedrībai meloja jau no paša sākuma

FotoŠodien publiski rezultējās process, kas tikai aizsākts jau 2017. gadā - KNAB beidzot ir apstiprinājis, ka informācijai, kuru es un vēl vairāki cilvēki paudām 2016. gadā, aizejot no KPV LV, ir arī tiesiski pierādāms pamats.
Lasīt visu...

21

Kā un kāpēc "Lattelecom" zaudē klientus

Foto"Nekur jūs neliksieties!" un "Nevis jūs esat vajadzīgi mums, bet mēs - jums!" - pēc šādiem pamatuzstādījumiem joprojām strādā daļēji Latvijas valstij piederošā SIA Lattelecom. Nosūtu jums savu saraksti, kas uzskatāmi parāda iemeslus, kuru dēļ Lattelecom - tas pats, kura vadītājs Juris Gulbis (attēlā) saņem astronomisku algu par savām "titāniskajām pūlēm", - ar katru gadu zaudē aizvien lielāku klientu skaitu, tos pārņemot privātuzņēmumiem, kuri katru klientu uzskata par savu lielāko vērtību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Valstsbaznīcas mirāža

Lai cik garšīgi ne man vienam būtu noskatīties, kā mūžam tik pašpārliecinātie "nacionālkonservatīvie" oļiņieši paši bāž savu galvu ilūziju cilpā un paši braši lec...

Foto

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

Pēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar...

Foto

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

Apkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:...

Foto

Ticība varai

1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas...

Foto

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

Atkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā...

Foto

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam...

Foto

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

Viļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi...

Foto

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

Sabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas...

Foto

Kāpēc es nekandidēšu 13. Saeimas vēlēšanās

No kura saraksta es startēšu Saeimas vēlēšanās? Pēdējā pusgada laikā to aizvien intensīvāk man jautā žurnālisti. Mana atbilde ir –...

Foto

KPV LV metamorfoze no Kaimiņa par Gobzemu

Kopš Alda Gobzema kļūšanas par KPV LV premjera amata kandidātu partija ir ar jaunu sparu metusies priekšvēlēšanu cīņā un...

Foto

Pret malkas ciršanu kapos Dievs un Daba neiebilst?

It kā nopietni cilvēki reizēm kļūst pārsteidzoši romantiski. Varbūt pat sīrupaini. "Atzīšos, būšana dabā ir manas dzīves nepieciešamība....

Foto

Izglītības reforma jāpilnveido

Ažiotāža ap Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzīto izglītības reformu ir pārspīlēta. Mēģinājumi notiekošo uzdot par labo un ļauno spēku cīņu ir kaitīgi reformas...

Foto

Kāds Pabriks pārlaidās no ligzdas uz ligzdu

Katru reizi, kad no ekrāna kāds/kāda LTV Panorāmā traģiski aizžņaugtā balsī vēsta “saskaņā ar tādu-un-tādu aptauju Saeimā iekļūtu/neiekļūtu tie-un-tie”, atcerieties: tās...

Foto

Par kontrolējošo iestāžu rīcību ēnu ekonomikas apkarošanā būvniecības nozarē

Latvijas Republikas Saeimā tiek virzīts likumprojekts “Grozījums Darba likumā”, kas paredz papildināt Darba likuma 68.pantu ar trešo...

Foto

Atbildības difūzija un sociālais slinkums

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet,...

Foto

Atklāta vēstule Latvijas sabiedriskajam medijam

Šonedēļ kāda politiķa ceturtās partijas nomaiņas pasākumā Latvijas Televīzija translēja iepriekš saskaņotu tiešraidi no kādas partijas biroja. Šajā sakarā man kā...

Foto

Kas ir Kremļa guļošais aģents Slava Dombrovskis?

Aizvadītajā nedēļas nogalē Latvijas politisko cirku pāršalca kāda negaidīta ziņa. Par prokremliskās partijas „Saskaņa” iespējamo premjera kandidātu tika izvirzīts liberāļu cienītais...

Foto

Kā padarīt politiķa arodu grūtāku un atbildīgāku?

Pēc tikai četriem mēnešiem notiks Saeimas vēlēšanas - notikums, kuru gaida ikviens. Pilsoniski aktīvā sabiedrības daļa - cerībā kaut...

Foto

Mēs dzīvojam „Mēness aptieku” monopola zvaigznājā. Kas to pieļāva?

Es zinu, ka tad, kad gaišā dienas laikā nošauj cilvēku un valsts mokās ar naudas trūkumu daudzās...

Foto

Mēs ne par ko neatbildam, vainīgs noteikti ir kāds cits

Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumu Nr. 1001 „Kārtība, kādā Maksātnespējas administrācija izvēlas un...

Foto

„Vienotību” pametu tāpēc, ka mana, pieredzējuša politiķa misija ir palīdzēt jauniem cilvēkiem politikā

“Nu jau pāris gadus visos iespējamos formātos un forumos esmu runājis par plašu...

Foto

Vai Putina solītās „ausis” beidzot iegūs varu Latvijā?

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solīja, ka Latvija Abreni nekad neatgūs. Vienīgais, ko Latvija dabūšot, būs miruša ēzeļa ausis....

Foto

Labklājības ministrija nepilda solījumus un neatbalsta audžuģimenes

Aizvadītajā nedēļā Saeimā izskatīja PPA ''Latvijas Reģionu Apvienība'' (LRA) pieprasījumu labklājības ministram Jānim Reiram nekavējoties sniegt skaidrojumu par to,...

Foto

Kaitniecība, nolaidība Rīgas ielu būvē?

Man liekas, ka Rīgā darbojas kaut kāda sazvērestība. Paskatieties, kas notika ar tramvaja sliežu remontu VEF-Jugla. Aizliegti, izmainīti visi - kā...

Foto

Akadēmiskais kapitālisms un izglītības sadisms

Jautājums: vai tādā humānā sfērā kā izglītība ir iespējams sadisms – nenormāla tieksme uz cietsirdību un tīksmināšanās par citu ciešanām? Atbilde:...

Foto

Par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā

Kā vecāki vēlamies izteikt atbalstu Valsts izglītības satura centra īstenotā ESF projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” jeb Skola2030...

Foto

Ierobežos iespējas uzzināt par valsts pārvaldes amatu konkursiem

Gatavojot grozījumus Valsts civildienesta likumā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešajam lasījumam iekļāva un atbalstīja priekšlikumu vairs...