Iesaki rakstu: 
Kamēr Konkurences padome (KP) turpina lemt par divu lielāko Latvijas komerctelevīziju - TV3 un Latvijas Neatkarīgā televīzija (LNT) - saplūšanu, izskan bažas par monopola veidošanos, kas saistītas ar abu komerckanālu apvienošanos. Apkopojot vairāku ekspertu domas, Pietiek secina: KP lēmuma, kas atļautu TV3 un LNT (pieder arī krievu valodā raidošais TV5) saplūšanu, sekas var būt monopola diktāts gan mediju reklāmas tirgū, gan viedokļu daudzveidības kā viena no vārda brīvības pamatelementiem mazināšanās abu TV ziņu žurnālistikā.
Sagaidāmā TV3 un LNT apvienošanās izriet no zviedru mediju giganta MTG Broadcasting AB janvāra vidū KP iesniegtā ziņojuma par paredzēto vēlmi pārņemt Andrejam Ēķim piederošās a/s Neatkarīgie nacionālie mediji pilnībā piederošo LNT. Par apvienošanos lemj KP, jo ir bažas, ka abas komerctelevīzijas kopā iegūs būtisku tirgus daļu.
Lietpratēju vidē neoficiāli izskan bažas, ka, ņemot vērā sabiedriskajai televīzijai (LTV1, LTV7) noteiktos reklāmas ierobežojumus, apvienošanās rezultātā MTG varētu kontrolēt 60-72% no nacionālā TV reklāmas tirgus, kas būtiski samazinās konkurenci reklāmas tirgū. Monopols reklāmas tirgū var raisīt neadekvātu TV reklāmas cenu pieaugumu. Ņemot vērā, ka nākotnē sabiedriskā TV varētu kļūt brīva no reklāmām, TV3 un LNT apvienošanās nozīmētu, ka zviedru MTG var kļūt par monopolistu.
Turklāt izskan arī bažas, ka līdz ar abu komerckanālu apvienošanos varētu tikt ietekmēts televīziju saturs, jo abu televīziju ziņu kanāli (TV5 ziņu dienests jau likvidēts) līdz šim nodrošinājuši dažādu saturu. Abām TV līdz šim bijuši arī līdzīgi sociāla rakstura raidījumi - Bez tabu (TV3) un Tautas balss (LNT), tāpēc netiek izslēgts, ka līdz ar apvienošanu kādu no tiem varētu likvidēt.
Ekspertu viedokļi par izsludināto TV3 un LNT apvienošanu
Uldis Osis, ekonomists:
„No ekonomiskā viedokļa, Latvijas tirgus ir šaurs un apvienotā TV noteikti varēs strādāt efektīvāk, samazināt izmaksas. Kapitāla koncentrācija paaugstina konkurētspēju. Cita lieta ir no sabiedrības labuma viedokļa, jo samazinās izvēle un sabiedrība saņem mazāk informācijas, mazāk daudzveidības.
No reklāmas viedokļa konkurence sašaurinās. Ja dabīgais oligopols diktēs cenas, tad daļa būs spiesti atteikties no reklamēšanās vai samazināt reklāmas aktivitātes.
Konkurences padomei ir jāuzliek ierobežojumi, ja konstatē dominējošu ietekmi. Un šāda apvienota televīzija noteikti būs ar dominējošu ietekmi. Tāpēc likums nosaka, ka jāuzliek ierobežojumi. Taču pret šādu dominējošu uzņēmumu veidošanos mēs nevaram cīnīties. Mākslīgi tirgu paplašināt nav iespējams.
Apvienotā TV darbosies kā dabīgs oligopols un ar šo situāciju ir jārēķinās. Ar konkurences regulēšanu nav tik vienkārši. Grūtāk, kad ir 3-4 spēlētāji, kur nevar pierādīt slēptu vienošanos. Šajā gadījumā, kad dominējošais stāvoklis ir acīm redzams, tas varētu būt vieglāk izdarāms.”
Jānis Šipkēvičs, Radio SWH direktors:
„Vēl jau Konkurences padomei savs vārds jāsaka un 50:50, ka neatļaus šo darījumu. Radio šāda apvienotas televīzijas izveidošanās būtu izdevīga, jo tad kāps reklāmas cenas. Tagad abas televīzijas konkurē, un cenas ir tik zemas, ka vairs neiztur kritiku, bet radio ir vēl „jāpalien” zem šīm cenām.
Taču zaudētājs būs skatītājs. Ja līdz šim divas spēcīgas televīzijas cīnījās par auditoriju, sacentās savā starpā, tagad šī konkurence izpaliks un būs vienveidīgāks TV saturs. Arī sabiedriskajai TV būs sarežģītāk. Ja līdz šim bija divi komerckanāli, kas savstarpēji konkurēja un cīnījās par reklāmdevēju un auditorijas piesaisti, tagad būs viens, kurš faktiski diktēs noteikumus. Reklāmas cenas noteikti pieaugs, bet tradicionāli sabiedriskajam medijam ir zemāki reitingi nekā komerckanāliem, līdz ar to situācija būs vēl sarežģītāka.”
Iveta Kažoka, Providus politiskas pētniece:
„No vienas puses, LNT īpašnieku maiņa jāvērtē pozitīvi, jo TV3 līdz šim ir bijuši augstāki standarti un redakcionāla neatkarība atšķirībā no LNT, kur priekšvēlēšanu laikā mēs varējām vērot īpašnieku diktātu.
No otras puses, abu latvisko komerckanālu nonākšana viena īpašnieka rokās var mazināt viedokļu plurālismu.
Ja tiek saglabāti divi kanāli un arī redakcionālā neatkarība, kas nozīmē, ka katram kanālam ir savs redakcionāls redzējums, tad tas ir pozitīvi.
Taču garantijas tam nevar dot. Tomēr šī ir iespēja dot pozitīvu pavērsienu LNT ziņu kvalitātes un analītisko raidījumu kvalitātes uzlabošanai bez politiskas ietekmes.
Vairāk mani uztrauc, kas notiks ar LNT piederošo TV5. Vai tur būs normāls redakcionāls darbs, vai turpināsies izdabāšana reklāmdevējiem, kur sižetus veido pēc reklāmdevēju pasūtījuma, bet mēģina uzdot par objektīviem ziņu sižetiem.
Labi, ja būtu divi stipri latviski raidoši kanāli un viens stiprs un redakcionāli neatkarīgs krievu kanāls.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
