Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2014.gada 11.jūlijā Administratīvā apgabaltiesa pasludināja spriedumu lietā par prettiesisku koku izciršanu J.Daliņa stadionā Valmierā. Ar tiesas spriedumu nolemts atzīt par prettiesisku Valmieras pilsētas pašvaldības domes 2010.gada 14.oktobra lēmumu Nr.464.

Atgādinām, ka ar Valmieras pilsētas pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas 2010.gada 24.februāra lēmumu Nr.3 tika dota atļauja masveida koku izciršanai J.Daliņa stadionā, kā rezultātā stadiona teritorijā tika izcirsti vairāk nekā 400 koki.

2010.gada 4.augustā Haralds Bruņinieks, Andis Sedlenieks, Dainis Saulītis, Aigars Zariņš, Guntis Karps, Artūrs Rundēlis, Dace Amona, Andrejs Saukants un Viktors Dancis vērsās Valmieras pilsētas domē par pašvaldības Koku novērtēšanas komisijas lēmuma atcelšanu.

Ar 2010.gada 14.oktobra lēmumu Nr.464 Valmieras pilsētas dome, balsojot:

PAR: Inesim Boķim, Vairai Dundurei, Jānim Zemļickim, Ričardam Gailumam, Ievai Stiģei, Jānim Brengulim, Jānim Skrastiņam, Evitai Sniedzei, Gundaram Galvanovskim, Gundaram Bilsēnam un Andrim Kabrakam,

PRET: Romānam Naudiņam (šobrīd VARAM ministrs),

atzina Koku novērtēšanas komisijas lēmumu par tiesisku.

Nepiekrītot lēmumam, līdzpieteicēji vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Valmieras pilsētas domes lēmuma atcelšanu. Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 14.oktobra spriedumu pieteikums apmierināts. Tiesa atzina Valmieras pilsētas domes lēmumu par prettiesisku.

Par Administratīvās rajona tiesas spriedumu Valmieras pilsētas pašvaldība iesniedza apelācijas sūdzību, kā rezultātā lietas atkārtota izskatīšana nonāca Administratīvās apgabaltiesas kompetencē.

Administratīvā apgabaltiesa identiski kā pirmās instances tiesa spriedumā secināja, ka Valmieras pilsētas pašvaldība ir pieņēmusi prettiesisku lēmumu. Tiesa spriedumā apšaubījusi Valmieras pilsētas pašvaldības argumentu, ka Jāņa Daliņa stadionā 2010.gada Lieldienās ir tikuši izcirsti tieši pāraugušie un bojātie bērzi. Tiesa spriedumā norāda, ka “pašvaldībai bija jāņem vērā apstāklis, ka koku ciršana bija paredzēta sabiedriski nozīmīgā teritorijā Valmieras pilsētā – vēsturiskā vietā, Jāņa Daliņa stadionā, kura izveidē pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados ir piedalījušies arī pilsētas iedzīvotāji. Fakts, ka darbi ir notikuši svētkos, varētu liecināt, ka tie ir notikuši lielā steigā un jau iepriekš paredzot, ka tie negūs sabiedrības piekrišanu. Apgabaltiesas ieskatā tas, ka pašvaldība nav pienācīgā kārtā iesaistījusi sabiedrību ar vides jautājumiem saistītu problēmu risināšanā (apspriešanā), izskatāmajā gadījumā liecina par to, ka ir ticis pārkāpts arī labas pārvaldības princips".

Tiesa pievienojās pirmās instances spriedumam, ka konkrētajā gadījumā pirms lēmuma pieņemšanas par koku izciršanu Valmieras pilsētas pašvaldībai bija jāveic sabiedriskā apspriešana, kas netika darīts. Tiesa atzina, ka Valmieras pilsētas pašvaldība nav pienācīgā kārtā nodrošinājusi iedzīvotājiem tiesības piedalīties minētā jautājuma apspriešanā un lēmuma pieņemšanā.

Šobrīd, kad tiesa atkārtoti ir atzinusi Valmieras pilsētas pašvaldības lēmumu par prettiesisku, rodas jautājums, kāda būs to personu atbildība, kas prettiesisko lēmumu pieņēma. Kurš uzņemsies atbildību par to, ka J.Daliņa stadiona koku stādījumi tika bezjēdzīgi un prettiesiski izpostīti?

Lai gan tiesa nepārprotami atzinusi Valmieras pilsētas pašvaldības lēmumu par prettiesisku, joprojām neatbildēti ir jautājumi, kas slēpj šī “aisberga” neredzamo daļu:

Kur palika vairāki desmiti ozolu, kas auga J.Daliņa stadionā?

Kāpēc tika nocirsti veseli augoši bērzi?

Kāpēc Valmieras pilsētas pašvaldības amatpersonas pieņēma lēmumu par mantas realizāciju, neievērojot publiskās personas mantas atsavināšanas procedūru?

Kā Valmieras pilsētas pašvaldība varēja mainīt sākotnējo aktu, ja paredzēts bija no J.Daliņa stadiona cirsmas iegūt 60% papīrmalkas un 40% malkas, bet, nocērtot visu, esot iegūta tikai malka par nieka 4000 latiem?

Kāpēc koku cirtēji grupēja nocirsto koksni un daļai iezīmēja sarkanas atzīmes, ja visa cirsma bija domāta tikai malkai (skat.www.valmierainfo.lv)?

Kā SIA Vidzemes mērnieks varēja noliegt savu topogrāfijas projektu, kuru apstiprinājusi Valmieras pašvaldības būvvalde?

Kā Valmieras pašvaldības mērs Inesis Boķis varēja pieņemt vienpersonisku lēmumu, ka zaudējumi Valmieras pilsētas pašvaldībai koku izciršanas rezultātā nav radušies?

Attēlā: aizsargu stādītā liepu aleja pirms izciršanas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...