Valsts kanceleja "jūtības dēļ" par "Dombrovsku portfeli" nevēlas atklāt pat to, ko jau atzinusi Finanšu ministrija
L. Lapsa14.06.2014.
Komentāri (28)
Iesaki rakstu: 
Elitas Dreimanes vadītā Valsts kanceleja paziņojusi, ka sakarā ar statusu "dienesta vajadzībām" un "paaugstinātu informācijas jūtību" tā saistībā ar tā saukto Dombrovsku "3.a portfeli" neatklās pat to informāciju, ko aizvadītajā nedēļā bija spiesta atzīt Finanšu ministrija.
Kā zināms, ne bijušais premjers Valdis Dombrovskis, ne Valsts kanceleja, ne Andra Vilka vadītā Finanšu ministrija joprojām nevēlas atklāt - ar kādiem tieši nosacījumiem un par kādu tieši cenu Rietumu bankai aizvadītā gada maijā pārdots speciāli izveidotais valstij piederošās Hipotēku bankas "3.a portfelis", kurā tikuši iekļauti Dombrovsku ģimenes neveiksmīgā nekustamo īpašumu biznesa ņemtie kredīti šajā kredītiestādē, un cik kredītu vispār bijis šajā portfelī.
Taču pēc ilgstošas klusēšanas Finanšu ministrijai tomēr ir nācies atzīt, ka pagājušā gada maijā tā ir maldinājusi sabiedrību, noklusējot par šāda portfeļa paslepenu izveidošanu un pārdošanu. Līdz ar to pašreizējā ministrijas versija, ko tā aizvadītajā nedēļā sniedza arī Saeimas deputātiem, ir šāda:
"Par nekustamo īpašumu attīstītāju kredītu kopumu jeb 3.paketi pēc vairāk kā simts investoru aptaujas neizdevās saņemt tādu piedāvājumu, kas valstij finansiāli būtu pieņemama, tika meklēti tālāki risinājumi. Līdz ar to, izvērtējot sarunu ar investoriem rezultātus, konsultants izstrādāja piedāvājumu sadalīt 3.paketi divās daļās, atsevišķi izdalot 3. a portfeli un 3.b portfeli.
Pēc tam arī šādā sadalītā formātā atkārtoti tika aptaujāti potenciālie investori par iespējamu interesi iegādāties 3.a, 3.b portfeli un 4.paketi, visu kopā vai atsevišķi. Atbilstoši atkārtoti saņemtajiem piedāvājumiem 2013.gada 21.maijā Ministru kabinetā tika pieņemts lēmums 3.a portfeli pārdot AS Rietumu banka, kas kopumā piedāvāja finansiāli izdevīgāko risinājumu. Savukārt par atlikušo daļu - 3.b portfeli un 4.paketi - netika saņemts tāds investora piedāvājums, kas valstij būtu pieņemams."
Taču, kā izrādās, vai nu Finanšu ministrija ir pārkāpusi šīs informācijas ierobežotas pieejamības statusu, to publiskojot, vai arī Valsts kanceleja oficiālās atbildēs melo, apgalvojot, ka šai informācijai esot ierobežotas pieejamības statuss un Finanšu ministrija liedzot to publiskot.
Turklāt Valsts kancelejas atbilde liek domāt, ka, iespējams, sīkākos "portfeļos" paslepus tikušas sadalītas arī citas Hipotēku bankas komercdaļas paketes, ko Finanšu ministrija pagaidām cenšas noslēpt.
"Cik tieši paketēs bija sadalīta komercdaļa, kas ietilpa katrā no šīm paketēm? Kam tika nodota katra no šīm paketēm?", "Vai kāda no paketēm bija sadalīta sīkāk? Ja jā, kura/kuras, kādās tieši sīkākās sastāvdaļās, kādu iemeslu dēļ?", "No kuras paketes tika nodalīts vai kā citādi izveidots "3.a portfelis"? Pēc kā priekšlikuma, kad tieši, kādu iemeslu dēļ?", "Vai uz valdības sēdi 2013. gada maijā ministriem tika sniegta pietiekama informācija par šāda atsevišķa "portfeļa" izveidi un tās iemesliem?" - ja ticēt Elitas Dreimanes vadītās Valsts kancelejas oficiālajam skaidrojumam, visa šī informācija, ko Finanšu ministrija jau ir sniegusi, esot nepieejama un nevarot tikt sniegta.
"Jūs interesējošos jautājumus Finanšu ministrija ir klasificējusi kā informācija „Dienesta vajadzībām”, pamatojot to ar Kredītiestāžu likuma 110.1 pantu, kā arī paaugstinātas informācijas jūtības informāciju uz Hipotēku bankas pārveidi. Sazinoties ar Finanšu ministriju esam noskaidrojuši, ka Jūs interesējošai informācijai statuss „dienesta vajadzībām” ir saglabājams un Finanšu ministrija nepiekrīt informācijas nodošanai trešajām personām," - šāds ir pašreizējais Valsts kancelejas skaidrojums.
Valsts kanceleja un Finanšu ministrija gan ir vienisprātis tajā, ka nav atklājama nekāda informācija par "Dombrovsku portfeļa" saturu, jo "informācija par 3.a portfeļa saturu, (t.sk. portfeļa vērtību, kredītu vērtība atbilstoši uzskaites vērtībai u.t.t.) ar Rietumu banku noslēgtajam uzņēmuma pārejas līgumam ir komercnoslēpums un nav atklājama bez Rietumu bankas piekrišanas".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
