Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo gadu laikā sabiedrībā aktīvi tiek aicināts cilvēkus iegādāties Latvijā ražotus produktus, tomēr, kaut iedzīvotāji pauž viedokli, ka vēlas atbalstīt vietējos ražotājus, situācija nav spīdoša un reāls atbalsts ražotājiem netiek sniegts.

Daudzi cilvēki joprojām domā, ka ražotājam nav nozīmes un vienīgais, kas ir svarīgs ir produkta cena, lielveikali un cilvēki ir nostiprinājušies patēriņa paradumos uz importa preču rēķina. Tomēr, ja aizdomājas, pērkot importa produktus, iztērētā nauda nonāk pie to ārzemju ražotājiem. Protams, bez importa precēm, kā, piemēram, banāni, kafija, rīsi, kas mūsu klimatā vienkārši nav efektīvi audzējami, preču piedāvājums būtu nepietiekams un neapmierinātu iedzīvotāju prasības, tomēr mūsu valstī esam nonākuši līdz situācijai, ka ārzemju ražotāji importē Latvijā pilnīgi visu, aizņemot vairākas nišas un traucējot vietējiem ražotājiem attīstīties. Situācija sāk kļūt bīstama, jo šādas konkurences apstākļos mūsu ražotājiem draud nopietnas briesmas.

Iedzīvotāji atzīst, ka bieži izvēlas importētus pārtikas produktus, jo tie ir lētāki nekā Latvijā ražotie. Tomēr, kaut iztērējam mazāk naudas, tā nonāk pie ārvalstu ražotājiem, nevis palīdz uzlabot ekonomisko situāciju šeit. Tā kā pēc vietējā ražojuma produktiem pieprasījums ir mazāks, arī to cena ir augstāka, un iedzīvotāju pašu rīcība un izvēle spētu to nopietni ietekmēt. Skatoties uz šo problēmu globālā mērogā, redzam, ka daudzās pasaules valstīs patērētāju rīcība un iniciatīva pirkt savā valstī ražotus produktus ir bijis tas faktors, kas mainījis pārtikas ražošanas sistēmu un tirgu. Tāpēc sabiedrībā ir jāveicina Latvijā ražotu produktu pirkšana, lai cilvēki savus iepirkumu groziņus pildītu ar Latvijas augļiem un dārzeņiem nevis importētiem produktiem.

Vietējo ražotāju atbalstīšana pēdējā laikā kļuvusi arī par patriotisma izpausmi, cilvēki sākuši saskatīt sociālo un kultūras saistību ar ražotājiem. Nereti produkcija tiek ražota un arī pārdota pēc īpašām, tradicionālām metodēm, kas nav plaši izplatītas pasaulē un liek cilvēkiem just saikni starp kultūru un produktu, tā unikalitāti, just, ka tas ir audzis zemē, kurā paši dzīvojam. Iegādājoties vietējos produktus, cilvēki palīdz uzturēt arī tradīcijas un ēšanas paradumus un nacionālo identitāti, jo īstenībā jau liela daļa no importētajiem produktiem nemaz nav mūsu autentiskajās ēdienkartēs. Svarīgs ir arī veids, kā produkts tiek pārdots, tirgus, kas ir viena no senākajām tirdzniecības struktūrām, ir svarīga saikne starp patērētāju un ražotāju.

Lai arī valsts cenšas atbalstīt vietējos ražotājus un ir izdoti noteikumi un ieteikumi, ka iepirkumu konkursos primāri ir jāizvēlas Latvijā ražoti produkti, tomēr reālajā dzīvē nereti tas nenotiek. Atbilde ir tā pati, kas iepriekš – cena. Gan zemā pieprasījuma, gan ražošanas izmaksu dēļ vietējā produkcija ir dārgāka, tomēr tām ir zemākas transporta izmaksas, kas ir ekoloģiski pozitīvs faktors, jo tiek samazināts gaisa piesārņojums, un nereti augstāka kvalitāte, jo importēti produkti nereti cieš transportēšanas laikā. Bieži vien vietējie ražotāji nodrošina arī ekoloģiski tīrus produktus un pati ražošana ir videi draudzīga, produkcija ir veselīgāka kā plantācijās ražotie un ar pesticīdiem apstrādātie importa produkti.

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi plānu, kā palīdzēt vietējiem ražotājiem un pauž viedokli, ka Latvijas pārtikas ražotājiem svarīgas ir visas produkcijas noieta iespējas, tādēļ nepieciešams palielināt tieši vietējo ražotāju tirgus daļu iepirkumos. Lai veicinātu Latvijas produktu īpatsvara palielināšanos valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos, ministrija izstrādājusi noteikumus pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumu veicējiem, kur, galvenokārt, atzīmēts, ka pašvaldībām ir jāatbalsta vietējie ražotāji, kā sekmīgi izvēlēties un nodalīt eksotiskos produktus no vietējiem produktiem. Uzmanība pievērsta arī transporta izmaksām un piegādi videi draudzīgā veidā. Pēdējo gadu laikā tikušas organizētas vairākas pilotprogrammas vietējo ražotāju produkcijas popularizēšanai, liekot skolām, bērnudārziem un dažādām ēdināšanas iestādēm veikt iepirkumus no vietējiem ražotājiem, kas daudzos gadījumos novedis pie sekmīgas sadarbības. Tomēr nereti skolas un dažādas pašvaldības ēdināšanas iestādes joprojām izvēlas lētāko importa produkciju.

Situācija Latvijā sāk uzlaboties, tomēr es vēlos visas pašvaldības aicināt izvērtēt, vai labāk savus līdzekļus maksājam vietējiem ražotājiem vai tuvākiem un tālākiem kaimiņiem. Mūsu kooperatīvs pašlaik piegādā augļus un dārzeņus daudzām Latvijas skolām un piegādātie apjomi turpina augt. Mums ir jādomā par savējiem, jāatbalsta vietējie ražotāji un jāļauj tiem nodrošināt mūsu pašu vajadzības. Ja turpināsim tērēt naudu importa precēs, nauda turpinās plūst prom no Latvijas. Ja mēs vēlamies kļūt bagātāki, mums ir jākļūst neatkarīgākiem no pasaules un jāizmanto tas, ko paši ražojam, jāļauj cilvēkiem strādāt. Konkurence starp ražotājiem ir ļoti sīva, ir iespējas ražot un strādāt, tomēr cenas ir nopietna problēma, īpaši mazajiem ražotājiem. Ja cenas tiks celtas, tad ražotāji tiks izstumti no tirgus. Nereti mazie ražotāji nav spējīgi nodrošināt pieprasīto produktu apjomu un sortimentu, regulāras piegādes un tiem ir grūti konkurēt. Zemkopības ministrijas plāns šādos gadījumos iesaka mazajiem ražotājiem apvienoties, tā palielinot sortimentu, ražošanas apjomu un spēju konkurēt. Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centrs norāda, ka saimniekiem daudz vienkāršāk savu produkciju būtu iespējams piedāvāt ar kooperatīvu palīdzību. Taču nelielo saimniecību īpašniekiem ir sarežģīti atrast līderus, kuri varētu uzņemties vadību, turklāt jārēķinās arī ar salīdzinoši lieliem attālumiem, kas jāveic, komplektējot produkcijas piegādes.

Lai arī problēma ir valsts mēroga un pašvaldībām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un jāizvēlas Latvijā ražoti produkti, problēmas sakne ir tajā, ka cilvēki nesaprot, ka pērkot importa produktus būtībā veicina Latvijas atkarību no citu valstu importētajām precēm, jo pašmāju ražotāji, pieprasījuma trūkuma dēļ, samazina ražošanas apjomus. Latvijas uzņēmumi ir sīksti un stipri, tomēr arī to cīņā pret lielajiem importētājiem var pienākt brīdis, kad tie vienkārši vairs nespēs izdzīvot noteiktos apstākļos. Tāpēc sāksim katrs pats ar sevi un domāsim, ko liekam savos iepirkumu groziņos.

Tomēr pārmaiņām ir vajadzīgs laiks. Pašvaldību iepirkumu konkursiem ir jāpievērš lielāka sabiedrības uzmanība, lai tos stimulētu izvēlēties pašmāju produktus, nevis lētāko opciju. Vietējie ražotāji nodrošina darbavietas mūsu valsts iedzīvotājiem un nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar svaigu un garšīgu produkciju. Palīdzēsim savai valstij attīstīties un domāsim par to, ko ikdienā paši varam darīt, lai atbalstītu Latvijas vietējos ražotājus.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...