Iesaki rakstu: 
Rīgas TEC-2 otrajai kārtai analogas elektroenerģijas stacijas projekta izmaksas Krievijā ir par 140 miljoniem eiro lētākas. Ekonomikas ministrs šādu izmaksu atšķirību nevērtē kā pārsteidzošu, un skaidro ar laiku, kad slēgti līgumi. TEC-2 projekts tikšot turpināts, centieni to apturēt Latvijai izmaksātu ap 100 miljonus latu.
Valsts a/s Latvenergo TEC-2 otrās kārtas rekonstrukcijai līdzvērtīgs projekts, kura uzbūvē piedalās arī Latvijas projekta īstenotāja, Turcijas kompānija Gama, Krievijā izmaksā par 140 miljoniem eiro lētāk.
Kā liecina starptautiska enerģētikas izdevuma PLATTS decembra apskats par Austrumeiropas enerģijas tirgu, Krievijā Vācijas kompānijas E.ON vadībā uzsāktas jaunas 400 MW gāzes elektroenerģijas ražošanas stacijas celtniecības izmaksas veido 219 miljonus eiro.
Latvijā līdzvērtīga projekta - Latvenergo piederošās TEC-2 otrās kārtas projekta izmaksas (arī 400 MW gāzes stacija) veido 360 miljonus eiro. Līdz ar to abu projektu izmaksu atšķirība sasniedz aptuveni 140 miljonus eiro.
TEC-2 projekta otro kārtās rekonstrukcijas veicējs ir turku Gama. Šī projekta ietvaros līgumi par specifisku iekārtu piegādi noslēgti ar vairākām ārvalstu kompānijām, to vidū Siemens un General Electric. TEC-2 projekta tehniskā uzraudzībā uzticētā Šveices konsultantiem AF Colenco LTd.
Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) nekā pārsteidzoša tik milzīgā elektroenerģijas stacijas projektu izmaksu atšķirībā nesaskata un uzsver, ka TEC-2 otrās kārtas projekts tiks turpināts, - tā izmaksas jau pavasarī tikušas samazinātas par 20 miljoniem eiro.
Pēc Kampara Pietiek atzītā, līgums par Latvenergo TEC-2 otrajai kārtai līdzvērtīgu elektrostacijas projektu Krievijā ticis noslēgts jau 2007.gadā. Līgumi par TEC-2 otro kārtu esot slēgti vēlāk, kad „pēc lieliem pieprasījumiem iekārtu cenas jau bija palielinājušās”.
Pēc tam, kad Kampars gada sākumā apturējis TEC-2 otrās kārtas projekta īstenošanu un pavasarī panācis izmaksu samazināšanu par 20 miljoniem eiro, viņam vairs neesot šaubu, ka šī projekta izmaksas būtu nepamatoti paaugstinātas.
Tāpat Kampars uzskata, ka diskusija par TEC-2 otrās kārtas projekta apturēšanu, kuru sabiedrībā rosinot „cilvēki ar konkrētām interesēm,” neesot pamatota. TEC-2 otrās kārtas īstenošana esot Latvijas enerģētiskās neatkarības jautājums.
Turklāt, ja Latvija tagad šo projektu apturētu, tad „valsts zaudē vismaz 100 miljonus, jo mēs esam pārskaitījuši 100 miljonus latus pasūtītājiem”.
Novembra sākumā mediji ziņoja, ka Eiropas Komisijai (EK) sagatavots dokuments, kura mērķis ir apturēt šogad sākto TEC-2 otrās kārtās rekonstrukciju. Tika ziņots, ka dokuments (ap 20 lappuses) tiks iesniegts EK vadošām amatpersonām, to vidu EK prezidentam Žozē Manuelam Barrozu un konkurences komisāram Hoakinam Almunjam. Dokumentu parakstījusi Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore Dagnija Blumberga, kas medijos paudusi uzskatu, ka TEC-2 otrās kārtas projekts Latvijai nav vajadzīgs.
Viens no galvenajiem dokumentā paustajiem argumentiem pret 360 miljonus eiro vērtās TEC-2 otrās kārtas īstenošanu ir fakts, ka TEC-2 paredzēts piešķirt divējādu valsts atbalstu – saražotās elektroenerģijas obligāto iepirkumu un maksājumus par uzstādīto jaudu (ap 40 miljoni latu gadā). Dokumentā tiek arī norādīts, ka TEC-2 strādās uz dabasgāzes bāzes, kas apdraud Latvijas solījumu izpildīšanu ES līdz 2020. gadam nodrošināt, ka vismaz 40% no valstī saražotās elektroenerģijas būs no atjaunojamiem energoresursiem.
Dokumentu EK bija paredzēts iesniegt 5.novembrī. EK pārstāvniecībā Latvijā Pietiek noskaidroja, ka šis dokuments Briseles gaiteņus vēl aizvien nav sasniedzis. Pēc EK preses pārstāves konkurences jautājumos Marijas Madrides sniegtās atbildes, par valsts atbalstu atbildīgais EK konkurences ģenerāldirektorāts neesot saņēmis vēstuli saistībā ar TEC-2 rekonstrukcijas projektu.
Kampars uzskata, ka šis dokuments bijis viena no atsevišķu ieinteresētu personu sabiedrisko attiecību aktivitātēm. Par to, kas ir ieinteresētās personas un kādas intereses tiek pārstāvētas, Kampars sīkāk neizteicās.
TEC-2 rekonstrukcijas pabeigšanas jeb otra aizvietojošā energobloka būvniecības pretendentu atlase tika uzsākta jau 2008.gadā. Kopējās projekta izmaksas, pēc Latvenergo informācijas, ir 360 miljoni eiro (253 miljoni latu), Turcijas Gama saņems 330 miljonus eiro (231,9 miljoni latu), bet citiem izdevumiem tikšot tērēti 30 miljoni eiro (21 miljons latu).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
