Vai tiek mēģināts noslēpt 15 miljonu eiro pazaudēšanu nolaidības un neizdarības dēļ?
PIETIEK08.12.2015.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valsts ierēdņu neizdarības un nolaidības dēļ zaudēs 15 miljonus eiro no Eiropas fondiem, kurus nu vajadzēs atrast no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem, turklāt šķiet, ka šīs milzīgās summas pazaudēšana tiek "piesegta" un slēpta, - Pietiek rīcībā nonācis šāda satura oficiāls iesniegums, kas ticis nosūtīts virknei valsts institūciju. Šodien publicējam šo iesniegumu, savukārt tuvākajās dienās mēģināsim saņemt atbildīgo institūciju skaidrojumus:
"Atbilstoši publiskajā telpā pieejamajai informācijai un faktiem par projekta īstenošanu, kas var radīt vairāk kā 15 miljonu eiro zaudējumus Latvijas valstij, lūdzu sniegt kompetentas atbildes uz zemāk redzamajiem jautājumiem un faktiem, kā arī nodrošināt sabiedrības informēšanu par potenciālajiem riskiem un pie atbildības saucamajiem.
Noslēgta vienošanās par to, ka Iekšlietu ministrijas informācijas centrs īsteno ERAF projektu „Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācija”, kas tiek īstenots ERAF aktivitātē 3.2.2.1.1. „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”, kuras atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM - attēlā ministrs Kaspars Gerhards), par kopējo summu, kas pārsniedz 15 miljonus eiro.
Projekta mērķis bija paredzēts: nodrošināt balss radiosakaru pārraides pāriešanu no analogā režīma uz ciparu (digitālo) balss pārraidi ar integrēto datu pārraidi un gala (radiostaciju) lietotāju ģeogrāfisko koordināšu vietas noteikšanas informācijas sistēmas ieviešanu, lai nodrošinātu atbilstību Šengenas konvencijas 44.pantam.
Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācijas projektā bija paredzēts veikt esošās radiosakaru sistēmas infrastruktūras un abonentu radiostaciju iekārtu digitalizāciju, nodrošinot ciparu balss pārraidi ar integrēto datu pārraidi un paaugstinātas drošības (AES 256 biti) šifrēšanu. Veicot esošās radiosakaru sistēmas modernizāciju, tika plānoti šādi pasākumi:
- radiosakaru sistēmas gala (radiostaciju) lietotāju ģeogrāfisko koordināšu vietas noteikšanas informācijas sistēmas iegāde;
- radiosakaru sistēmas infrastruktūras centrālo iekārtu modernizācija;
- radiosakaru sistēmas infrastruktūras teritoriālo bāzes staciju modernizācija;
- radiosakaru sistēmas radiostaciju modernizācija;
- 9 radiosakaru sistēmas infrastruktūras teritoriālo bāzes staciju uzstādīšana;
- radiosakaru sistēmas administratoru apmācība.
Tā kā gan Finanšu ministrija kā ES fondu Revīzijas iestāde, gan Iepirkumu uzraudzības birojs jau 2014.gadā ir konstatējuši, ka projektā veikta normatīvajiem aktiem neatbilstoša iepirkuma procedūra (sarunu iepirkuma procedūra, kas atbilstoši ES un Latvijas likumdošanai šādos gadījumos nav atļauta), par ko ir informēti arī projekta īstenotāji - Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, tad jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka viss projekta finansējums būs jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, kas papildus ir 15 miljoni eiro, ko Latvijas nesaņems no Eiropas Komisijas kā ERAF līdzfinansējuma daļu.
Ņemot vērā, ka šīs pašas ES fonda aktivitātes ietvaros tika īstenota arī portāla skolas.lv afēra, kas valstij maksāja papildus 4 miljonus eiro, kā arī to, kāda rezonanse šim bija sabiedrībā un medijos, tad jājautā, kāpēc tiek apzināti noklusēta informācija par pārkāpumiem, kas valstij izmaksās 4 reizes lielāku summu?
Ņemot vērā minēto, lūdzu skaidrot:
1. Kāda ir plānotā Ministru kabineta rīcība, lai atklātu šo pārkāpumu būtību? Vai ir plānots vērsties Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu?
2. Kādēļ informācija par tik apjomīgu risku ar valsts līdzekļiem tiek noklusēta no sabiedrības, vai tas tiek darīts apzināti, lai par pārkāpumu atbildīgie varētu nomainīt darba vietas, tādā veidā izvairoties no tiešas atbildības?
3. Vai tiks izvērtēta atbildīgo institūciju un to ierēdņu personiskā atbildība, t.i. Iekšlietu ministrijas informācijas centra darbinieku atbildība, VARAM ministrijas kā par aktivitāti atbildīgās ministrijas ierēdņu tiešā atbildība par ļoti nekompetento uzraudzību, ņemot vērā atkārtotas problēmas šajā ERAF aktivitātē, kā skolas.lv afēru un publiski pieejamo informāciju ar apjomīgajām problēmām e-veselības projektā.
4. Vai Finanšu ministrijai ir plāns, no kādiem līdzekļiem tiks segti 15 miljoni, kas nebūs atbalstāmi no ERAF naudas?
5. Vai par šādiem pārkāpumiem un nekompetenci sekos arī politiskā atbildība, ņemot vērā, ka 15 miljonu eiro zaudējumu nodarīšana Latvijas valstij ir viens no apjomīgākajiem nekompetences gadījumiem valsts vēsturē, ar finansiāli vissmagākajām sekām?
6. Vai par minēto gadījumu ir informēta Eiropas Komisija kā ERAF piešķīrēja Latvijai?
Ar cieņu Solveiga Ivanova."
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
