Vai Zatleru paklusām bīda uz Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas vadītāja posteni?
Pietiek lasītājs18.12.2016.
Komentāri (44)
Iesaki rakstu: 
Jau ilgāku laiku valdības dienas kārtībā ir dažādi ar veselības aprūpi saistīti jautājumi, pārsvarā gan daudzu miljonu eiro piešķiršana no dažādiem avotiem. Iespējams, ka šī rosība ir likusi aktivizēties cilvēkiem, kas ilgāku laiku par šo jomu nav izrādījuši nekādu interesi - vismaz ne savas kompetences ietvaros. Redzamākais no tiem ir Valdis Zatlers.
LTV1 raidījumā Zatlers tiek uzklausīts par savu redzējumu veselības aprūpē un pat piedalās Onkoloģijas plāna izstrādē, kurš gan tā arī netika sagaidīts saeimas Sociālo lietu komisijas noteiktā termiņā.
Turklāt neizprotamā veidā V.Zatlers ir sertificēts traumatologs, ortopēds pat līdz 2017. gada aprīlim., kas nu jau kārtējo reiz liek apšaubīt Latvijas Ārstu biedrības sistēmu - kā "vajadzīgie" cilvēki tiek pie sertifikātiem pat nepraktizējot.
Laikam jau vēlme atgriezties medicīnā ir likusi Zatleram staigāt dažādas taciņas pie ministres Andas Čakšas, kura gan valdībā pārstāv Zatlera nīsto oligarhu partiju ZZS.
Kā atceramies, Zatlera nepatika pret oligarhiem parādījās, kad bija skaidrs, ka otrs prezidentūras termiņš nesanāks. Savu padomnieku un līdzgaitnieku iedvesmots, kam tieši tāpat kā Zatleram draudēja bezdarbnieka pabalsts, viņš atlaida Saeimu un nodibināja savu Zatlera reformu partiju (ZRP), kas ieguva lielu mandātu skaitu - 22.
Bet ZRP bija tikpat vāja un alkatīga kā tās dibinātājs un ātri vien sašķēlās, daļa deleģēto ministru bija darba nespējīgi un jau veiksmīgi iekļāvušies Vienotības rindās, citi ne ar pārāk godīgām metodēm tikuši pie mandātiem arī 12. Saeimas sasaukumā.
Zatlers oligarhus lamāja visādos vārdos, piesaucot konkrētus uzvārdus, un bija gatavs noslaucīt visus no zemes virsas. Bet nu laiks iet....
Šobrīd jau ugunsgrēka režīmā tiek plānoti un dalīti atlikušie ES fondi, tostarp slimnīcu infrastruktūrai. Kad plāns tika atrādīts, daudziem radās daudz jautājumu, tostarp par Gulbenes slimnīcu kā reģionālo slimnīcu, - bet arī par Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas (TOS) saglabāšanu uz kartes un vēl nepilnu 2 miljonu eiro investīcijām.
Ir nosapņots arī tāds sapnis - tieši pateicoties Zatlera un Čakšas sadarbībai, TOS ir iekļauta sarakstā, un Zatlers atkal vēlētos ieņemt tajā vadītāja krēslu. Te jāpiebilst, ka Čakša ir profesionāla ministre un vienīgā saikne ar ZZS ministrei ir viņas padomniece Vāne, pārējos lēmumus pieņem pati, ieklausoties citos profesionāļos - kā Apinis, Ērglis, Muciņš.
Vienīgais praktiskais darbs ir ES struktūrfondu naudas sadale, kur ilgāk gaidīt vairs nav iespējams, jo citādi Stradiņu slimnīca kā lielais ES projekts tīri tehnisku iemeslu dēļ var netikt laikā saskaņots EK.
Nav skaidrs, kas šo plānu ir traucējis virzīt ātrāk, jo Čakša kā Belēviča līdzgaitniece bija informēta par notiekošo, bet, liekas, pašlaik ir vēlme pirms svētkiem ātri izvirzīt to cauri MK, lai neviens īsti tajā neiedziļinātos.
1/3 no visas naudas ir paredzēta Stradiņu slimnīcas būvniecībai, kas lielākoties interesē prof. Ērgli, un iespējams, ka pēc šīs naudas saņemšanas rūpes par Veselības ministrijā notiekošo strauji kritīsies, tādēļ Čakša meklē sev jaunu bruņinieku.
Iespējams, Zatlera personā viņa saskata līdzgaitnieku, kas kā līdzīgs varēs runāt ar bijušo TP biedru (arī Zatlers bija TP dibinātājs) Kučinski un laikus novērst zemūdens akmeņus mediķu aprindās. Kaut gan - kas nu Zatlers par bruņinieku!
Zatlers: es neko nezinu un pat nenojaušu
Oficiālais Veselības ministrijas skaidrojums gan ir: „Valdis Zatlers ir izteicis iniciatīvu dalīties ar savu pieredzi un redzējumu veselības nozares attīstībā un viņa ieteikumi ir uzklausīti. Oficiāla padomnieka statusa V.Zatleram nav.”
Tikmēr pats Zatlers gan noliedz, ka varētu būt runa par viņa bīdīšanu uz TOS vadītāja posteni, ko viņš savulaik jau ieņēma. Pietiek publicē nelielu sarunu ar eksprezidentu par šo tēmu:
- Kad pēdējo reizi bijāt Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā?
- 70 gadu jubilejā.
- Vai tur izteicāt kādu paziņojumu?
- Ko jūs saprotiet ar vārdiem „paziņojumu”? Es neesmu nekāda amatpersona, lai izteiktu kādus paziņojumus.
- Darbiniekiem nekādus paziņojumus neizteicāt?
- Klausieties, ko jūs gribat? Tas bija jubilejas pasākums ar uzrunām, bet nekas neslēpās zem vārdiem paziņojums. Apsveikums tas saucas.
- Vai neko nepavēstījāt, ka esat vienojies, ka atkal būsiet šīs slimnīcas vadītājs?
- Nu, klausieties, pirmkārt, es pat domās neko tādu neesmu teicis, kur nu vēl tālāk. Tā kā varat mierīgi dusēt. Esmu tur bijis apsveikt 70 gadu jubilejā, bet šitāda lieta, ko jūs minējāt, man pat domās nav bijusi. Pat sapņos.
- Tad nekas tāds nav bijis un mūsu avotiem ir vienkārši izklausījies?
- Klausieties! Es jums diezgan skaidri paskaidroju. Man ir brīnums, kāpēc jūs man vispār kaut ko tādu jautājat.
- Ienāca tāda informācija, tādēļ arī jautāju.
- Es domāju, ka, kā lai pasaka pieklājīgi... Ja kāds jums sacer pasaciņas, diez vai kāds sacer pasaciņas, tad diez vai jums kā žurnālistam vajadzētu mēģināt šīs pasaciņas nodrukāt.
- Es zvanu un jautāju jums. Precizēju, vai pasaciņām ir kāds pamats.
- Nav nekāda pamata. Es domāju, ka mums pietiek, ja jums citu jautājumu nav.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
