Iesaki rakstu: 
Budžeta konsolidācijas nodrošināšanai valdība izvēlējusies palielināt virkni tā dēvēto „netikumu” nodokļu – alkoholam, cigaretēm, azartspēlēm, arī nu jau teju pie netikumiem pieskaitītiem patēriņa kreditētājiem un lombardiem, un droši vien vēlētāju lielākā daļa pilnībā atbalstīs, ka šīs jomas ir tās, kur nodokļus ne tikai drīkst, bet pat vajag celt. Taču tie, kuriem šie nodokļi būs jāmaksā, pat bez lieliem aprēķiniem, tikai vadoties no iepriekšējo gadu pieredzes, prognozē, ka realitātē nodokļu ieņēmumi nevis palielināsies, bet vēl vairāk saruks.
Edmunds Demiters, Jaunalko valdes priekšsēdētājs:
„Valdība rēķina, ka, paaugstinot akcīzes nodokli alkoholam, iekasēs papildu 4,5 miljonus latu. Nezinu, kā viņi rēķina, bet iepriekšējo reizi, kad pacēla akcīzi par 40%, nodokļu ieņēmumi samazinājās par 15%. Pērn iekasēja par 17 miljoniem latu mazāk nekā gadu iepriekš. Es varu droši teikt, ka šogad akcīzes nodokļu ieņēmumi būs vēl mazāki nekā 2010.gadā. Nezinu, kāds ir valdības mērķis, palielinot nodokļus, viņiem laikam ir svarīgi aizpildīt ailītes excell tabulās. Es nedomāju, ka tur vispār kāds domā par to, cik tiks iekasēts nodokļos. Ka tikai skaistas tabulas!
Naudas izteiksmē nodokļa palielinājums nozīmē, ka pudele degvīna maksās par 20 santīmiem dārgāk. Ņemot vērā pašreizējo iedzīvotāju pirktspēju, esmu pārliecināts, ka tie nedaudzie, kuri vēl iegādājas alkoholu likumpaklausīgi, vienkārši mazāk pirks.
Un nevajag jau valdībai nemaz ieklausīties, ko saka uzņēmēji. Viņiem pietiktu tikai ieskatīties pašiem savās tabulās, lai redzētu, ka nekāds budžeta papildinājums ar šiem nodokļiem nesanāks.”
Arnis Marcinkēvičs, Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks:
„Jau vienu reizi izmēģināja, kas notiek, kad paceļ nodokļus. 2009.gadā visiem azartspēļu veidiem, kuri bija rentabli, pacēla nodokļus – totalizatoriem, bingo, veiksmes spēlēm pa tālruni. Tikai naudas budžetā no tā vairāk nekļuva. Gandrīz uz pusi samazinājās spēļu zāļu skaits, veiksmes spēles pa tālruni bija populāras īsu brīdi, totalizatori pamazām pārcēlās uz ārzemēm. Uzlika interneta azartspēlēm lielus nodokļus, bet rezultātā mums Latvijā neviena kompānija nav izņēmusi licenci azartspēlēm internetā, un visas šīs spēles Latvijā notiek nelegāli no ārzemēm. Nauda aizceļo uz ārzemēm, tur arī nāk klāt nodokļi, bet pie mums – nekā. Ja mērķis ir iekasēt vairāk nodokļos, tad šis gājiens ir pilnīgi absurds. Apgrozījums nozarē katru gadu samazinās, tas nozīmē, ka slēgs zāles, būs mazāk kazino un spēļu automātu, bet nevis vairāk naudas budžetā.
Mēs piedāvājām reālu risinājumu, kā palielināt nodokļu ieņēmumus no azartspēlēm. Ja interneta azartspēlēm samazinātu nodokļus, liegtu iespēju piekļūt ārvalstu interneta kazino mājas lapām un aizliegtu pārskaitīt naudu uz citu valstu azartspēļu uzņēmumiem, kā to izdarīja Igaunijā, tad interneta kazino būtu ieinteresēti oficiāli reģistrēties un maksāt šeit nodokļus. Tās ir reāli paveicamas lietas, ja interesē nodokļu ieņēmumi. Bet pašreizējais gājiens ir vairāk populistisks. Šie ir kārtējie budžeta ieņēmumi uz papīra.”
Marita Jansone, SIA British American Tobacco Latvia korporatīvo attiecību vadītāja:
„Lai gūtu papildus ienākumus, valdība uzņemas ļoti lielu risku, paaugstinot akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem. Jau tagad valsts budžets zaudē tabakas akcīzes nodokļa ieņēmumos vairāk nekā 80 miljonus latu cigarešu kontrabandas dēļ. Trūkst pārliecības, ka akcīzes celšana tabakas izstrādājumiem varētu palielināt akcīzes nodokļa ieņēmumus – gluži pretēji, tas kalpos par papildus stimulu nelegālā tirgus darboņiem, kas jau šobrīd savā labā izmanto nesakārtoto likumdošanu, minimālos sodus un ierobežotos valsts resursus kontrolējošās institūcijās.
Ja atceramies minimālās akcīzes paaugstināšanu 2010.gada sākumā, cerot uz plānotajiem papildus ieņēmumiem budžetā vairāku miljonu latu apmērā, notika pretējais - ieņēmumi dramatiski samazinājās un tirgu pārpludināja kontrabandas cigaretes. Kā liecina VID dati, 2010.gadā realizācijai nodots par 23% mazāk cigarešu nekā 2009.gadā un par 54% mazāk nekā 2008.gadā.
Ja valdība patiešām cer gūt ienākumus no nodokļu celšanas, tad jābūt reālam, izpildāmam plānam, kas mazinātu nelegālo tirgu. Problēma slēpjas tur, ka nodokļu paaugstināšanu un ieņēmumus var pamatot starptautiskajiem aizdevējiem, bet ieņēmumus no nelegālā tirgus izskaušanas diemžēl ir daudz grūtāk. Šādi valsts budžeta grozījumi būs lozungveidīgi, bet praksē nepiepildāmi. Atbalstot šādus lēmumus tiek darīts viss, lai atbalstītu ēnu ekonomiku un grautu legālo biznesu.”
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
