Pietiek :: Valdības mājas un citas „kritiskās infrastruktūras” fotografēšanas aizliegums valdībā muļļāts gandrīz divus gadus
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kaut gan oficiāli tiek apgalvots, ka Māra Kučinska valdības otrdien pieņemtie grozījumi valdības noteikumos, kas aizliedz „kritiskās infrastruktūras objektu”, tostarp pat valdības ēkas filmēšanu un fotografēšanu, bijuši steidzami jāpieņem terorisma draudu mazināšanas vārdā, tā nav patiesība. Izrādās, šie grozījumi Ministru kabinetā ir muļļāti gandrīz divus gadus, - kā rāda valdības dokumentu reģistrs, pirmoreiz šie grozījumi valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīti jau 2015. gada septembra beigās.

Jau dažus mēnešus pēc tam, kad Drošības policijas darbinieki, nespējot minēt nekādu likumīgu pamatu, kā dēļ pie šīs iestādes nedrīkstētu veikt fotografēšanu un filmēšanu, divas reizes prettiesiski aizturēja Lato Lapsu, iekšlietu struktūras izdomāja pirmo risinājumu.

Tad, 2015. gada maijā Drošības policija ar iekšlietu ministra Riharda Kozlovska un nu jau amatu neuzticamības dēļ zaudējušās Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes gādību uz apstiprināšanu valdības sēdē virzīja noteikumu grozījumus, kas paredzētu ap Drošības policijas ēku Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 99a noteikt 25 metrus platu aizsargjoslu.

Aizsargjoslu likuma 23.1 panta pirmā daļa paredz noteikt aizsargjoslu ap valsts aizsardzības objektiem, lai, cita starpā nodrošinātu valsts aizsardzības objektu drošību un ekspluatāciju, kā arī to, ka "netiek apdraudēta valsts funkciju un uzdevumu izpilde valsts aizsardzības objektos".

Grozījumu anotācijā bija norādīts, ka "Drošības policijas ēku kompleksa Rīgā, Kr. Barona ielā 99a ārējais perimetrs nav pienācīgi norobežots (nožogots), kā arī ap to nav noteikta aizsargjosla, kā rezultātā ir būtiski apgrūtināta kritiskās infrastruktūras objekta aizsardzības pasākumu plānošana un īstenošana".

Šie grozījumi Ministru kabineta sēdē tika iesniegti nepilnu mēnesi pēc tam, kad Lato Lapsa pirmoreiz sāka veikt filmēšanu Ērgļu ielā netālu no Drošības policijas ēkas. Drošības policijas darbinieki ar tās priekšnieka Normunda Mežvieta ziņu vairākkārt mēģināja šo filmēšanu kavēt, paziņojot, ka tā esot aizliegta, taču ne reizi nespējot minēt kādu normatīvo aktu, kas aizliegtu šādu filmēšanu sabiedriskā vietā. Pēcāk Drošības policijas rīcības prettiesiskumu atzina arī tiesa divās instancēs.

Līdz ar grozījumu iesniegšanu Drošības policija faktiski apliecināja, ka šādi normatīvie akti patiešām nav pastāvējuši un par tādu nepieciešamību un " kritiskās infrastruktūras objekta aizsardzības pasākumu plānošanu un īstenošanu" tā iedomājusies tikai pēc Lato Lapsas "ierosinājuma".

Taču risinājums, kā izrietēja no iecerēto grozījumu anotācijas, kas bija pievienota valdības sēdē izskatāmajam dokumentam, izrādījās brāķis, jo arī pēc to pieņemšanas filmēšana un fotografēšana uz ielas blakus Drošības policijas ēkai nebūtu aizliegta. Šādā veidā Drošības policijai izdevās gan Lato Lapsam, gan jebkuram citam interesentam 25 metru aizsargjoslā liegt veikt virkni citu darbību.

Jauno grozījumu anotācijā šīs darbības bija aprakstītas šādi: "Darbības, kuru veikšana ap valsts aizsardzības objektiem bez saskaņošanas ar valsts aizsardzības objekta valdītāju ir aizliegta, paredz Ministru kabineta noteikumi  Nr.1312 ,,Noteikumi par darbību ierobežojumiem aizsargjoslās ap valsts aizsardzības objektiem”. Šādas darbības ir:

1) ierīkot spēļu laukumus un atpūtas zonas, kā arī celt teltis un kurt ugunskurus;

2) rīkot publiskus pasākumus, to skaitā sapulces, gājienus un piketus;

3) turēt dzīvniekus un nokraut materiālus;

4) novietot mehāniskos transportlīdzekļus un traktortehniku vai citu tehniku, kas netiek izmantota valsts aizsardzības objektā izvietoto valsts pārvaldes institūciju funkciju nodrošināšanai."

Saprotot, ka ir sanācis brāķis, Drošības policija kopā ar Iekšlietu ministriju ķērās pie jauniem „pretLapsas noteikumiem”, taču, kā rāda notikumu gaita, šis darbs ir veicies gaužām lēni.

Pirmoreiz, kā liecina valdības dokumentu aprites reģistrs, jauno „pretfotografēšanas noteikumu” projekts valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīts jau 2015. gada 24. septembrī.

Taču tad tas tālāk nav virzīts un no jauna izskatīts tikai pēc pusgada – 2016. gada 31. martā. Un atkal izskatīšana beigusies ar čiku – projekts nākamreiz izvērtēts tikai 2016. gada 6. oktobrī, kad atkal tālāk nav virzījies.

Tikai vēl pēc astoņiem mēnešiem šos Ministru kabineta noteikumu grozījumus nu jau lielā steigā, pat bez izskatīšanas Ministru kabineta komitejā ir pieņēmusi Kučinska valdība.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...