Tiesnesis nespēj un nespēj sagatavot pilnu lēmumu „Latvijas Krājbankas” bankrota lietā

Jau 8. maijā Rīgas apgabaltiesa pasludināja lēmumu, ar kuru tika noraidītas visas privātkreditoru sūdzības un apstiprināts bankas administratora KPMG Baltics pieteikums par Latvijas Krājbankas bankrota procedūras sākšanu, un tad arī tika paziņots, ka pilns tiesas lēmuma teksts tiks sagatavots un izsniegts 14. maijā.

Taču patiesībā tiesas lēmums nav bijis sagatavots vēl trešdien, 23. maijā. „Civilprocesa likuma 187. pants nosaka tiesai tiesības sarežģītās lietās paziņot pilnu Spriedumu – 14 dienu laikā. Civilprocesa likums neparedz iespēju atlikt Lēmumu paziņošanu vai pilna teksta sagatavošanu. Šajā gadījumā tiesa ir rīkojusies pretēji likumam, kā arī pārkāpj termiņus, kurus pati nosaka,” norādīts kreditoru apvienības valdes locekļa Valda Savicka parakstītajā sūdzībā.

Sūdzībā norādīts arī uz citu tiesas prettiesisku vilcināšanos. Civilprocesa likuma 379.pants nosaka, ka sūdzības un pieteikumi par administratora rīcību kredītiestāžu maksātnespējas procesā tiesai ir jāizskata 15 dienu laikā. Taču Krājbankas gadījumā šī likuma norma nav pildīta: kreditoru apvienības sūdzību par maksātnespējīgās bankas administratora rīcību tiesa sākusi skatīt tikai 29.aprīlī – divus mēnešus pēc sūdzības iesniegšanas tiesā.

„Pēc Biedrības sūdzības iesniegšanas tiesā 2012. gada 29. februārī MAS Latvijas Krājbanka administrators iesniedza tiesā pieteikumu par Bankrota procedūras uzsākšanu. Paļaujoties uz to, ka tiesa ievēros likumā noteikto termiņu Sūdzības izskatīšanai – 15 dienas – Biedrība nesniedza savu biedru iebildumus pret Administratora iesniegto Pieteikumu par bankrota procedūras pasludināšanu. Kā izrādījās vēlāk, tad tiesa apvienoja vienā tiesvedībā gan sūdzības izskatīšanu, gan pieteikuma izskatīšanu par bankrota procedūras pasludināšanu,” norādīts sūdzībā. „Ar šādu darbību faktiski tika liegta iespēja kreditoriem pieteikt iebildumus par pieteikumu par bankrota procedūras pasludināšanu.”

Kreditoru apvienība norāda, ka šī kavēšanās ir radījusi ievērojamus zaudējumus bankas kreditoriem, tostarp arī valstij, kuru pārstāv Noguldījumu garantiju fonds: „Zaudējumi ir saistīti ar to, ka, kamēr tiesa nevarēja izlemt jautājumus par sūdzībām – trīs mēnešus, Administrators turpināja pilnīgi nevajadzīgi maksāt algas darbiniekiem, kas faktiski nestrādāja un segt nesamērīgi lielās maksātnespējas procesa izmaksas.”

Runa ir par ļoti iespaidīgām summām: „Pēc Biedrības aprēķiniem summa, kuru būtu iespējams ietaupīt izskatot ātri un procesā noteiktajā termiņā šo lietu, sastāda: 1) par 2012. gada februāra mēnesi – LVL 575 622; 2) par 2012. gada marta mēnesi – LVL 577 943 un 3) par 2012. gada aprīli – LVL 564 116. Šīs izmaksas ir saistītas ar darbinieku algām, kas faktiski nestrādā. Bez tam ir jāņem vērā, ka papildus būtu samazinājušās izmaksas, kas saistītas ar mantas uzturēšanu.”

Balstoties uz šiem faktiem un aprēķiniem, kreditoru apvienība izvirzījusi priekšlikumu – ja reiz tiesnesis savas noslogotības dēļ regulāri nespēj ievērot procesuālos termiņus, būtu nepieciešams nozīmēt jaunu tiesnesi. Tāpat tā vēlas saņemt skaidrojumu - no kādiem līdzekļiem kreditoriem tiks segti tiesas kavēšanās dēļ radītie zaudējumi.

Pietiek pagaidām nav izdevies saņemt nekādus skaidrojumus no Rīgas apgabaltiesas, savukārt tieslietu ministrs Bērziņš jau tradicionāli no komentāriem atturas.

Novērtē šo rakstu: