Valsts kontroles komentārs par Ministru prezidenta Māra Kučinska publiskajiem izteikumiem
Valsts kontrole09.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole pauž neizpratni par valdības vadītāja Māra Kučinska medijiem pausto viedokli par Valsts kontroles secinājumiem par gadiem ieilgušu bezdarbību iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un dubultajiem standartiem amatpersonu darbībā.
Par visu graujošajiem uzlidojumiem
Augstākās revīzijas iestādes loma demokrātiskā valstī ir būt par nozīmīgu publiskās pārvaldes attīstības stūrakmeni, veicinot godprātīgu, likumīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu rīcību ar valsts naudu un mantu. Mēs labticīgi paļaujamies, ka Ministru prezidents izprot šo Valsts kontroles lomu, norādot, ka arī jautājumā par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem ir jāveic nepieciešamās pārbaudes un atbildīgie jāsauc pie paredzētās atbildības.
Tomēr izteikumi par "visa sagraušanu", publiski augstākās revīzijas iestādes darbu nodēvējot par "uzlidojumiem", ir nepārdomāti un neveicina ne labu sadarbību publiskajā pārvaldē, ne arī sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Stāsts nav par šļūtenēm un medībām
Konkrētie fakti par medību klubu ugunsdzēsēju depo vai trim miljoniem neatbilstoši izlietotu nodokļu maksātāju naudu, vai situācija, kad vadoša nozares amatpersona maksā vairākkārt mazāku īres maksu par salīdzināmiem pakalpojumiem, kamēr īstie ugunsdzēsēji-glābēji spiesti paši sev gādāt elementāru aprīkojumu un apmēbelēt telpas saviem spēkiem, ir tikai sekas gadiem ieilgušai bezdarbībai, augstu amatpersonu bezatbildībai un acīmredzamai visatļautības un nesodāmības sajūtai. Tēlaini izsakoties, kājas medību klubiņam lauku depo aug nozares amatpersonu gaiteņos, pašlabuma domāšanā un padomiskā pseidomorālē.
Skaļākie pārkāpumi tiek nosaukti vārdā, lai izgaismotu patiesos problēmu cēloņus, pievērstu tiem beidzot amatpersonu uzmanību un mudinātu šos cēloņus novērst.
Beidzot jārada priekšnosacījumi efektīvai iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldībai, jānodrošina vienota īpašumu uzskaite, jāizvērtē to izmantošanas nepieciešamība, labākas izmantošanas alternatīvas. Nepieciešams arī vienots plāns visu nekustamo īpašumu uzlabošanai. Nav ieviesta vienota īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politika, un līdz šim īstenotie pasākumi neatbilst ne Ministru kabineta noteiktajiem principiem, ne arī pašas Iekšlietu ministrijas 2007. gadā apstiprinātajā koncepcijā definētajiem mērķiem.
Negribētos domāt, ka valdības vadītājs to nesaprot vai vēlas piesegt, noklusēt un izlikties neredzam. Kritika ne vienmēr ir patīkama, taču tā jāprot uzklausīt un izmantot nozares un valsts attīstībai.
Atbildot Ministru prezidenta izteikumiem par nepieciešamību Valsts kontroles revīziju laikā piesaistīt ekspertus, informējam, ka satraukumam nav pamata. Esam revīzijas laikā piesaistījuši ekspertus un sarunājušies ar nozari, lai vēl vairāk stiprinātu revīziju objektivitāti un vispusīgu konkrēto jautājumu izvērtējumu. Kā atzinusi Iekšlietu ministrija, Valsts kontroles revīzijā sniegtie ieteikumi palīdzēs uzlabot iekšlietu nozares infrastruktūras pārvaldību, apsaimniekošanu un nodrošināt ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Detalizēts skaidrojums skatāms arī Valsts kontroles mājaslapā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
