Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) un valdības algotā konsultanta Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa otrdien publiski apgalvotais, ka valdība cer uz Liepājas metalurga esošo akcionāru naudas ieguldījumiem, neatbilst valdības slēgtajā sēdē vakar faktiski apspriestajam, liecina Pietiek rīcībā esošie dokumenti un vairāku oficiālu valdības avotu teiktais par diskusijas gaitu. Slēgtajā valdības sēdē izvēršoties ilgām diskusijām, vai valstij glābt Liepājas metalurgu, kas Prudentia piedāvātajā scenārijā valsts budžetam izmaksās desmitiem miljonu latu, kā pretarguments izvirzīti Prudentia aprēķini, ka, pieļaujot uzņēmuma maksātnespēju, valsts tiešie un netiešie zaudējumi tuvāko trīs gadu laikā varētu sasniegt 253,9 miljonus latu, liecina vairāku sēdes dalībnieku atstāstītais un Pietiek rīcībā esošie konfidenciālie dokumenti.Turpretī Prudentia valdībai rekomendētais variants, kad tiek sākts tiesiskās aizsardzības process un valsts sedz Liepājas metalurga kredītu plus iegulda tā darbībai sākotnēji nepieciešamos brīvos līdzekļus, valstij izmaksātu "lētāk" - 70,3 miljonus latu.

Ticamākais Liepājas metalurga krīzes attīstības scenārijs, ko valdība otrdien apspriedusi aiz slēgtām durvīm, ir, ka valsts Finanšu ministrijas personā priekšlaikus no budžeta līdzekļiem atmaksā uzņēmuma 51,7 miljonu latu lielo valsts garantēto kredītu itāļu Unicredit bankai, kopā ar valsts uzņēmumu Latvenergo un valstij piederošo Citadele banka kļūstot par metālapstrādes milža īpašniekiem, kas nozīmē arī miljonu latu brīvas naudas papildus ieguldīšanu uzņēmuma apgrozāmajā kapitālā. Ja var ticēt Prudentia aplēsēm, runa pagaidām ir par 18,6 miljoniem latu, kas valstij būtu jāiemaksā uzņēmumā, bet jau otrdien vairāki ministri valdības sēdē uzdevuši kritiskus jautājumus, prasot prognozes, cik miljonus nāksies ieguldīt turpmākajos mēnešos, uz ko skaidra atbilde no Prudentia neesot saņemta.

Ultimāts Liepājas metalurga trim vecajiem akcionāriem līdz 31. maijam (dienu pirms pašvaldību vēlēšanām) ieguldīt pa 10 miljoniem latu, lai gan Prudentia slepenajā ziņojumā valdībai atzīts, ka divi no tiem to neplāno darīt, uzskatāms par apzinātu laika novilcināšanu, lai nodokļu maksātājiem nepopulāro lēmumu atliktu uz pēcvēlēšanu rītu. To, ka tas ir politiski, ārpus valdības sēžu zāles pieņemts lēmums novilcināt laiku, Pietiek atzina vairāki avoti valdībā, un to netieši apstiprina arī konfidenciālie rīcības scenāriji, kurus otrdien valdībai prezentēja Prudentia un apstiprināšanai virzīja Ekonomikas ministrija.

Ko saprotamā valodā nozīmē Prudentia vadītāja Kārļa Krastiņa un ekonomikas ministra Daniela Pavļuta (Reformu partija) otrdien paziņotais, ka Liepājas metalurga kreditori ir nolēmuši daļēji kapitalizēt aptuveni pusi (ziņojumā minēti 69 miljoni latu) no esošajām uzņēmuma parādsaistībām, kas kopumā ir 126,5 miljoni latu, tā kļūstot par šī metālapstrādes uzņēmuma akcionāriem?

Pirmkārt, kā izriet no valdībā otrdien skatītajiem risinājumiem, tas nozīmētu valsts galvotā vairāk nekā 50 miljonu latu kredīta atmaksu no valsts budžeta, kas valsti Finanšu ministrijas personā padarītu par Liepājas metalurga nodrošināto kreditoru un, Prudentia piedāvātajos formulējumos runājot, ļautu kapitalizēt šo parādu, valstij kļūstot par uzņēmuma akcionāru. Prudentia piedāvājumā tiktu kapitalizēti 40% šīs valsts parāda daļas 20,7 miljonu apmērā, ko nākotnē esot iespējams atgūt, piesaistot investorus.

Uzsākot ar kreditoru klubu saskaņotu Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesu, ko kā vēlamāko scenāriju valdībā otrdien virzīja Prudentia, Finanšu ministrijai visticamāk nāksies atmaksāt Unicredit izsniegto un valsts galvoto aizdevumu, kas "ietekmētu valsts budžeta deficītu aizdevuma kopējā atlikuma (LVL 51,7 mlj.) apmērā". Šajā scenārijā valsts, kapitalizējot uzņēmuma parādsaistības pret Finanšu ministriju, Citadele banku un Latvenergo, iegūtu vairāk nekā 65% Liepājas metalurga akciju (attiecīgi 45,73% Finanšu ministrijai, 10,92% Citadele bankai un 8,95% Latvenergo).

Tomēr šie Prudentia piedāvātie aprēķini ir tikai "uz papīra", jo, lai tā notiktu, jāpiepildās vairākiem nosacījumiem - Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pārtrauc tiesāšanos ar Kirovu Lipmanu par uzņēmuma akciju sadalījumu (strīds ir par 11,5% akciju, un sagaidāms, ka divi lielākie akcionāri pēc zaudējuma Lipmanam pirmajā instancē iesniegs apelāciju), turklāt šajā scenārijā nav ietverta iespēja, ka viens no akcionāriem - Lipmans finansiāli piedalās Liepājas metalurga glābšanā, proporcionāli saglabājot tā akcijas.

Saskaņā ar Prudentia un Pavļuta otdien oficiāli prezentēto scenāriju, ja visi trīs vecie akcionāri tomēr finansiāli piedalās glābšanā, viņi jaunās akcionāru struktūras situācijā iegūtu kopumā 23,83% akciju, bet valsts neiegūtu kontroli pār uzņēmumu, kura glābšanā iesaistītos - tā iegūtu tikai 47,85% akciju, rāda Pietiek rīcībā esošais Prudentia ziņojums. Tomēr šāds scenārijs valdībā nav izskatīts ne kā reāls, ne kā vēlams. Vairāki slēgtās sēdes dalībnieki Pietiek norādīja, ka šāda prognozētā akciju sadalījuma dēļ šis Prudentia un ekonomikas ministra publiski prezentētais scenārijs būtu valstij neizdevīgs. "Tas pat nav "airBaltic2, tas ir sliktāk, jo mums pat nebūtu 51%", pametot valdības slēgto sēdi, Pietiek neoficiāli izteicās kāds ministrs.

Patiesībā Prudentia un valdība jau šobrīd ir informēti, ka Zaharjins un Segals nepiekrīt ieguldīt Liepājas metalurgā brīvus finanšu līdzekļus, tādēļ šobrīd notiekošais, dodot trim esošajiem akcionāriem laiku līdz 31. maijam naudas darījumu kontā ieskaitīt pa 10 miljoniem latu, vērtējams kā laika novilcināšana, izvirzot ultimātus, par kuriem zināms, ka tie visticamāk netiks pildīti. Vairāki valdības locekļi un augstākā ierēdniecība, kas otrdien piedalījās valdības slēgtajā sēdē, Pietiek neoficiāli notiekošo vērtēja kā apzinātu, premjeram Valdim Dombrovskim  (Vienotība) raksturīgu rīcību, lai atliktu nodokļu maksātājiem grūti izskaidrojamā lēmuma pieņemšanu uz pēcvēlēšanu rītu, jo paredzams, ka jau 3. vai 4. jūnijā valdībai būs jālemj par Liepājas metalurga 51,7 miljonu kredīta priekšlaicīgu atdošanu no valsts budžeta līdzekļiem un vairāku miljonu ieguldīšanu uzņēmumā, nodrošinot tā apgrozāmo kapitālu. Šādu analīzi apstiprina Pietiek rīcībā esošie Prudentia konfidenciālie ziņojumi un vairāku aculiecinieku atstāsti par slēgtajā sēdē notikušajām diskusijām.

Lai gan publiski tas netika pateikts, otrdien valdība jau izskatījusi reālāko scenāriju, ka esošie akcionāri finansiāli nepiedalās uzņēmuma glābšanā, un šādā gadījumā naudas līdzekļus, "lai finansētu apgrozāmo kapitālu proporcionāli 35 miljonu latu apmērā", jānodrošina Finanšu ministrijai, valstij piederošajai Citadele bankai, valsts uzņēmumam Latvenergo, kā arī diviem privātajiem kreditoru kluba biedriem SEB bankai un britu Stemcor.

Prudentia jau 16. aprīlī valdībai prezentētajā ziņojumā, atskaitoties par sarunām ar Liepājas metalurga pašreizējiem akcionāriem, atzina, ka "ne Segejs Zaharjins, ne Iļja Segals nesniedza apliecinājumu ieguldīt būtiskas summas uzņēmuma darbības atjaunošanā, kā galveno iemeslu minot brīvas naudas neesamību". Zaharjins un Segals apliecinājuši gatavību ieķīlāt savas akcijas uzņēmumam nepieciešamās naudas plūsmas piesaistei, tomēr, kā konfidenciālā ziņojumā valdībai atzinusi pati Prudentia, "var uzskatīt, ka pie šādas uzņēmuma finansiālās situācijas šīm akcijām komerciālas vērtības nav".

Arī 9. aprīlī Romā tiekoties Finanšu ministrijas un kreditoru kluba pārstāvjiem ar Liepājas metalurgam valsts galvoto kredītu izsniegušo banku Unicredit S.p.A., Latvijas puse bankas pārstāvjus informējusi, ka "esošajiem AS Liepājas metalurgs akcionāriem S. Zaharjinam un I. Segalam nav līdzekļu, kurus viņi varētu ieguldīt uzņēmuma situācijas stabilizēšanā, taču šie akcionāri ir gatavi ieķīlāt sev piederošās akcijas", lasāms atskaitē par tikšanās rezultātiem.

Tikai viens no Liepājas metalurga akcionāriem - Kirovs Lipmans pārrunās ar Prudentia izteicis gatavību ieguldīt naudu uzņēmuma darbības atjaunošanā, bet izvirzot nosacījumu, ja valsts pusē esošie kreditori izmaina uzņēmuma akcionāru struktūru, panākot, ka Zaharjinam un Segalam, ar kuriem Lipmanam norit tiesvedība par akciju sadalījumu, neveidojas kontrole pār uzņēmumu.

Prudentia piedāvātie risinājumi, kuri otrdien slēgtā sēdē tika piedāvāti valdībai, ļauj izdarīt secinājumu, ka faktiski notikusi vienošanās ar Lipmanu, pieņemot viņa nosacījumus. Lai gan publiski paziņots, ka piedāvājums par 10 miljonu iemaksu izteikts visiem trim uzņēmuma akcionāriem, patiesībā šāds scenārijs netiek prognozēts un pieļauts. Piepildoties scenārijam, ja naudu iemaksā visi trīs akcionāri, "nauda un visas akcijas tiek atgrieztas atpakaļ konflikta situācijas nerisināšanas dēļ", lasāms Prudentia sagatavotajā konfidenciālajā piedāvājumā. Savukārt, ja 10 miljonus līdz 31. maijam iemaksā tikai viens no trim akcionāriem, Prudentia piedāvā, ka pārējo divu akcionāru akcijas tiek sadalītas proporcionāli ieguldījumam starp kreditoru klubu un naudu iemaksājušo akcionāru.

Valdības sēdē otrdien aiz slēgtām durvīm izvērsušās ilgas diskusijas, vai valstij iesaistīties ar budžeta naudu krīzē esošā Liepājas metalurga glābšanā, un vairākkārt piesaukta miljonus izmaksājusī airBaltic pārņemšana, kur valdība līdzīgi kā šoreiz vadās pēc Prudentia ieteikumiem. Vairāki ministri, tostarp, Andris Vilks, Anrijs Matīss, Laimdota Straujuma, uzdevuši kritiskus jautājumus Prudentia pārstāvim Kārlim Krastiņam, norādot, ka nav skaidrs, cik turpmākajos mēnešos un gados valstij būs jāiegulda uzņēmuma darbības nodrošināšanā. Valdības sēdē iezīmējusies nevienprātība starp ministriem, kur uzņēmuma pārņemšanu izteikti atbalstījis premjers Dombrovskis un ekonomikas ministrs Pavļuts.

Neoficiāli politikas kuluāros valda uzskats, ka, paredzot Reformu partijas sabrukumu pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām, kurās tai prognozē neveiksmi, vairāki partijas ministri sākuši pozicionēties, domājot par politisko nākotni kādā perspektīvākā varas partijā. Tieši ar šo apsvērumu tiek skaidrota Pavļuta, kurš nav Reformu partijas biedrs, bet ieguva portfeli no tās kvotas, pozicionēšanās Liepājas metalurga krīzē, piekrītot ar Vienotību saistītā konsultanta Prudentia piesaistei un tās piedāvātajiem risinājumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...