Valsts iepirkumu dalībnieki nodokļus var arī nemaksāt?
Romāns Vanadziņš, jurists un iepirkumu speciālists04.01.2014.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
“Izskatās smirdīgi, bet vienlaikus arī puslīdz likumīgi, tāpēc te iesniegumam policijai vai kādai citai tiesībsargājošai iestādei nav pamata,” - tā par informācijas apkopojumu, kas pēc publikācijām presē mani ieinteresēja, teica mans kolēģis un kursabiedrs jurists, kas specializējas nodokļu lietās un nereti strādā arī pie legāliem mehānismiem, kā maksājumus valsts budžetā samazināt.
Pats es strādāju valsts pārvaldes iestādē, kā daudzi mēdz teikt, slidenajā iepirkumu sfērā, tāpēc saprotamu iemeslu dēļ savu īsto vārdu nevēlos plašākai publikai izpaust, jo vēlos te palikt arī turpmāk, taču shēmas, ko realizē atsevišķi uzņēmumi, man tomēr liedz klusēt.
Stāsts ir par kādu uzņēmumu grupu, kuru viena no galvenajām specializācijām ir atkritumu apsaimniekošana, tostarp arī aktīva dalība valsts iepirkumos; tāpat uzņēmumi aktīvi pretendē uz dažādu Eiropas fondu finansējumu.
Viss jau būtu labi un skaisti, ja vienlaikus šo uzņēmumu īpašnieki nebūtu samaksājuši atjaunotās Latvijas vēsturē lielāko drošības naudu par drošības līdzekļu maiņām – attiecīgi 100 un 200 tūkstošus latu, jo Valsts ieņēmumu dienests šos cilvēkus turēja aizdomās par PVN nemaksāšanas shēmu izveidi, tādējādi lēšot, ka kopējais nodarījums attiecībā pret valsts budžetu ir vairāk nekā 6 miljonu latu apmērā, kā arī par Eiropas fondu naudas izkrāpšanu. Taču, lai gan šie notikumi risinājās pirms vairāk kā divarpus gadiem, pie taustāma rezultāta lieta tā arī nav nonākusi – izmeklēšana turpinās.
Uzņēmumu grupa, kuras centrā atrodas SIA Dīlers, ir arī nodokļu parādnieku sarakstā. Protams, no formālā viedokļa vis ir kārtībā – valsts iepirkumos startē uzņēmumi, kuri uz to brīdi formāli nav nodokļu parādnieki, taču šī shēma uzskatāmi parāda šo kompāniju attieksmi pret nodokļu maksāšanu no ētiskās puses.
Kompānijas Dīlers un Dīlers Metāls pat pēc nodokļu nemaksāšanas skandāla ir demonstrējušas fantastisku veiksmi dažādos valsts iepirkumos – pasūtītāju vidū ir gan Tieslietu un Iekšlietu, gan arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju struktūras, gan arī veselības aprūpes iestādes.
Zīmīgi, ka pasūtītājam nodokļu parādi citās kompānijās nav traucējuši saņemt finansējumu “baltā” biznesa attīstībai no dažādiem Eiropas fondiem un saskaņā ar likumu veikt atbilstošus iepirkumus. Tālāk tabulā apkopoti pēdējo gadu rezultāti, kuros valsts iestāžu izsludinātajos konkursos ir uzvarējušas abas pieminētās firmas, kā arī summas, par kādām tās pašas ir izsludinājušas iepirkumus ar Eiropas fondu līdzfinansējumu.
Domāju, ka šajā lietā valsts tiesībsargājošajām iestādēm ir, ko aizdomāties par savu piegādātāju godaprātu. Protams, ikviens var teikt, ka pirms notiesājoša sprieduma vai jebkāda cita nodokļu nemaksāšanas lietas iznākuma nevienu nevar uzskatīt par vainīgu, taču, ja jau 2012.gadā VID nāca klajā ar paziņojumiem par PVN shēmām saistībā ar šiem uzņēmumiem, jāpieļauj, ka atbildīgo institūciju rīcībā bija pietiekama informācija, lai ko tādu darītu, un ierosinātās lietas nebeigsies ar simbolisku naudas sodu.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
