Vējoņa kancelejai nāksies domāt vēl jaunus skaidrojumus saistībā ar trekno piemaksu slēpšanu
PIETIEK02.09.2017.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad vispirms Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja paziņoja, ka turpmāk neatklās kancelejas darbinieku saņemtās treknās piemaksas, prēmijas un naudas balvas, tad Vējoņa preses sekretārs paziņoja, ka nekas jau īsti netikšot slēpts, bet vēl pēc tam pats Vējonis paziņoja, ka tiks gan slēpts, jo arī viņš uzskatot, ka sabiedrībai ir tiesības zināt tikai par kancelejas darbinieku „vidējām algām pa amatu grupām”, Vējoņa kancelejai ir nosūtīti divi jauni informācijas pieprasījumi saistībā ar šiem izteikumiem, - tas nozīmē, ka nāksies domāt jaunas atrunas vai arī rēķināties ar vēl divām administratīvajām tiesvedībām par informācijas slēpšanu. Publicējam šo informācijas pieprasījumu apkopojumu.
Pirmais informācijas pieprasījums Vējoņa kancelejai:
„Šā gada 24. augustā nacionālā informācijas aģentūra LETA ir publicējusi šādu informāciju: „Valsts prezidenta kanceleja noraida pārmetumus par darbinieku atalgojuma slēpšanu.”
No šīs informācijas izriet, ka vairāki Valsts prezidenta kancelejas darbinieki esot a) vērsuši uzmanību uz minēto situāciju, b) norādījuši uz savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu, c) lūguši darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi.
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas šādu informāciju par konkrētajiem Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem, kuri esot vērsuši „uzmanību uz minēto situāciju”:
1) katra no šiem darbiniekiem vārds, uzvārds, ieņemamais amats,
2) forma, kādā katrs no šiem darbiniekiem ir „vērsis uzmanību uz minēto situāciju",
3) argumenti, ar kādiem katrs no šiem darbiniekiem ir pamatojis „savu tiesību uz privātās dzīves neaizskaramības pārkāpumu”,
4) forma, kādā katrs no šiem darbiniekiem ir „lūdzis darba devējam pārtraukt turpmāku personas datu apstrādi”.
Pieprasītā informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”
Otrais informācijas pieprasījums Vējoņa kancelejai:
Šā gada 24. augustā nacionālā informācijas aģentūra LETA ir publicējusi šādu informāciju: „Valsts prezidenta kanceleja noraida pārmetumus par darbinieku atalgojuma slēpšanu.
Valsts prezidenta kanceleja nekad nav slēpusi un arī turpmāk negrasās slēpt tās darbinieku atalgojumu, aģentūrai LETA norādīja Valsts prezidenta Preses padomnieks Jānis Siksnis.
Viņš skaidro, ka Valsts prezidenta kanceleja vienmēr ir ievērojusi un ievēros normatīvajos aktos noteikto kārtību, kādā publicējama informācija par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Savukārt lēmums par turpmāku informācijas nesniegšanu bija īpašs, individuāls gadījums, kas saistīts ar konkrētas fiziskās personas ikmēneša informācijas pieprasījumiem par visu kancelejas nodarbināto personu atalgojumu, izmaksātajām piemaksām un prēmijām vesela gada garumā.
"Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad tika konstatēts, ka izsniegto informāciju sasaistē ar kancelejā nodarbināto personu datiem konkrētā persona ir publicējusi vairākās interneta vietnēs, un tā bija sagrozīta un maldinoša. Ņemot vērā to, ka publiskajā telpā paustā kritika bija vērsta nevis uz konkrēto nodarbināto darbībām, bet likumā noteiktajā kārtībā izmaksāto atlīdzības apmēru, tika atzīts, ka šāda regulāra publiska kancelejas nodarbināto personu atlīdzības apmēra apspriešana, nesniedz pienesumu sabiedriski nozīmīgā diskusijā," sacīja Siksnis.”
Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Valsts prezidenta kancelejas šādu informāciju saistībā ar šīm Valsts prezidenta kancelejas paustajām ziņām:
1) kā pilnvarojumā un kā uzdevumā minētais Valsts prezidenta kancelejas darbinieks ir paudis šīs ziņas?
2) kas ir Valsts prezidenta kancelejas darbinieka pieminētā, bet vārdā un uzvārdā nenosauktā fiziskā persona, kas vērsusies kancelejā ar „ikmēneša informācijas pieprasījumiem par visu kancelejas nodarbināto personu atalgojumu, izmaksātajām piemaksām un prēmijām vesela gada garumā”?
3) kādu iemeslu dēļ Valsts prezidenta kancelejas darbinieks paustajās ziņās neminēja konkrētās personas vārdu un uzvārdu?
4) nosauciet katru no interneta vietnēm, kurā saskaņā ar Valsts prezidenta kancelejas sniegtajām ziņām minētā persona publicējusi „izsniegto informāciju sasaistē ar kancelejā nodarbināto personu datiem”. Miniet arī konkrēto publikāciju saites.
5) miniet pazīmes, pēc kurām Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi, ka publicētā informācija ir „sagrozīta un maldinoša”.
6) miniet Valsts prezidenta kancelejas amatpersonas, kuras veikušas minētās publicētās informācijas izvērtēšanu. Par katru amatpersonu miniet vārdu, uzvārdu, amatu, tās kvalifikāciju informācijas izvērtēšanas jomā. Atbildei pievienojiet lietvedības dokumentu kopijas, kas apliecinātu, ka šāda izvērtēšana ir notikusi.
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.”
Kā zināms, pašlaik saistībā ar dažādas informācijas slēpšanu – lielākoties saistībā ar Vējoņa kancelejas darbinieku atalgojumu, tā pamatojumu un darbinieku veiktajām funkcijām – tiesa ir sākusi jau vairāk nekā desmit administratīvās lietvedības.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
