Vaidavas upes un nārsta vietu izpostīšanu vērienīgi finansē "zaļā" Nordea banka
L. Lapsa08.05.2011.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās plašu ievērību guvusī Vaidavas upes un tās zivju nārsta vietu izpostīšana, uzņēmēja Alda Stūriškas uzņēmumam Patina uz upes ceļot hidroelektrostaciju, ir iespējama tikai tāpēc, ka šo būvi ir faktiski pilnībā finansējusi Nordea bank Latvijas filiāle. „Lielās” Nordea bank vadība pagaidām nesniedz komentārus, kā šāda finansējuma izsniegšana atbilst kredītiestādes deklarētajai atbildīgajai vides politikai.
Kā rāda Lursoft datu bāzes, līdz pat pagājušā gada nogalei SIA Patina bijusi niecīga kompānija ar 23 tūkstošu latu apgrozījumu un pusotra tūkstoša latu peļņu 2009. gada nogalē.
Viss mainījies pagājušā gada 20. decembrī, kad SIA Patina tikusi pie iespaidīga bankas kredīta, Stūriškam par 927 tūkstošiem latu ieķīlājot visu viņa tikai trīs mēnešus iepriekš iegādātā uzņēmuma mantu.
Nozīmīgākā uzņēmuma ieķīlātā manta ir bijuši pieci zemesgabali Alūksnes novadā – 12,7, hektāri 41,7 hektāri, 7,8 hektāri, 11,2 hektāri un 9,7 hektāri Alsviķu pagastā. Tiesa, kā rāda Patinas gada pārskats, uzņēmuma īpašumā esošie zemes gabali, ēkas, būves un ilggadīgie stādījumi 2010. gada beigās grāmatvediski novērtēti tikai ar 11 tūkstošiem latu.
Pret šo ne visai apjomīgo ieķīlāto mantu Nordea bank Finland Plc Stūriškas kompānijai, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, pagājušā gada 14. decembrī izsniegusi 713 346 latu lielu aizdevumu, kļūstot par galveno, faktiski vienīgo Vaidavas upes un nārsta vietu izpostīšanas finansētāju.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošā informācija par Stūriškas personisko finanšu situāciju, ko Pietiek publicēs tuvākajās dienās, tā uzskatāma par pietiekami nopietnu, lai bez Nordea bankas aizdevuma Karvas hidroelektrostacijas būvniecība nebūtu iespējama.
Tikmēr Nordea bankas oficiāli deklarētā sociālās atbildības stratēģija ar nosaukumu Tas viss ir cilvēku dēļ (It's all about people) krasi atšķiras no tās demonstrētās kreditēšanas politikas: saskaņā ar šo stratēģiju Nordea izmantojot aktīvās īpašumtiesības, lai ietekmētu kompānijas, kas pārkāpj vides aizsardzības normas.
Saskaņā ar šo stratēģiju Nordea arī uzskatot, ka aktīvas īpašumtiesības esot daudz atbildīgāka uzvedība nekā izslēgšana un arī esot daudz labākas tās klientu peļņai. Tikai tad, ja dialogs esot neauglīgs, banka esot gatava izslēgt kompānijas no saviem investīciju portfeļiem.
Nordea bank Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis pirmdien gan nevēlējās atbildēt uz jautājumu, vai Nordea banka, finansējot Vaidavas upes izpostīšanu, SIA Patina uz tās ceļot HES, pirms finansējuma izsniegšanas ir iepazinusies ar plānoto dabai nodarāmo postījumu.
Tāpat Siksnis nevēlējās atbildēt, vai dabu postošu darbu finansēšana atbilst Nordea bankas korporatīvajai ētikai un vai šādu dabu postošu darbu finansēšanu Nordea bankas Latvijas filiāles vadība ir saskaņojusi ar Nordea bankas vadību, vai arī par to ir atbildīga tieši Nordea bankas Latvijas filiāles vadība.
Savukārt bankas sabiedrisko attiecību vadītājas un preses sekretāres Dagnijas Stuķēnas atbilde bija šāda (saglabāta oriģinālā rakstība): „Mēs nevar apstiprināt informāciju par klientiem. To nosaka arī likumos iestrādātās normas par klientu konfidencialitātes. Izvērtējot finansējuma piešķiršanu korporatīvajiem klientiem, mēs analizējam dažādus rādītājus, tai skaitā arī projekta potenciālos riskus, piemēram, tā ietekmi uz apkārtējo vidi. To nosaka arī starptautiskie standarti, kam pievienojusies Nordea. Ikdienas darbā, lai identificētu potenciālos vides riskus, mēs izmantojam starptautisku standartu vides risku novērtēšanai - ERAT (Environmental Risk Assessment Tool).”
Kā ziņots, Vaidava ir iekļauta Latvijas aizsargājamo upju sarakstā, savukārt tajā nārstojošām alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Toties mazo hidroelektrostaciju būve un ekspluatācija Latvijā ir īpaši izdevīga, jo valsts garantē no tām iepirkumu par dubultu tarifu, līdz ar to par Stūriškas uzņēmuma un Nordea bank peļņu netieši maksās visi Latvijas elektroenerģijas patērētāji.
Foto no copeslietas.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
