Vai zinātniekiem atņemtie miljoni meklējami Kompetences centru vadības un to konsultantu kabatās?
Andris Deniņš*24.10.2017.
Komentāri (10)
Iesaki rakstu: 
Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturoja situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai (ES) un Eiropas Komisijai (EK) par to, ka 2020. gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Kā atzīst zinātnieks, tad finansējums šobrīd sasniedz tikai desmito daļu no tā. Tas kārtējo reizi akcentē to, ka uz solījumiem paļauties nevar. Turklāt jāuzrauga tie projekti, kas pašlaik spēj sniegt finansējumu zinātniekiem, lai nauda aiziet pareizajiem mērķiem.
Šajā gadījumā īpašs stāsts par Kompetences centriem (KC), kas radīti ar mērķi paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību. Esošajos Ministru kabineta (MK) noteikumos vai citos normatīvajos aktos nav definēts konkrēts kontroles mehānisms, kas uzraudzītu pašu KC darbību. Līdz ar to KC visai brīvi un praktiski bez ierobežojumiem var noteikt uzņēmumu maksājumus par vadības pakalpojumiem. 3. oktobrī MK sēdē tika apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) rosinātie grozījumi, kas līdz 2021. gadam KC piešķirs finansējumu 63,2 miljonu eiro apmērā jeb katra KC 7,9 miljonus eiro. Zinot ierasto praksi, “projekta vadības” likme varētu sasniegt vairāk nekā 6 miljonus. Rodas jautājumi, vai finansējuma necaurspīdīgums netiek izmantots savtīgu mērķu realizēšanā?
Interesanti, ka 2012. gadā šo jautājumu aktualizēja Finanšu ministrija (FM), kas, auditā konstatējot vairākus riskus, aicināja atbildīgo valsts institūciju – EM – situāciju risināt. Toreiz veiktais audits atklāja, ka KC pērk pakalpojumus no saviem dibinātājiem, kas ir saistītās personas, tādējādi radot interešu konfliktu. EM pēc iepazīšanās ar auditu solīja veikt grozījumus MK noteikumos. Teorētiski tiem vajadzēja nodrošināt kompetences centru dalībnieku pārbaudes, sekmējot caurskatāmību. Tā ietekmē arī iepirkumi kļūtu publiskāki, un, neskatoties uz pretendentu skaitu, piedāvātās cenas pamatotība būtu jāizvērtē.
Kopš tā laika uzņēmumu kontrole palikusi stingrāka, taču pašu KC darbība un pakalpojumu iepirkšana netiek vērtēta. Šādi “noteikumi” rada pamatotas aizdomas, ka konkrētie KC netiek kontrolēti, tādējādi var brīvi izvēlēties uzņēmumus, kam piešķirt finansējumu, tostarp noteikt augstu “otkatu” jeb vadības pakalpojumu izmaksas. Šādos gadījumos nereti no uzņēmumiem tiek prasītas lielākas samaksas nekā ir KC administratīvās izmaksas.
Regulējuma trūkums, pirmkārt, rada pateicīgus apstākļus izmanīgu “konsultantu” darbībai; otrkārt, ES fondu finansējums zināmās aprindās tiek uztverts kā produkts vai pakalpojums, ar kuru var tirgoties. Jau izsenis runāts par nelietderīgu ES fondu naudas apguvi, kas varētu novest pie kopējā finansējuma samazināšanās. Vai Latvijas ekonomiskās attīstības dienaskārtībā un sadarbības veidošanā ar ES ir vieta šādām mahinācijām? Ceru, ka jaunais ekonomikas ministrs pēc stāšanās amatā nekavējoties pārskatīs KC MK regulējumu un panāks, ka godīgie un strādīgie nav pakļauti brīvas interpretācijas normām un atsevišķu indivīdu savtīgām interesēm.
* Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, Stratēģiskās pētniecības un vadības centra priekšsēdētājs
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
