Iesaki rakstu: 
Rīgas apgabaltiesa vienā no aizgājušā gada pēdējām dienām, 28. decembrī apķīlājusi četru bijušo AS Ventspils nafta padomes locekļu mantu un finanšu līdzekļus kopumā 1 miljona latu apmērā. Visi četri līdz 2010. gada janvārim Ventspils naftā pārstāvējuši tās lielākā akcionāra starptautiskā koncerna Vitol intereses.
Arests četru "Vitol menedžeru" mantai un finanšu līdzekļiem uzlikts kā prasības nodrošinājums otra lielākā AS Ventspils nafta (VN) akcionāra AS Latvijas Naftas tranzīts (LNT) prasības lietā pret 14 VN amatpersonām, no kurām tiek lūgts piedzīt 90 miljonu ASV dolāru jeb 44,01 miljona latu zaudējumus. Strīds ir par VN meitaskompānijas Ventspils naftas termināls (VNT) kapitāldaļu pārdošanu. Prasītie 44 miljoni latu ir publiski izskanējusī VNT kapitāldaļu pārdošanas darījuma summa.
Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu, kas ir Pietiek rīcībā, arests uzlikts četru ar koncernu Vitol saistītu juristu un grāmatvežu mantai. Tiesas noteiktie aizliegumi skar četrus bijušos VN padomes locekļus Polu Malholandu, Džefriju Marcu, Ešliju Nīliju un Denisu Krema. Visi četri VN padomē darbojušies laikā no 2006. gada 26. oktobra līdz 2010. gada 21. janvārim, rāda Lursoft datubāze.
Rīgas apgabaltiesa apmierinājusi VN akcionāra AS LNT lūgumu par prasības nodrošinājumu un apķīlājusi Lielbritānijas pilsoņa, Vitol Group juridiskā konsultanta Pola Malholanda kustamo mantu un skaidras naudas līdzekļus, kā arī naudas līdzekļus kredītiestādēs un citās finanšu institūcijās, kā arī maksājumus, kuri pienākas no trešajām personām kopumā par 550 000 latu. Tāds pats lēmums tikai par mazākām summām pieņemts attiecībā uz ASV pilsoni, Vitol Group pārstāvi komerciālos jautājumos Džefriju Marcu, Lielbritānijas pilsoni, Vitol Group grāmatvedi Ešliju Nīliju un ASV un Lielbritānijas pilsoni, koncerna pārstāvi komerciālos jautājumos Denisu Krema. Pēdējiem trim Rīgas apgabaltiesa uzlikusi arestu mantai un finanšu līdzekļiem 150 000 latu apmērā katram. Ierobežojumi attiecas uz līdzekļiem un darbībām ar tiem gan Latvijā, gan ārvalstīs.
Kā redzams no tiesas lēmuma, tas pieņemts, vadoties no apsvēruma, ka Marca, Malholanda, Krema un Nīlija pastāvīgās dzīvesvietas atrodas ārpus Latvijas, kur atrodas arī lielākā daļa šo atbildētāju finanšu resursu un citu aktīvu, par ko prasītāja rīcībā nav pilnīgas informācijas. Tāpēc sprieduma izpilde pret šiem atbildētājiem tiks realizēta ārpus Latvijas, kas varētu radīt grūtības, ņemot vērā, ka spriedumu atzīšanas un izpildes process citas valsts teritorijā ir laikietilpīgs un komplicēts juridisks process, kura laikā šie atbildētāji var veikt darbības viņiem piederošās mantas atsavināšanai, nobēdzināšanai vai slēpšanai.
Iepriekš Rīgas apgabaltiesa jau divreiz bija noraidījusi pieteikumu par prasības nodrošināšanu, tostarp arī pēc tam, kad Augstākā tiesa bija lēmusi citādi. Civiltiesiskais strīds starp VN akcionāriem par 44 miljonu latu piedziņu sākās vēl laikā, kad prasības pieteicējs AS LNT atradās tā dēvēto Lemberga oponentu kontrolē. Šobrīd šo tranzītuzņēmumu kontrolē Šveices advokāta Rūdolfa Meroni nometne, kam Ģenerālprokuratūra uzticējusi pārvaldīt saistībā ar tā dēvēto Lemberga lietu arestētās kapitāldaļas.
Prasība par zaudējumu atlīdzības solidāru piedziņu tiesā iesniegta pret vairākām bijušajām AS VN amatpersonām. Runa ir par bijušajiem VN valdes locekļiem Ilvu Purēnu, Olgu Pētersoni, Gunti Tīrmani, Aldi Āķi, kā arī padomes locekļiem Māri Gaili, Vladimiru Krastiņu, Ansi Sormuli, Gintu Laiviņu-Laivenieku, Mamertu Vaivadu, Andri Vilcmeieru, kā arī Euromin Holdings (Cyprus) Limited [Vitol].
Prasības nodrošināšanas nepieciešamība pamatota ar to, ka tiesā celtā civilprasība satur mantiskas pretenzijas un var būt apgrūtināta tiesas sprieduma izpilde, ņemot vērā citu atbildētāju mantisko stāvokli. Piemēram, atbildētājiem Laiviņam-Laiveniekam, Vaivadam un Sormulim ir aizdomās turēto personu statuss kriminālprocesā par noziedzīgiem nodarījumiem, par kuriem iespējama mantas konfiskācija. Pret atbildētāju Gaiļa un Pētersones mantu 402 600 latu apmērā jau vērsti prasības nodrošināšanas līdzekļi cita civilprocesa ietvaros. Par atbildētājiem Āķa, Tīrmaņa un Purēnas mantas stāvokli ziņu publiskajos reģistros nav, arī publiskotajā Latvijas miljonāru sarakstā viņu vārdu nav, kas liecina - viņu rīcībā oficiāli varētu nebūt naudas līdzekļu, kas apmierinātu celto prasību.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
