Tiesneses Bērziņas atstādināšanas dēļ grib pārskatīt lietas ar jau pasludinātiem saīsinātiem spriedumiem

Vienai no šādām lietām saīsinātais spriedums pasludināts pērn 29.oktobrī, pilno spriedumu bija paredzēts izdot 12.novembrī, bet Bērziņas aizturēšanas dēļ tas vairs nebija iespējams, tādēļ lietas dalībniekiem nosūtīti paziņojumi par lietas iztiesāšanu no jauna citā tiesnešu sastāvā, un automatizētā sadalē tā nodota citu tiesnešu sastāvam.

Taču tiesneši Lelde Grauda, Gvido Ungurs un Gunta Freimane atstatījuši sevi no lietas izskatīšanas, pamatojot, ka lietas izskatīšana apelācijas instancē pēc būtības ir tikusi pabeigta, un likums nepieļauj lietas izskatīšanas atsākšanu pēc būtības, ja lietā ir pasludināts apelācijas instances spriedums, kurš nav atcelts.

Savukārt Celmiņa pieņēmusi jaunu lēmumu, kurā atzīst, ka lietas izskatīšana apelācijas instancē ir pabeigta ar dienu, kad lietā ir sagatavots pilns spriedums, tādēļ nodevusi lietu atkārtotai izskatīšanai vēl citam tiesnešu sastāvam. Tiesneši Līga Blūmiņa, Uldis Danga un Juris Freimanis savukārt nolēmuši atteikties atkārtoti ierosināt apelācijas tiesvedību šajā lietā, un šis lēmums nav pārsūdzams.

Tiesneši savu lēmumu motivē ar to, ka saīsinātais spriedums ir pieņemts, un šādā situācijā pēc sprieduma pasludināšanas lietas izskatīšanas atsākšana nav iespējama, jo to liedz Civilprocess. Tiesneši norāda, ka, pieļaujot atkārtotu lietas izskatīšanu, tiek pieļauta absurda un nelikumīga tiesas rīcība, taisot tiesas spriedumu, kas ir pretējs lietā pasludinātajam saīsinātajam spriedumam, ko augstākas instances tiesa nav atcēlusi.

Tiesneši uzskata, ka Celmiņas minētie apstākļi par nepieciešamību nodot lietu izskatīšanai citam tiesnešu sastāvam nav pamatojums tiesas rīcībai, nododot to jaunai izskatīšanai jau pēc sprieduma pasludināšanas.

Rīgas apgabaltiesas preses sekretāre Inta Šaboha Pietiek skaidroja, ka Civilprocesa likuma 14.pants nosaka -  ja nav pieņemts pilns spriedums, tad lieta jāskata vēlreiz. „Esam saskārušies ar to, ka nav precīza regulējuma tiesību normās attiecībā uz to, kādas ir noteiktās darbības gadījumos, kad tiesnesis ir atstādināts no amata pildīšanas līdz viņam tiek noregulētas krimināltiesiskās attiecības. Tiesa ir vērsusies Tieslietu ministrijā ar aicinājumu noregulēt normatīvo regulējumu, papildinot likumu Par tiesu varu,” informēja Šaboha.

Pēc tiesas pārstāves teiktā, likuma Par tiesu varu 20.panta otrā daļa nosaka, ka, koleģiāli izskatot lietas, tiesas sastāvā esošajiem tiesnešiem ir vienādas tiesības izlemt visus ar lietas skatīšanu saistītos jautājumus un tiesas nolēmumu pieņem ar tiesnešu balsu vairākumu. „Tā kā ir šie objektīvie apstākļi, kādēļ nevar pabeigt lietas izskatīšanu esošajā sastāvā, ieskaitot pilno spriedumu, ir jānodod lieta jaunai izskatīšanai citam sastāvam,” tiesas viedokli pamato Šaboha.

Tā kā tiesnese Bērziņa atstādināta no amata sakarā ar kriminālprocesu un nav prognozējams, vai un kad viņa varētu atgriezties amatā, izlemts lietas nodot izskatīšanai citam sastāvam, lai saglabātu procesa dalībnieku tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā. Pēc Šabohas teiktā, Rīgas apgabaltiesā šādas lietas ir līdz desmit un lielākā daļa jau esot iztiesātas no jauna un pieņemts jauns lēmums.

Tieslietu ministrija (TM) Pietiek nesniedza atbildi, vai Rīgas apgabaltiesa rīkojas likumīgi, nododot lietas jaunai izskatīšanai pēc būtības. Ministrijas preses sekretāre Laura Majevska vien informēja, ka TM ir saņēmusi Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Daigas Vilsones vēstuli, kurā norādīts, ka šāda situācija ir izveidojusies Rīgas apgabaltiesā. „Ņemot vērā izveidojušos situāciju, TM vērtē grozījumu nepieciešamību normatīvajos aktos,” papildināja Majevska.

Zvērināts advokāts Egils Radziņš, kurš ir arī Tieslietu ministrijā izveidotās darba grupas Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei dalībnieks, norāda, ka šādi gadījumi likumā nav atrunāti. Civilprocesa likuma 452.pants nosaka gadījumus, kad kasācijas instancē spriedums ir atceļams procesuālo pārkāpumu dēļ. Kā viens no šādiem pārkāpumiem minēts pilna tiesas sprieduma trūkums. Līdz ar to, ja nav pilna sprieduma, tas uzskatāms par procesuālu trūkumu un šāds spriedums nevar stāties likumīgā spēkā.

„Kaut arī šādi gadījumi nav bieži, tomēr no dalībnieku viedokļa tas nav patīkami, jo viņi ir snieguši savus viedokļus, tērējuši laiku un resursus, bet process jāsāk no jauna. Ja ir vēlme atrisināt situāciju, kad pilna sprieduma neesamība ir pamats atcelšanai kasācijas kārtībā, tad varētu būt atruna, ka situācijās, kad abi pārējie tiesneši ir gatavi sagatavot pilno spriedumu un viņu viedoklis sakrīt, tad pieļaujama arī šāda situācija, ka pilno spriedumu raksta divi tiesneši,” spriež Radziņš, piebilstot, ka tas noteikti nav iespējams situācijās, kad abu tiesnešu viedokļi atšķiras.

Pēc Radziņa domām, tikai kasācijas instance var lemt par lietas atkārtotu izskatīšanu. Arī Tieslietu ministrijas darba grupā esot diskutēts par šo problēmu, bet vienots viedoklis arī tur nav izskanējis. 

Novērtē šo rakstu: