Vai bēdīgi slavenais IZM "finansists" shēmo arī RPIVA lietā?
Pietiek lasītājs10.02.2017.
Komentāri (23)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Studentu apvienības (LSA) dome pagājušo piektdien pieņēma svarīgu lēmumu t.s. RPIVA (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija) lietā - proti, atklāti iestājās pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerēto RPIVA likvidēšanu un pievienošanu Latvijas Universitātei (LU). Lielākajai daļai Latvijas augstskolu studentu voluntārā un ar loģiskiem argumentiem grūti pamatojumā RPIVA likvidēšana šķiet bīstams precedents. Nekad nevar zināt, kāds būs nākamais IZM izgudrotais eksperiments patiesu un zinātniskiem pamatiem balstītu augstākās izglītības reformu imitācijai!
Saprotams, studenti nav tā publika, kuras viedoklis Latvijas lēmumu pieņēmējiem ir kaut cik noteicošs, tomēr, ņemot vērā plaši izvērsto sabiedrisko attiecību kauju par un pret RPIVA likvidēšanu, tas beigās var izrādīties izšķirošais piliens, lai valdība izšķirtos akadēmiju likt mierā.
Tādēļ neizbrīna, ka pirms lēmuma pieņemšanas LSA diemžēl neiztika bez "politisku onkuļu" apciemojuma un ietekmēšanas mēģinājumiem. Un, proti, ir zināms, ka neilgi pirms LSA domes sēdes pie LSA vadības viesojies izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska biroja vadītājs Andis Geižāns (attēlā no labās). Varam tikai minēt, kādus argumentus ministra pārstāvis ir izmantojis sarunā ar studentiem. Taču jebkurā gadījumā zināms, ka A Geižāna izturēšanās, tiekoties ar studentiem, bijusi lielīga un pašpārliecināta. Proti, viss jau ir nolemts, jūs tur tāpat nevarat neko ietekmēt!
Jāņem vērā, ka A. Geižāns nav gluži parasts ierēdnis, bet visai ietekmīga un skandaloza politiska figūra, aizkulisēs dažkārt dēvēta par IZM "finansistu" vai "lietu kārtotāju". Kandidējis no "Jaunā laika" un pēc tam no "Vienotības" Saeimas vēlēšanās, bijis "Vienotības" revīzijas komisijas loceklis, izglītības ministres Inas Druvietes padomnieks viņas pirmās "ministrēšanas" laikā un parlamentārais sekretārs, kad I. Druviete otrreiz kļuva par ministri.
Mediju uzmanību A. Geižāns izpelnījies pārsvarā ar skandāliem - 2015. gadā atklātībā nāca fakts, ka A. Geižāns piekopj savdabīgu shēmu, kā piepelnīties, izmantojot savu dienesta stāvokli. Un, proti, esot amatā IZM viņš panāk naudas piešķiršanu dažādām ministrijas pārraudzībā esošām institūcijām, kurās vēlāk - pēc amata IZM atstāšanas - pats kļūst par "finanšu konsultantu". Turklāt, shēma ir vērienīga un A. Geižāna "apkalpoto" iestāžu saraksts garš - Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions", Daugavpils Būvniecības tehnikums, Daugavpils Universitāte, Ventspils augstskola, Nacionālais sporta centrs "Mežaparks".
Pēdējā no minētajām iestādēm A. Geižāna vārds izskanējis pat saistībā ar iespējamu noziedzīgu darbību. "Mežaparka" izpilddirektors Lauris Pavlovs 2015. gadā vērsās IZM, KNAB, Ģenerālprokuratūrā, kā arī Būvniecības valsts kontroles birojā ar iesniegumu par iespējamu valsts līdzekļu izzagšanu aptuveni 100 000 eiro apmērā, kas veikta "Mežaparka" rekonstrukcijas darbu laikā. Pēc L. Pavlova domām, noziedzīgajā shēmā - līdzekļu pārskaitīšanā SIA "Newcom construction" par reāli nenotikušiem rekonstrukcijas darbiem - bez "Mežaparka" valdes locekles Ievas Zundas bijis iesaistīts arī toreizējais IZM parlamentārais sekretārs A. Geižāns.
Tie nav vienīgie publiski izskanējušais A. Geižāna grēki. Presē viņam pārmesta arī IZM naudas izšķērdēšana dārgos un nepamatotos komandējumos jeb "polittūrismā"uz eksotiskām valstīm - Japānu, Indonēziju, Izraēlu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Pēc medijos saceltas trauksmes 2015. gadā tika atcelts viņa paredzētais brauciens uz Vjetnamu.
Ņemot vērā Geižāna pagātni, viņa parādīšanās RPIVA lietas "kārtošanā" visticamāk liecina, ka IZM publiski deklarētais mērķis akadēmijas pievienošanai LU - finanšu līdzekļu taupīšana un akadēmisko resursu koncentrēšana vienā institūcijā - ir tikai piesegs. Medijos jau ir izskanējusi ziņa par 65 miljoniem eiro ES fondu naudas, ko Latvijas augstskolas, un pārsvarā tieši LU, varētu saņemt esošo ēku rekonstrukcijai un jaunu būvniecībai. Savukārt aizkulisēs runā, ka minētās naudas apsaimniekošanai LU jau tiek gatavota jauna amata vieta - būvniecības direktors. Kas paredzēta nevienam citam kā bēdīgi slavenajam daudzu IZM pārraudzībā esošo iestāžu "finansistam" Geižānam. Kuram, kā mēs redzam sporta centra "Mežaparks" skandālā, nav sveša "interese" arī par būvniecības projektiem.
Pastāv tikai viena "tehniska" problēma - ES nauda nespīd, ja netiek veiktas reformas augstākajā izglītībā. 900 esošās augstākās izglītības programmas ir jāsamazina vismaz līdz 600. Un, tā kā problēmas risināšana, kā ierasts Latvijas birokrātijas aprindās, ir atlikta līdz pēdējam brīdim, nepieciešams steidzami kaut ko darīt reformu imitācijai. Jālikvidē RPIVA! Tā kā uz spēles tiek likta ievērojamu naudas summu "apgrozīšana", par tādiem sīkumiem kā negatīvs sabiedrības viedoklis, studentu un nevalstisko organizāciju protesti, augstākās pedagoģiskās izglītības kvalitātes graušana vairs nav jāuztraucas. Nākotnes labumi aizēno šodienas neērtības. Tādēļ arī nav grūti kaut kur aiziet, kaut ko mēģināt sarunāt, mēģināt politiski ietekmēt pēc likuma autonomās augstskolas un pat studentu organizācijas.
Līdzīga situācija ir arī Geižāna formālajam ""bosam" K. Šadurskim. Popularitātes reitings ministram ir viszemākais ministru vidū, nekāda spožā politiskā nākotne nav gaidāma, un vēlētāju viedoklim līdz ar to ir uzspļaut. Svarīgi ir nodrošināt finansiāli stabilu nākotni. Un, nākamā augstskola, kas pretendē uz lielo ES naudu, ir Rīgas Tehniskā universitāte, kuras profesors ir arī K. Šadurskis.
Te nu visi gali saiet kopā - IZM gatavība iet ar pieri sienā, lai par katru cenu panāktu RPIVA likvidāciju, Geižāna "viesošanās" RPIVA likvidācijas lietā Studentu apvienībā un citur, un, galu galā, arī K. Šadurska partijas biedrenes un tagadējās LU prorektores Inas Druvietes neslēptā nostāšanās ministrijas advokātes lomā, atļaujoties pat komentēt, ka "nav pamata teikt, ka šāds lēmums [par RPIVA likvidēšanu] pieņemts slepeni un aiz iesaistīto pušu muguras". Jautājums tikai - aiz kuru pušu muguras?
Tā nu dzīvē notiek - ja politisks lēmums ar loģiskiem argumentiem ir grūti pamatojams vai arī patieso pamatojumu mēģina noslēpt no sabiedrības, nākas ķerties pie nekrietniem līdzekļiem. Proti, sarīdīt dažādas lietā iesaistītās puses, manipulēt ar viedokļu līderiem, iejaukties pēc likuma autonomu iestāžu, kādas ir augstskolas, darbā un pat studentu lēmumos. Pārsteidz tikai nekaunīgā pārliecība, ka neviens jau to neredz vai nesaprot!
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
