Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz Latvijas Televīzijas (LTV) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) iebildumiem, administratīvā rajona tiesa ir likusi atklāt LTV valdes locekļu saņemtās prēmijas un to pamatojumu, un šis spriedums jau ir stājies spēkā.

Tiesas spriedumu pildot, NEPLP atklātās ziņas rāda: neraugoties uz to, ka Ivara Beltes vadībā LTV 2015. gadu beidza ar 1,19 miljonu eiro zaudējumiem, pats šīs valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājs par papildu ienākumiem nav varējis sūdzēties.

2016. gadā – tātad nākamajā gadā pēc iespaidīgajiem zaudējumiem – LTV valdes priekšsēdētājs ar NEPLP lēmumu ir saņēmis prēmiju 5135 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas, turklāt iespaidīgās summas pamatojums ir bijis – „ņemot vērā 2015.gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”.

Vēl ienesīgāks papildienākumu jomā 2016. gads ir bijis LTV valdes loceklim Sergejam Ņesterovam. 5147 eiro lielu prēmiju pēc nodokļu nomaksas viņš ir saņēmis ar tādu pašu formulējumu kā I. Belte – „ņemot vērā 2015.gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”.

Savukārt vēl 2067 eiro lielu piemaksu pēc nodokļu nomaksas S. Ņesterovs ir saņēmis par... „virsstundām, nodrošinot valdes mērķu sasniegšanu”. Izrādās, jau 2013. gada pavasarī NEPLP ar S. Ņesterovu vienojusies par šādu īpašu nosacījumu valdes locekļa funkciju pildīšanā.

2017. gadā papildienākumu birums LTV vadībai ir turpinājies: atšķirība tikai tā, ka nu jau 2249 eiro piemaksu „par virsstundām” saņēmis I. Belte, ar kuru šāda vienošanās, kā izrādās, tāpat noslēgta jau 2013. gadā.

Savukārt prēmiju 6368 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas I. Belte ar NEPLP lēmumu saņēmis, „ņemot vērā 2016.gada valdes mērķu sasniegšanas rezultātus”. S.Ņesterovs ar tādu pašu formulējumu saņēmis 6283 eiro, bet valdes loceklis Ivars Priede – 5838 eiro prēmiju (arī šīs summas – pēc nodokļu nomaksas).

Šo informāciju nebija vēlējusies atklāt ne LTV, ne arī NEPLP, kura tiesai bija iesniegusi virkni argumentu, kāpēc sabiedrībai noteikti nevajagot uzzināt, kādas prēmijas un piemaksas un ar kādu pamatojumu saņem sabiedriskās televīzijas vadītāji.

NEPLP ieskatā šādas „ierobežotas pieejamības informācijas izplatīšana radītu apdraudējumu ne vien personām, par kurām iegūta informācija, bet nepārprotami tiktu nodarīts kaitējums LTV darbībai kopumā, kā arī sabiedrībai”. Tomēr tiesa attiecībā uz LTV vadību šos argumentus atzina par nepamatotiem.

Jau pirms šī tiesas sprieduma bija zināms, ka NEPLP 2016. gadā paklusām veselas divas reizes lēmusi par LTV vadības algu palielinājumu, kopumā I. Beltem un viņa kolēģiem gada laikā nodrošinot atalgojuma pieaugumu par vairāk nekā 56 procentiem.

2016.gada 28.janvārī NEPLP iepriekšējā sastāvā pieņēma lēmumu par LTV vadības mēneša atlīdzības apmēra palielinājumu 25% apmērā no 2016.gada 1.februāra. Savukārt vēl vienu algas palielinājumu par ceturto daļu no 2017.gada 1.februāra NEPLP sabiedriskās televīzijas vadībai piešķīra 2016. gada 22. decembrī, un abiem palielinājumiem pamatojums bija faktiski identisks.

„Vērā ņemti Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumu Nr.791 “Noteikumi par publiskas personas kapitālsabiedrību un publiski privāto kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu skaitu atbilstoši kapitālsabiedrības lielumu raksturojošiem rādītājiem, valdes un padomes locekļu mēneša atlīdzības maksimālo apmēru” 13.punkta noteikumi un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 66.panta pirmās daļas astotā punkta un 79.panta ceturtās daļas noteikumi, kas paredz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzību pārskatīt, ņemot vērā atalgojumu, ko saņem līdzīgu kapitālsabiedrību valdes locekļi,” par abiem palielinājumiem skaidro NEPLP.

Vienīgā atšķirība – par 2016. gada sākumā lēmumu atsauce bija uz to, ka „saskaņā ar SIA Fontes Vadības konsultācijas 2014. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (Top Executive Compensation Survey Latvia 2014) toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 40% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos”.

Savukārt 2016. gada beigās vērā ņemts jau cits pētījums, no kura esot izrietējis, ka algas palielināšana par ceturto daļu neko nozīmīgu neesot devusi: „Saskaņā ar SIA Fontes Vadības konsultācijas 2016. gadā veikto pētījumu par valdes locekļu atalgojumu Latvijā (Top Executive Compensation Survey), toreizējā LTV valdes locekļu atlīdzība bija aptuveni 45% līmenī no vidējā vadošu darbinieku atalgojuma līdzīga izmēra uzņēmumos.”

Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju datu bāzes informācija, 2015. gadā I. Belte LTV vadītāja postenī kopā saņēma 46 082 eiro jeb vidēji 3840 eiro mēnesī (pirms nodokļu nomaksas). Savukārt 2016. gadā, neraugoties uz LTV sliktajiem darbības rezultātiem gadu iepriekš, I. Beltes vidējais ikmēneša atalgojums pieauga par gandrīz tūkstoš eiro, sasniedzot 4764 eiro.

Kopā LTV valdes priekšsēdētājs 2016. gadā algā saņēma jau 57 175 eiro – par 11 093 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka gada laikā I. Beltes ienākumi LTV bija pieauguši par 24% - gandrīz ceturto daļu. Dati par 2017. gadu vēl nav publiski pieejami.

Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Visu notiekošo var nosaukt - cinisms neaprakstāms

FotoPēdējās divās nedēļās vēroju notiekošo mūsu valstī. Un ir pienācis brīdis, kad sirds pilna. Lai gan varētu rakstīt ar konkrētiem vārdiem un konkrētām situācijām, mēģināšu pavisam īsi, kodolīgi ar neitrālu skatījumu.
Lasīt visu...

21

Veselības ministrijas pozīcija – mehāniķus un celtniekus veselības jomas vadībā

FotoApkopojot ministres Andas Čakšas veikumu veselības aprūpē, acīmredzamas kļūst piecas atziņas:
Lasīt visu...

21

Ticība varai

Foto1982. gada 8. jūnijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. Sabiedrība tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmēja arī Baltijas valstis. 14. jūnijā ASV prezidents parakstīja Baltijas brīvības dienas proklamāciju, kurā nosodīja Padomju Savienības nelegālo un varmācīgo Baltijas valstu okupāciju. Tas nozīmēja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievērot cilvēktiesības, bet otra – atzīt Eiropas robežu neaizskaramību.
Lasīt visu...

21

Mentālā haosa kumulācija jeb cilvēciskuma sabrukums

FotoAtkal nākas lietot medicīnā iecienītu jēdzienu. Sabiedrības analīzē vairs nepietiek ar sociālo zinātņu jēdzieniem. Tos nepieciešams nemitīgi papildināt ar medicīnā lietotiem jēdzieniem. Daudzu indivīdu veselības stāvoklis ir ļoti kritisks.
Lasīt visu...

6

Attieksme pret komunistisko genocīdu šodien: atklāta vēstule tautas priekšstāvjiem

Foto14.jūnijs ir viena no tām dienām gadā, kad mūsu valsts karogam piešķiram sēru noformējumu, un īpaši pieminam komunistiskā genocīda upurus.
Lasīt visu...

21

Biznesa neveiksminieki grib ietekmēt politiku

FotoViļņveidīgi apgriezienus uzņem un atkal zaudē Baltijas Asociācija - Transports un Loģistika, ko pirms nepilniem 12 gadiem nodibināja Ventspils ostas nesekmīgākie uzņēmumi un tos vadošie afēristi. Tās tagadējā vadītāja ir ilgstoša politiskā neveiksminiece un nodokļu nemaksātāja.
Lasīt visu...

21

Teritorija valstij nav “svētā govs”, reizēm to ir lietderīgi ziedot apmaiņā pret mieru un stabilitāti

FotoSabiedrībā ir kļūdains uzskats par valsti kā par struktūru, kura tiecas pēc teritoriālas ekspansijas. Patiesībā tā nav. Bieži lielā mērā tā nav. Protams, eksistē valsts veidolā noformētas politekonomiskās sistēmas, kurām ekspansija ir ne tikai dzīvesveids, bet izdzīvošanas līdzeklis.
Lasīt visu...