Iesaki rakstu: 
Raidījuma Tautas balss sludinātais lozungs „Latvijas galvenā vērtība ir cilvēks” skan jauki, tikai, mazliet palūkojoties apkārt, saproti, ka labākajā gadījumā noklusēts turpinājums: „Skatīt cilvēku sarakstu pielikumā...” Īpaši izceļas pusatlaistā Saeima – arī es nesaprotu, kā viņi pagūs „atsist” sponsoru ieguldījumus, bet jāmēģina taču ir...
22. jūnijā bez iepriekšējā brīdinājuma, ignorējot visus iepriekšējos likumus un līgumus, Saeimas Juridiskā komisija vardarbīgi lauza pēdējo „sarkano līniju” un uzbruka mierīgiem iedzīvotājiem, kas kaut kā saistīti ar īres līgumiem. (To datumu viņi speciāli piemeklēja?!) Tūkstošiem denacionalizēto māju dzīvokļu īrnieku, uzņēmēju un vienkārši īrnieku, kuri ir vai nav informēti par māju īpašnieku attiecībām ar bankām, „spīd” perspektīva negaidot „pārsēsties uz čemodāniem”.
Pēc jaunās Civilprocesa 620.panta redakcijas, ja dzīvokļa īpašnieks ir parādā, bet tā dzīvokli ir iekārojusi banka, tad šī dzīvokļa īrnieki, kuru līgumi noslēgti pat vēl pirms bankas dibināšanas, bez tiesas sprieduma vienkārši tiks izmesti uz ielas! Atnāks tiesas izpildītājs ar bankas „buļļu” - apsargu komandu, uzlauzīs durvis, un īrnieks kopā ar visām „parpalām” un bērniņiem tiks izmests uz ielas, sniegā vai dubļos - tas nu, kā kuram paveiksies!
Šo „kariņu” vada Vienotības tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (grozījumu autors), un Saeimā likuma izmaiņas „bīda” Vienotības kundze Ilma Čepāne. Ir arī sabiedrotie... kāds tiesu izpildītājs pirms vēsturiskās sēdes pašapmierināti noņirdza: „Jūs varat protestēt, kaut vai rotaļās iet Saeimas priekšā, par visu samaksāts - likuma izmaiņas būs! Banku intereses svarīgākas!” (Viņš Tautas balsi neskatās...).
Vēlreiz jāpasaka liels paldies Zatlera kungam, jo, ko šīs partijas Saeimā sastrādātu nu jau vairs neatlikušajos trijos gados, bail pat prognozēt. Uzsveru, ka ne SC, ne ZZS, ne Visu Latvijai, neviens deputāts publiski nav izteicis protestu pret šīm nu jau Mārtiņa Bičevska (attēlā) vadītās Komercbanku asociācijas organizētajām likuma izmaiņām, kas iemīda dubļos elementārās cilvēka tiesības. PLL nepieminu - partija beigusies. Tomēr optimisti veltīgi cerēja, ka Saeimā sēž ne tikai liekuļi, bet arī pilnīgi... nekā!
Gadījumā, ja, kā bija nolemts Juridiskā komisijā, likuma izmaiņas 3.lasījumā pieņemtu Saeimā 1. jūlijā, tad pašreizējam Valsts prezidentam Zatlera kungam, aizstāvot Latvijas iedzīvotāju intereses, būtu iespēja izmantot savas veto tiesības. Šādu iespēju viņam negribēja dot! Droši vien tāpēc izlēma pagaidīt, kad prezidenta funkcijas sāks pildīt eksbaņķieris. (Teiciens par vārnām būtu pašā reizē, vai ne?!)
Manuprāt, bankas beidzot būs uzprasījušās, un JAUNĀS SAEIMAS pirmais darbs būs šī „cilvēkēdāju likuma” atcelšana un nodokļi, nodokļi, nodokļi (mierīgi!) BANKĀM! Ja to aktīvus apliks ar Eiropā praktizēto nodokli (kaut 1%) - vēlme sagrābstīties dzīvokļus un citus īpašumus ievērojami samazināsies, un tad varbūt atkal Latvijā cilvēks būs vērtība...
P.S. Latvijas komercbanku aktīvi ir ~33 miljardus latu lieli, tātad 1% ir katru gadu valsts budžetā 330 miljoni latu. Ardievu, konsolidācija! Vai tas nebūtu jauki?!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
