Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas latvietim ir lauku īpašums? Tā ir saikne ar Latvijas zemi, saikne ar dzimtas tradīcijām, tā ir dzīvesvieta, kur veselīgā vidē izaudzināt savus bērnus. Zeme ir ienākumu avots un nodrošinājums nezināmajai nākotnei, zeme vienmēr dos izdzīvošanai nepieciešamo iztikas mazumiņu un ļaus pārdzīvot grūtus laikus – ekonomiskās krīzes, karus, ekoloģiskas katastrofas.

Brīvvalsts laikā, lai izveidotu sociāli stabilu sabiedrību, centās īpašumus vienmērīgi sadalīt visiem Latvijas pavalstniekiem - katram savs kaktiņš, katram savs stūrītis zemes. Toreiz izprata, ka valsti veido stipras ģimenes, bet ģimenes ekonomiskais pamats ir savs īpašums. Lauku zeme bieži vien arī šodien ir vērtīgākais, kas ģimenei pieder.

Pašlaik vienmērīgs īpašumu sadalījums veicinātu pilsoņu piesaisti savai valstij, tādējādi samazinot izbraukšanu no Latvijas. Īpašnieks nevar aizbraukt peļņā uz ārzemēm, jo jāpielabo vētras bojātais jumts, jāpļauj zāle, jānojauc bebru būvētie dambji, no meža jāizvāc kritušie koki.

Mazo īpašnieku darbība

Zemnieka gēns ir visos latviešos, arī pilsētniekos. Daudziem zeme ir mantota un atgūta denacionalizācijas laikā, citi to iegādājušies vēlāk. Zeme pieder arī lauku ciematu un mazpilsētu iedzīvotājiem. Šie īpašnieki lauku sētās pavada atvaļinājumu un cer tur pavadīt arī mūža nogali, atstājot īpašumu mantojumā nākamajām paaudzēm.

Pateicoties nelielajiem zemes īpašniekiem, liela daļa Latvijas zemes nav nonākusi ārzemnieku vai nepilsoņu īpašumā, ēkas paglābtas no sagrūšanas un zeme no aizaugšanas. Dažs turīgāks pilsētnieks visus brīvos līdzekļus ieguldījis lauksaimniecības un dārza tehnikas iegādē, kā arī ēku rekonstrukcijā, cits saimnieko pieticīgāk, lielu daļu sava laika veltot trīsdesmitgadīga traktora remontam. Īpašuma uzturēšanai un apsaimniekošanai tiek veltīts viss brīvais laiks un ieguldīti visi līdzekļi. Savus izdevumus prasa arī nekustamā īpašuma nodoklis un transports.

Nelielo īpašumu apsaimniekošanai neatmaksājas iegādāties augstražīgu un dārgu tehniku. Pagastos, kur nenotiek aktīva lauksaimnieciskā darbība, nevienam nav vajadzīgas pļavas siena ieguvei - vietējiem lopkopjiem pietiek ar savām pļavām. Sludinājumos daudzi piedāvā pļavas siena savākšanai bez maksas.

Nelielo saimniecību mežu platība dažkārt ir lielāka par to lauksaimnieciskās zemes platību. Šie meži, ja neskaita meža ekonomiskās vērtības uzlabošanas projektus, kas ietver arī jaunaudžu kopšanu, ir ārpus Zemkopības ministrijas uzmanības loka, bet tā varētu būt iespēja Krievijas gāzi aizstāt ar vietējo kurināmo - malku un šķeldu. Bez meža piekabes, vinčas, baļķu satvērēja, lentzāģa, malkas zāģētāja-skaldītāja saimniecības īpašniekam ar savām rokām jāpārcilā un jāpārstrādā simtiem tonnu kokmateriālu.

Bez savas tehnikas ir gandrīz neiespējami saskaņot mežstrādnieku darbu, izvedējtraktora darbu, zemes sasaluma laiku, kailsalu, pavasara šķīdoni, kad slēdz pagasta ceļus un laiku, kad kokmateriāliem labākās cenas. Atbalstu tehnikas iegādei var saņemt saimniecības, kuras var pierādīt, ka ir ražojušas iepriekšējā gadā. Veidojas apburtais loks - nevar ražot, jo nav tehnikas, bet tehniku nevar iegādāties, jo nav ražots iepriekšējā gadā. Zemkopības ministriju neinteresē, ka saimniecībā mežu ir vairāk nekā lauksaimniecības zemes un meža kopšanas darbi paveikti likumdošanā noteiktajos termiņos.

Lai īpašnieku zemes varētu iesaistīt lauksaimnieciskajā ražošanā, risinājums varētu būt zemes īpašnieku kooperācija, bet Zemkopības ministrijai nav programmu tās attīstībai. Tās nospraustais mērķis ir lauku saimniecību skaita samazināšana, attīstot vidējās un lielās saimniecības. Vēl būdama Zemkopības ministres amatā, Laimdota Straujuma paredzēja, ka 2030. gadā lauku saimniecību skaits būs divreiz mazāks.

Pašlaik nelielie īpašnieki nav apvienoti sabiedriskajās organizācijās, viņu viedokli neuzklausa. Medijos un diskusijās izskan tikai ražojošo lauksaimnieku viedoklis. Ražojošie lauksaimnieki un Zemkopības ministrijas darbinieki nelielos īpašniekus dēvē par "dīvāna zemniekiem" - tādiem, kuri sēž uz dīvāna un, neko nedarot, saņem naudu.

Tiek izplatīti mīti, ka "dīvāna zemnieki" bez pūlēm iegūst maksājumus, "tikai nopļaujot" zāli. Bet "tikai nopļaušana" ietver arī krūmu izciršanu pļavās, kuri tur saauguši pēc kolhozu sabrukuma, akmeņu novākšanu un meža tehnikas atstāto vagu līdzināšanu. Katru gadu jānolīdzina svaigie mežacūku rakumi, jāapzāģē krūmi, kuri no mežmalām pamazām ieaug pļavās, un jāizvāc pļavās vēja sagāztie koki. Manu piecpadsmit pļavu ar 23,3 ha kopplatību perimetrs pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) mērījumu datiem ir desmit (!) kilometri. Un tad var ķerties pie nelīdzenās, akmeņainās, ciņainās, celmainās pļavās salauztās pļaujmašīnas un nolietotā traktora remonta, lai tos sagatavotu pļaujas darbiem.

LAD noteikumu izmaiņas

Lauku īpašumu denacionalizācijas gaitā daudzi īpašnieki savu zemi tā arī neatguva, jo to privatizēja Breša zemnieki vai "labticīgie ieguvēji". Ja īpašnieki atguva zemi, tad bez lauksaimniecības tehnikas, lopiem un bieži vien arī bez ēkām. Nespēdami zemi apsaimniekot, daudzi to pārdeva ārzemniekiem vai vietējiem lielsaimniekiem, bet pacietīgākie sagaidīja 2004.gadu, kad kā negaidītu dāvanu sāka saņemt lauku atbalsta maksājumus. No 2011.gada LAD maksāja mazāk labvēlīgo apvidu (MLA) maksājumus, ja saimniecībā bija vismaz viena bišu saime uz trīs hektāriem.

Daudzi atbalsta saņēmēji iegādājās bišu saimes, bet 2012. gadā, pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu, MLA atbalsta saņemšanai LAD jau prasīja 1,5 saimes uz hektāru - četrarpus reizes vairāk nekā iepriekšējā gadā, nedodot pārejas periodu bišu saimju skaita palielināšanai. Gadu vēlāk biškopji par savām pļavām MLA atbalstu vairs nesaņēma vispār.

Lai arī bioloģiski vērtīgi visā Latvijā ir vairs tikai mazāk kā viens procents no visiem zālājiem, ar šo gadu LAD pieprasa nevis tikai zāles nopļaušanu un sasmalcināšanu, bet arī tās sapresēšanu ruļļos. Vēl, protams, jāveic vālošana un ruļļu aizvešana. Darba apjoms ir palielināts trīskārši, bet lauku atbalsta maksājumi par to samazināti. Varbūt varētu piekrist biologu prasībai novākt zāli bioloģiski vērtīgo zālāju platībās, bet kāds varētu būt pamatojums prasībai novākt zāli arī parastajās pļavās, turklāt atkal bez pārejas perioda prasību ieviešanā?

LAD vairs nemaksā Natura 2000 atbalstu par pļavām, kurš pagājušogad bija 44 eur/ha. Šogad atbalsts par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos samazināts no 123 eur/ha uz 55 eur/ha, jo tiek mainīta zālāju klasifikācija - notiek pāreja no BVZ (Bioloģiski vērtīgais zālājs) uz klasifikāciju atbilstoši ES nozīmes biotopu ražības klasēm ar atbalsta samazinājumu vēl nepārvērtētajiem zālājiem. Ir solīts, ka Dabas aizsardzības pārvalde pārvērtēs esošos BVZ zālājus līdz... 2020. gadam (!).

Tie, kuri vēlas, var privāti algot ekspertu, bet tā atzinumu LAD sola ņemt vērā tikai, sākot no 2016. gada. Tādējādi šogad ir radīta finansējuma bedre BVZ apsaimniekotājiem. Zāles savākšanai ir vajadzīgs papildfinansējums, turklāt, lai to uzsāktu, jāiegādājas tehnika - ruļļu prese, kas piemērota darbam gan mitrās pļavās, gan stāvu pauguru nogāzēs, un vālotājs, abu kopējā viszemākā cena lietotai tehnikai varētu būt aptuveni 5000 eiro, bet jaunai - aptuveni 10 000 eiro. Zemkopības ministrija tam neparedz nekādu atbalstu.

Pļaušana kā pakalpojums maksā vismaz 50 eiro/ha, savākšana ruļļos - vēl aptuveni tikpat, un tam jāpierēķina arī vālošana un ruļļu aizvākšana. Pakalpojuma izmaksas krietni pārsniegtu vienotā platību maksājuma 58 eiro/ha un zaļināšanas maksājuma 34 eiro/ha kopsummu.

Dažos pagastos lielsaimnieki pat atsakās sniegt maksas pakalpojumus siena novākšanā draugiem un kaimiņiem, to pamatojot ar savstarpēju norunu, kuru nedrīkstot pārkāpt.

Siena ruļļi pagasta ražojošajiem lauksaimniekiem nav vajadzīgi. Arī pagasta lauku konsultanti nezina, kam tos varētu piedāvāt. Kur tos ruļļus likt - purvā, mežā, grāvī? Varbūt aizvest uz Rīgu kā dāvanu zemkopības ministram?

Ja nav līdzekļu siena sagatavošanas tehnikas iegādei, varbūt nepieteikt platības atbalsta maksājumu saņemšanai? Jau iepriekš neapstrādātai lauksaimniecības zemei bija noteikta 1,5% liela nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme. Pa to laiku medijos jau valda lauksaimniecības zemju sakopšanas psihoze, un Ministru kabinets 7. jūlijā izdarījis grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot, ka sods par lauksaimniecības zemes neapstrādāšanu būs no 180 līdz 1080 eiro.

Ko darīt zemes īpašniekiem? Par to valdība jau ir parūpējusies. Mazos zemes īpašniekus ar atplestām rokām gaida jaundibinātais Zemes fonds. Tikai nedomājiet, ka Zemes fonda mērķis tāpat kā Latvijas brīvvalsts laikā ir nodrošināt bezzemniekus ar zemi. Tā mērķis ir atpirkt labu lauksaimniecisko zemi (sliktu nepiedāvāt!) no Latvijas pilsoņiem, lai to koncentrētu lielās platībās un pievienotu ražojošajām saimniecībām, iespējams, ka arī ārzemniekiem piederošām.

No 2014. gada 1.novembra stājās spēkā izmaiņas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas tika pieņemtas ar 2014.gada 3.jūlija grozījumiem. Jaunie likuma grozījumi būtiski izmaina kārtību, kādā turpmāk varēs iegādāties lauksaimniecības zemes. It kā pret ārzemju zemes pircējiem vērstais likums vislielākos šķēršļus liek tieši Latvijas pamatiedzīvotājiem, kuri gribētu iegādāties savu pirmo zemes īpašumu - lauku sētu kopā ar lauku zemi. Lūk ko raksta kāds komentētājs pie Latvijas Avīzes raksta "Latvijas Zemes fonds sāk darbu" šī gada 26. jūnijā:

"Šī jaunā kārtība faktiski iznīcinās viensētas kā ģimenes dzīvesvietu, kuras vēl saglabājušās pēc padomju laiku politikas visus pārcelt dzīvot uz ciematiem. Piemērs: cilvēkam pieder 13 ha liela lauku viensēta (kadastrālā vērtība neliela), vairāk nekā 3 ha aizņem mežs, vēl pagalms un zeme zem ēkām, lauksaimniecības zeme paliek 9 ha - tātad mazāk par 10, it kā varētu pārdot jebkuram! Bet nekā, nedrīkst! Jo kopējā platība ir 13 ha. Tur ir lauku māja ar saimniecības ēkām, pirtiņa, dīķis, ābeļdārzs, ogu krūmi, skaista ainava, arī nedaudz meža, lai būtu sava malka. Ir labs ceļš, netālu no ciemata. Tā būtu ideāla dzīvesvieta ģimenei, kura grib pārcelties uz laukiem. Lieko LIZ viņi sākumā varētu iznomāt. Taču nekā - ģimene šo īpašumu pirkt nedrīkst! To var nopirkt tikai lauksaimnieks (lielsaimnieks), kurš mājas un visu pārējo nošķūrēs, vai arī zemes fonds. Skaistā ainava viņus neinteresē, vajadzīga tikai zeme kā ražošanas līdzeklis, un senās mājas traucē intensīvajai lauksaimniecībai (lielajiem traktoriem un zemes indēšanai ar ķīmiju). Latvijas lauki izskatīsies kā Ukrainas stepe - plašums līdz apvārsnim... Šī jaunā kārtība ir lielsaimnieku lobēta un neizdevīga pašreizējiem lauku sētu un zemes īpašniekiem, jo krasi samazina pircēju loku, līdz ar to krasi samazinās īpašumu cenas. Tā ir neizdevīga arī ģimenēm, kuras vēlētos pārcelties dzīvot uz laukiem."

Minētie piemēri liecina, ka Latvijā tiek pārkāpta ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarācija, kuras ievadā tiek paustas rūpes par to, ka pamatiedzīvotāji vēstures gaitā ir cietuši daudzas netaisnības inter alia (cita starpā) kolonizācijas un tām piederošo zemju, teritoriju un resursu atņemšanas rezultātā, kā dēļ šie iedzīvotāji nav varējuši īstenot savas tiesības uz attīstību saskaņā ar savām vajadzībām un interesēm. Teiktais pilnā mērā attiecināms uz Latviju, kuras pamatiedzīvotāji cietuši okupācijas, kolonizācijas, deportāciju, īpašuma konfiskācijas un piespiedu kolektivizācijas dēļ.

Deklarācijas 26.panta 2.daļa nosaka: "Pamatiedzīvotājiem ir tiesības savā īpašumā turēt, izmantot, attīstīt un kontrolēt zemes, teritorijas, kas tiem pieder tradicionālu īpašumtiesību dēļ vai ko tie tradicionāli apdzīvojuši vai izmantojuši vai citādi ieguvuši."

Pamatojoties uz šo ANO deklarāciju, aicinu Latvijas likumdošanā likvidēt jebkādus ierobežojumus un diskriminējošas normas, tajā skaitā nodokļu, nodevu, soda naudu veidā, jebkuram Latvijas pamatiedzīvotājam iegādāties un turēt savā īpašumā zemes īpašumu lauku apvidū, kurš pēc sava lieluma atbilst tradicionālai Latvijas lauku saimniecībai. Arī LAD jāatceļ diskriminējošie nosacījumi.

Lauku apdzīvotība un lauku saimniecību skaits katru gadu samazinās. Jaunajā Latvijas lauku attīstības programmā (2014-2020) varam izlasīt par klimata pārmaiņu mazināšanu un CO2 piesaistes pasākumiem, bet tajā ir pārāk maz pasākumu, ar kuriem varētu laukiem piesaistīt cilvēkus. Zemkopības ministrija paļaujas, ka ekonomiskā attīstība pati par sevi piesaistīs cilvēkus. Ar algu var piesaistīt īslaicīgi, bet vislabākā un ilglaicīgākā piesaiste ir savs ģimenes īpašums laukos. Pašlaik Zemkopības ministrijas uzmanība ir pievērsta ražojošo lauksaimnieku interesēm, bet tā dēvētie neražojošie zemes īpašnieki ir pilnīgi ārpus tās uzmanības.

Neražojošais zemnieks nav nekas pastāvīgs un nemainīgs. Par tādu var kļūt laucinieks, kurš atrod darbu pilsētā. Ražojoša lauksaimnieka dēls, kurš brīvdienas pavada vecāku saimniecībā, rekonstruējot dzīvojamo māju, arī ir neražojošais zemnieks, bet varbūt ar laiku turpinās vecāku darbu. Savukārt pilsētnieks, kurš pļauj pļavas un strādā savā mežā, aizejot pensijā, var kļūt par ražojošu lauksaimnieku. Atšķirībā no Lielbritānijas Latvijas Zemkopības ministrijai ir programmas gados jauno lauksaimnieku (young farmers) atbalstam, bet nav paredzēts atbalsts jebkura vecuma lauksaimniekiem iesācējiem (new farmers).

Pašlaik ar saukli par zemes sakopšanu tiek lobētas ražojošo lauksaimnieku intereses - kurš gan nevēlas kļūt vēl lielāks un varenāks, šoreiz gan negodīgā veidā izmantojot valsts institūcijas. Latvijas lauksaimniecība ES līmenī ir cietusi sakāvi cīņā par lauku atbalsta maksājumiem, kuri būtu līdzvērtīgi vecajām ES dalībvalstīm, un Krievijas noieta tirgus sašaurināšanās dēļ ražojošie lauksaimnieki ir ķērušies pie šķiru cīņas pret citiem zemes īpašniekiem, bet Zemkopības ministrija, kurai vajadzētu uzņemties atbildību par lauku attīstību plašākā nozīmē, ir kļuvusi par lielsaimnieku interešu lobētāju.

Zemkopības ministrijai Latvijas Lauku attīstības programmā (2014 - 2020) jānosaka nelielo zemes īpašnieku loma lauku attīstībā, jāparedz atbalsta pasākumi un jāintegrē tie lauksaimnieciskajā ražošanā, neatsavinot tiem piederošo zemi ar piespiedu administratīviem pasākumiem.

Nelielo zemes īpašumu iekļaušana lauksaimnieciskajā ražošanā jāveic, atbalstot kooperāciju, kopīgi izmantojot zemi, ražošanas ēkas, tehniku, gatavojot lopbarību, sadarbojoties mežu izmantošanā. Varētu arī līdzīgi kā Somijā zemes īpašniekiem piešķirt papildatvaļinājumus ražas novākšanai.

Arī valsts mēroga plānošanas dokumentos (LAP) jānosaka, ko mēs sagaidām no lauku attīstības - vai tikai piena litrus, graudu tonnas un gaļas kilogramus eksportam uz Krieviju un Ķīnu vai veselīgu, sakoptu un apdzīvotu vidi, kurā iespējama tautas atražošana un attīstība. Saprātīgi izmantot zemi kā ražošanas resursu ir mūsu pienākums, tomēr maldīgi būtu iedomāties, ka vien tikai ar tūkstošiem gadus seno lauksaimniecības nozari spēsim kā līdzīgi nostāties blakus industriāli attīstītajām kosmosa un militāro tehnoloģiju lielvalstīm.

Visā Latvijā pļavās vēl joprojām stāv nevienam nevajadzīgi siena ruļļi. Sludinājumos tos piedāvā par ceturtdaļcenu vai atdāvina par velti. Uzņēmīgi cilvēki, kuriem ir tehnika un šķūņi glabāšanai, tos savāc no visa pagasta. Būtu bijis pilnīgi pietiekami, ja pirmajā gadā sienu savāktu tikai no bioloģiski vērtīgajām pļavām, bet vēlāk, palielinot lauksaimniecības dzīvnieku skaitu vai uzstādot apkures krāsnis ruļļu sadedzināšanai, vāktu sienu no visām pļavām. Nepārdomāta, voluntāri pieņemta lēmuma dēļ ir izšķiesti līdzekļi, saražojot nevienam nevajadzīgu mantu.

Ja arī jūs piekrītat, ka pašreizējā Latvijas lauku politika ir kļūdaina un nav pieļaujams Zemkopības ministrijas piecgadu plānu dēļ padzīt no savas zemes īpašniekus, kuru dzimtas tur saimnieko varbūt pat jau ilgāk nekā divsimt gadu, aicinu rakstīt uz [email protected], lai kopīgi apsvērtu protesta akcijas rīkošanu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...