Iesaki rakstu: 
Labvakar, mīļie Latvijas ļaudis! Labvakar Latvijā un pasaulē! Ir brīdis pirms gadumijas, un tūlīt aizsāksies jauns gads. Tas ir mirklis, kad atskatāmies uz paveikto un kaldinām plānus nākotnei. Tomēr es gribu mudināt neskatīties kalendārā, bet izbaudīt katru mirkli un novērtēt to, kas ikvienam no mums ir dots!
Ik reizi, ielūkojoties spogulī, esiet pateicīgi par to, ka jums ir dota vēl viena brīnišķīga diena, kurā ar pārliecību varat teikt, ka jūs īstenojat savus sapņus. Nesalīdziniet sevi ar citiem, bet katru rītu mostieties ar pārliecību, ka jūsu dzīve ir unikāla un ka Jūs darāt to labāko, kas ir jūsu spēkos!
Paskatieties šobrīd sev apkārt – jums blakus ir cilvēki, kas ir izvēlējušies būt kopā tieši ar jums gan šajā svētku dienā, gan ikdienas rūpēs, gan priekos, gan bēdās. Pateiksim paldies mūsu līdzcilvēkiem par sniegto atbalstu aizejošajā gadā, un atbalstīsim cits citu arī nākamajā gadā.
Tautieši! Esiet kā Latgales cilvēki – tik sirsnīgi un dāsni! Esiet kā kurzemnieki – neatlaidīgi un lepni! Esiet kā Zemgales ļaudis – apdomīgi un strādīgi! Esiet kā vidzemnieki – tik iedvesmas pilni un radoši! Esiet kā rīdzinieki – tikpat rosīgi un uzņēmīgi!
Iedvesmosim viens otru ik dienas, jo mūsu valsts esam mēs paši! Cik stiprs būs katrs no mums, tik stipra būs mūsu nācija. Mēs esam tie, kas šīs vērtības aiznesīs nākotnē. No mums ir atkarīgs tas, vai pievienosim tām klāt kaut ko vērtīgu no tagadnes. Esiet drosmīgi veidot tagadni, ko atcerēsies vēl gadu desmitiem! Lai mūsu bērni būtu lepni dzīvot Latvijā!
Tāpēc 2016.gadā novēlu jums būt vēl drosmīgākiem, jo tikai drosmīgi cilvēki spēj mainīt sevi un pasauli sev apkārt. Noticiet saviem nomoda sapņiem, nebaidieties no lieliem mērķiem un izdariet visu, lai paveiktu plānoto! Esiet drosmīgi stāties pretim atrunām, kas attur no mērķu īstenošanas! Un speriet pirmo soli, lai piepildītu savus sapņus! Jums ir viss, lai to izdarītu! Drosme darīt lielas lietas ir iedvesmojusi latviešus no paaudzes paaudzē ar pārliecību veidot savu un Latvijas nākotni!
Man ir gods šajā mirklī Jums vēlēt raženu un bagātu Jauno gadu! Uzsaucu tostu par jūsu panākumiem, par veseliem, laimīgiem un stipriem Latvijas cilvēkiem, kuplām ģimenēm un smaidošiem bērniem! Par mūsu tautu un mūsu Latviju!
Esmu lepns dzīvot starp Jums! Esmu lepns dzīvot Latvijā! Dievs, svētī Latviju un tās iedzīvotājus!
Laimīgu jauno 2016.gadu!
Savukārt demisionējušās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas Jaunā gada uzruna noskatāma šeit.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
