Iesaki rakstu: 
Uz pirmās instances tiesas par izspiešanu ar septiņarpus gadu cietumsodu notiesātā Raimonda Štālberga atlikušo mantu jau sāk izkārtoties rinda, - kā liecina Pietiek rīcībā nonākušais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas šā gada 25. februāra lēmums, Latvijas valstij viņš parādā palicis gandrīz 76 tūkstošus latu.
Kā zināms, Štālbergs, kurš iesaistīts virknē skandalozu krimināllietu un, pēc visa spriežot, bijis cieši saistīts arī ar atsevišķiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbiniekiem, pagājušā gada novembrī tika atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 183.panta 1.daļas, 200.panta 3.daļas, 274.panta 1.daļas un 275.panta 1.daļas - par izspiešanu, par neizpaužamu ziņu neatļautu iegūšanu vai izpaušanu, par dokumenta, zīmoga vai spiedoga nolaupīšanu un iznīcināšanu, kā arī par dokumenta, zīmoga vai spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga vai spiedoga realizēšanu vai izmantošanu.
Štālbergs tika apsūdzēts par 7,7 miljonu eiro (5,27 miljonu latu) izspiešanu no bijušā Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča dzīvesbiedres Ināras Vilkastes, par draudēšanu ar vardarbību, apkaunojošu ziņu izplatīšanu un līguma nolaupīšanu SEB bankai. Ar tiesas spriedumu, kas jau ir ticis pārsūdzēts, Štālbergam tika piespriests reāls cietumsods uz septiņarpus gadiem, kā arī tika nospriests no Štālberga par labu Vilkastei piedzīt aptuveni 1,098 miljonus latu.
Piedziņa vēl nav notikusi, jo spriedums ir pārsūdzēts, taču pa to laiku izrādījies, ka Štālbergs paspējis palikt parādā ievērojamas summas arī valstij - tiesu izpildītājs vērsies tiesā ar prasību piedzīt no Štālberga par labu valstij gandrīz 76 tūkstošus latu sakarā ar nokavētu nodokļu maksājumu. Turklāt interesanti, ka lēmumu par nodokļu piedziņu Valsts ieņēmumu dienests pieņēmis jau pirms četrarpus gadiem - 2008. gada oktobrī.
Tiesa, izvērtējot visus apstākļus, gan ir izlēmusi vismaz pagaidām aizliegt arī šo piedziņu. Pietiek nav zināms, kādas vēl personas pretendē uz bijušā Vilkastes māklera īpašumiem un atlikušo mantu, taču jau tagad skaidrs, ka iepriekšējo gadu ciešie kontakti ar tiesībsargāšanas iestāžu un pirmām kārtām KNAB pārstāvjiem viņu nav varējuši glābt no pašreizējām nepatikšanām.
Kā jau informēts, Štālbergs savulaik nosūtījis Vaškevičam veselu virkni īsziņu: dažas no tām nav raksturojamas citādi kā jokainas, savukārt citās Štālbergs piedraudējis kā ar „nenotveramo atriebēju” parādīšanos, tā ar „ofec.struktūru” iesaistīšanos viņa problēmu risināšanā.
Dažās īsziņās, kuru saturu fiksējusi kriminālpolicija, Štālberga rakstītais varētu norādīt arī uz viņa saistību ar tiesībsargāšanas struktūru pārstāvjiem, par ko versijas izteiktas jau iepriekš. „Tikai pēc manis parādīsies ne tikai ofec. struktūras, bet arī baskāji, nenotveramie atriebēji,” Štālbergs rakstījis vienā īsziņā.
Savukārt citā, īpaši saraustītā īsziņā Štālbergs Vaškevičam, šķiet, sūdzējies: „Cau, te es, mani izseko, domāju, ka menti, tīri, akurāti, micubisi pelēkā krāsā nochikoju manu māju posi.. Dod zinju. Ir dokumenti, ka naudas, grozīshana, koridors, putekl..I un pedofilija, jumtoshana pierādāma.”
Tajā pašā īsziņā Štālbergs pat, šķiet, lūdzis Vaškeviča palīdzību: „Esmu struktoru ielas tuvuma. Sameklē mani, esi-generāls JAU LIDZ GALAM. MANI NOVOLI, DOKUMENTI-SEIFU GLABATUVE. TADA MAN IR VIENA. LAI DIEVS STĀV PATIESĪBAI PAR TEMGIDU KLAT. VECI ES NEBĪSTOS MIRT. TA IR MANA VAJIBA.-NIKTO KROME NAS!!!!”
Par Štālberga tuvību atsevišķiem KNAB vadības pārstāvjiem ir liecinājuši arī viņa iesniegumi pēc tam, kad viņš 2006. gada rudenī tika aizturēts aizdomās par naudas izspiešanu no Vilkastes. „1. Sakarā ar manu aizturēšanu lūdzu jūs darīt par šo faktu LR KNAB birojā,” bija lūgts Štālberga iesniegumā Valsts policijas priekšniekam. „Lūdzu par aizturēšanu paziņot KNAB nodaļā,” – šāds lūgums savukārt bija izteikts otrā.
Kā Pietiek jau informējis, Štālberga telefona sarunas ilgāku laiku oficiāli noklausītas, taču šie ieraksti, kuros varētu būt fiksētas arī viņa sarunas ar KNAB pārstāvjiem, ir tikuši oficiāli iznīcināti. Kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbiniece, kas pirms trim gadiem pieņēmusi lēmumu par ierakstu iznīcināšanu, tagad pati strādā KNAB.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
