Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

"Visu savu algu burtiski izdevu, lai, lai sevi varētu sakopt un prezentēt pēc iespējas... nu, pievilcīgā un korektā veidā. Jā! Un tas man dārgi maksājis," pēc savas prezidentūras beigām apgalvoja Vaira Vīķe-Freiberga. Bet vai tā patiešām bija? Pietiek turpina publicēt apgādā Atēna pirms dažiem gadiem iznākušo L. Lapsas, I. Saatčianes un K. Jančevskas grāmatu Va(i)ras virtuve.

Skaitļi ir ļoti izteiksmīgi. 2002. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 6618 latiem, kas ir vairāk nekā desmitā daļa no visa SIA ULU apgrozījuma, – vidēji par 550 latiem mēnesī (strādājošā vidējā samaksa Latvijā 2002. gada janvārī saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem bija 160 latu mēnesī). 2003. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 7221 latu – vidēji par 600 latiem mēnesī. 2004. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 7511 latiem – vidēji par 625 latiem mēnesī. 2005. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 6947 latiem – vidēji par 578 latiem mēnesī. 2006. gads: pakalpojumi kopumā sniegti par 8144 latiem – vidēji par 678 latiem mēnesī. 2007. gada pirmais pusgads: pakalpojumi kopumā sniegti par 4325 latiem – vidēji par 720 latiem mēnesī.

Īsi sakot, viena lieta ir skaļi izteikumi – tādi kā Latvijas Radio, kur jau pēc prezidentūras beigām V. Vīķe-Freiberga uz jautājumu, vai viņa bijusi dārga prezidente, skaļi un skaidri atbildēja: „Sev dārga, jā! Es biju dārga pati pret sevi, tāpēc, ka es... Visu savu algu burtiski izdevu, lai, lai sevi varētu sakopt un prezentēt pēc iespējas... nu, pievilcīgā un korektā veidā. Jā! Un tas man dārgi maksājis, un man ir tagad pilns skapis ar drēbēm, kuras es līdz mūža lai... beigām droši vien nenovalkāšu, un man varbūt vajadzēs viņas likt uz eBay, uz izsoli, uz izpārdošanu, lai es savus līdzekļus, ieguldītos līdzekļus atgūtu. Tas man bija dārgi personīgi. Ne jau valstij tas bija dārgi, - man!”

Drēbju izmaksas Valsts prezidenta kancelejas tāmēs tiešām nav atrodami, toties V. Vīķes-Freibergas frizūra vien pēdējos piecarpus viņas prezidentūras gados nevis viņai, bet tieši valstij un nodokļu maksātājiem kopā izmaksāja nepilnu 41 tūkstoti latu (neskaitot frizieres un stilistes līdzbraukāšanu uz ārzemēm), uz ko, salīdzinot šo tiešām iespaidīgo summu ar jaunā prezidenta nenozīmīgajiem tēriņiem, zīmīgi norāda „vīrs kā ozols”. Un tāpat viņš puslīdz īsi un skaidri iezīmē, uz ko no prasītās informācijas es varētu cerēt. Par to, kā no kancelejas līdzekļiem barojušies V. Vīķes-Freibergas oficiālie biogrāfi, citi „domubiedri” un izdevēji – visticamākais, jā. Par ārvalstu vizīšu izmaksām – arī jā. Par visiem iepirkumiem – tiem pašiem, kas V. Vīķes-Freibergas prezidentūras laikā tika uzskatīti par kancelejas komercnoslēpumu – arī. Par prezidentes mīklaino tikšanos Alpos ar Vladimiru Putinu un par Triju Zvaigžņu ordeņa reizēm dīvaino piešķiršanu – esot jāskatās.

Ar vārdu sakot, šķiramies ar draudzīgiem un daudzsološiem vārdiem par drīzu sazināšanos. Bet tad... tad kaut kas notiek. Kaut kas, ko precīzi neviens neizskaidro, bet kas arī tāpat ir pietiekami skaidrs. Īpaši pēc tam, kad saņemu īsu telefonzvanu, kurā „vīrs kā ozols” lakoniski, gandrīz vai raudulīgā balsī paziņo: „Viņa uzspieda uz mūsējo. Man ļoti žēl, bet norunas nav spēkā. Ceru, kas tas mums neliks sastopoties pāriet uz ielas pretējo pusi.” Un... kopš šī brīža uz visiem iesniegumiem V. Zatlera kanceleja sāk centīgi atrakstīties.

Tā un tā – šādas un vēl arī šādas informācijas tai nemaz neesot (kaut „vīrs kā ozols” apgalvojis ko pilnīgi citu), bet vēl cita – it īpaši tā, kas saistīta ar V. Vīķes-Freibergas personiskajiem tēriņiem uz nodokļu maksātāju rēķina – neesot sniedzama, jo, izsakoties Valsts prezidenta kancelejas vadītāja vietnieka Ērika Ozola vārdiem, „iestāde var atteikties izpildīt informācijas pieprasījumu vai tā izpildes nosacījumus, ja informācijas pieprasījums vai tā izpildes nosacījumi nav samērojami ar iestādes rīcībā esošajiem resursiem, proti, informācijas pieprasījuma vai tā izpildes nosacījumu izpildes rezultātā ir apdraudēts iestādes darbs vai citu personu tiesības”.

Ja godīgi, šis ir viens no smagākajiem brīžiem visā grāmatas tapšanas gaitā, - informācija, uz kuru tik ļoti bijis cerēts, pēkšņi izrādās nepieejama. Vēl vairāk – neoficiāls avots kancelejā pavēsta, ka tai pašā laikā, kad V. Zatlera līdzgaitnieki visiem spēkiem novilcinājuši pieprasītās informācijas (par prezidentes tēriņiem, vizīšu izmaksām utt.) izsniegšanu, visa V. Vīķes-Freibergas prezidentūras dokumentācija drudžainā ātrumā nodota Valsts arhīvam. Šīs neoficiālās ziņas pēc laiciņa apstiprina arī V. Zatlera kancelejas visnotaļ oficiālā atbilde:

„Atbildot uz Jūsu 2008. gada 24. septembrī, kā arī 2. oktobrī Valsts prezidenta kancelejā saņemtajiem iesniegumiem ar lūgumu sniegt informāciju par Valsts prezidenta kancelejas darbību laikā no 1999. gada līdz 2007. gadam, tai skaitā informāciju par visiem šajā laika posmā veiktajiem iepirkumiem, katras šajā laikā notikušas Valsts prezidenta ārvalsts vizītes izdevumiem un citiem jautājumiem, informējam, ka visi dokumenti, kas attiecas uz Valsts prezidenta kancelejas darbību augstāk norādītajā laika posmā (Vairas Vīķes-Freibergas pilnvaru termiņš) kā Valsts prezidenta kancelejas arhīva fonds ir nodoti glabāšanai Latvijas Valsts arhīvā, pamatojoties uz likuma „Par arhīviem” 9. panta prasībām.” (Savukārt vēl pēc laika versiju par „viņas” spiedienu apliecina kancelejas kategoriskā atteikšanās dot atļauju iepazīties ar Valsts arhīvā nodotajiem V. Vīķes-Freibergas pilnvaru laika dokumentiem.)

Taču... kādi brīnumi: faktiski vienlaikus ar šo atbildi savā pastkastītē saņemu nezināmu, kaut aptuveni nojaušamu labvēļu sūtītu iespaidīgu datu apjomu, kas pēc sīkākas izpētes izrādās liela daļa no prasītā. Ja precīzāk – informācija par visiem V. Vīķes-Freibergas kancelejas oficiālajiem izdevumiem 2002.-2007. gadā (neskaitot tos no sabiedrības īpaši cītīgi slēptos miljonus, kas Valsts prezidentei tika nodoti no aizsardzības budžeta) – tiem pašiem, kas viņas prezidentūras laikā tika uzskatīti par sabiedrībai nekādi neizpaužamu komercnoslēpumu.

Datu apjoms izrādās milzīgs (pilnā apmērā – izņemot vienīgi algu un nodokļu maksājumus – īpaši aizrautīgi un zinātgriboši ļaudis var iepazīties šai grāmatai pievienotajā datu diskā), - un jau drīz sāk kļūt skaidrs, kāpēc šie dati bijušajai Valsts prezidentei un viņas svītai šķita tik neizpaužami. Īsi sakot, nauda ir tērēta visneiedomājamākajām lietām. Spriežot pēc šiem datiem, budžeta līdzekļi enerģiski tērēti gan gultas veļas un pirtslietu veikalos, gan dizaineru un interjeristu pakalpojumiem, gan mākslas galerijās un juvelierizstrādājumu salonos, tautastērpu centrā un alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecības uzņēmumā, dārza tehnikas un reklāmas kompānijās, un vēl, vēl, vēl. Nauda maksāta pat medijiem un Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijai.

Ja palūkojamies kaut vai uz 2003. gada izdevumiem, mēs te atrodam patiešām brīnumu lietas: SIA Sporta stils par „pamatlīdzekļiem” – 749 lati, Auzera juvelieru mākslas koledžai „par dekoriem” – 1080 latu, SIA Džordano par vēl citu dekoru – 700 latu, SIA Salons ITA par satelītiekārtu - 1844 lati, tautas tērpu centram Senā klēts – 242 lati, salonam Māksla – vairāk nekā trīs tūkstoši latu vairākos maksājumos, akciju sabiedrībai Lauku Avīze – 1000 latu, par ziediem gada laikā iztērēti vairāk nekā 19 tūkstoši latu („Viņai bija īpašas prasības ziedu ziņā, - kas nu bija, tas bija,” atzīst jau pieminētais cilvēks no Valsts prezidenta kancelejas bijušo darbinieku vidus), tūkstoši latu tērēti gan trauku tirgotājiem, gan viesnīcām tepat Latvijā (ieskaitot Radisson SAS), gan reklāmas kompānijām; V. Vīķes-Freibergas kanceleja patērējusies pat vannu kompānijā PAA un uzņēmumā ar visu izsakošo nosaukumu Pirts pasaule.

Taču, iespējams, visiespaidīgākie bijuši V. Vīķes-Freibergas un viņas svītas tēriņi sabiedriskās ēdināšanas iestādēs.

Labu ēdienu mīlēja arī V. Vīķes-Freibergas priekšgājējs prezidenta postenī – Guntis Ulmanis, taču šī viņam acīmredzami nebija īpaša aizraušanās. Ja paanalizējam Valsts prezidenta kancelejas 1999. gada pirmā pusgada – G. Ulmaņa prezidentūras izskaņas – gastronomiskos tēriņus, te varam atrast tikai dažus vērā ņemamus rēķinus: nepilni četri simti iztērēti pie vīnu tirgotājiem, piecarpus tūkstoši – zivju restorānā Skonto (no kuriem 5115 lati, spriežot pēc rēķinu datumiem, – dažas dienas pirms prezidentūras beigām), vēl aptuveni 2300 latu – restorānā Vincents. Un arī V. Vīķe-Freiberga prezidentūras pirmajā pusgadā šajā ziņā bija vairāk nekā atturīga: pamatīgi tika patukšoti tikai vīnu piegādātāju krājumi (kopā vismaz seši rēķini par trīsarpus tūkstošiem latu) un vēl nepilni četri simti tajos pašos Skonto un Vincentā.

Taču jau uz pirmā prezidentūras gada beigām kļuva skaidrs, ka Māras Zālītes atmiņas par austerēm, ar kurām restorānā Kanādā viņu sensenos laikos mielojis Freibergu pāris, nav nekāds izdomājums vai pārspīlējums. Šajā ziņā prezidente vēlējās to labāko – un to arī saņēma.

„Kopš atvēršanas 1994. gadā restorāns Vincents ir kļuvis par iecienītāko mērķi visiem, kas augstu vērtē labu ēdienu un izsmalcinātus vīnus. Vincents atrodas vienā no Rīgas gleznainākajām vietām - jūgendstila arhitektūras piesātinātajā bulvāru lokā. Bagātīgus un mūžīgi mainīgus virtuves meistardarbus uzbur šefpavārs Mārtiņš Rītiņš. Visam fonā - mūsdienīgs interjera dizains. (..) Savos ēdienos Mārtiņš izmanto vienīgi labākos, attiecīgajai sezonai raksturīgus, Latvijas zemnieku īpaši Mārtiņa virtuvei audzētus produktus. Vai tie būtu tradicionālie angļu fish & chips, izsmalcinātākie itāļu ēdieni vai arī japāņu suši - Vincenta ēdienkarte mainās ik nedēļu un ir gards ceļojums kulinārijas pasaulē.”

Tā šo „īsto gardēžu paradīzi un pateicīgu medību lauku tiem, kas tīko vaigā redzēt pasaulē atzītas slavenības,” raksturo restorāna saimnieki. Tiek norādīts, ka „Vincenta viesu grāmatā meklējami ASV prezidenta Džordža V. Buša, prinču Čārlza un Endrū, Pako Rabanes, Pjēra Kardēna, Mstislava Rastropoviča, Montserratas Kabaljē, Maijas Pļiseckas, Ņikitas Mihalkova, Hosē Karrerasa, Eltona Džona un daudzu citu prominenču autogrāfi”, taču kautrīgi nav norādīts, ka šo „īsto gardēžu paradīzi”, kā tagad kļūst skaidrs no V. Vīķes-Freibergas tēriņu reģistriem, lielu savas prezidentūras daļu bija iecienījusi arī mūsu bijusī prezidente. Iecienījusi apjomīgi un aizrautīgi – turklāt, kā saprotams, ne jau uz sava personiskā rēķina.

Jau 2000. gadā Vincentā tika noēsti un nodzerti kopumā aptuveni 6700 latu, bet Skonto zivju restorānā – vairāk nekā 22,6 tūkstoši latu. 2001. gadā no Vincenta jau tika saņemti vidēji trīs rēķini mēnesī – kopā par gandrīz 20 tūkstošiem latu, bet no Skonto pusotrs desmits rēķinu par nepilniem desmit tūkstošiem; kancelejā bija pamanītas arī Nomedas (Salas kafejnīcu tīkls) kūciņas – par tām tika samaksāti pagaidām vēl tikai nieka deviņi simti latu; parādījās arī ēdinātājs Kuso – arī aptuveni pusotrs desmits rēķins par 16,5 tūkstošiem latu. 2002. gadā apetīte vēl pieauga: Vincentā tika notērēti jau 38 tūkstoši latu (vidēji pa vienam rēķinam katru nedēļu), Salas kūciņās – 4,6 tūkstoši latu, bet par Kuso pakalpojumiem tika samaksāti 34,5 tūkstoši. Turklāt augošos apjomos patērējamajam ēdamajam un dzeramajam bija vajadzīgi arī trauki un citi piederumi – un kompānijai Arkolat 2001. gadā tika samaksāti gandrīz pieci tūkstoši.

Tā nu apjomīgā ieturēšanās diezgan ātri pārvērtās par pamatīgām dzīrēm, un šī laikam ir tā reize, kad apjomīgas tabulas un vienmuļi skaitļi var būt gana izteiksmīgi. 

Turpinājums sekos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...