Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neraugoties uz jau trim pirmajā instancē zaudētām prāvām saistībā ar vēlmi slēpt informāciju par nodokļu maksātāju naudas tērēšanu un iestādes darbību, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kanceleja, ko vada bijušais Latvijas pasta priekšnieks Arnis Salnājs, turpina cīnīties, lai nevajadzētu sabiedrībai atklāt šo informāciju, ko Vējonis uzskata par savu un savu padoto „neaizskaramo privāto dzīvi”. Nu šīs savas „privātās dzīves” aizstāvībai Vējonis un Salnājs nolēmuši ķerties pie jaunas taktikas un mēģināt administratīvo tiesu „paņemt uz masu”: pēdējie divi paskaidrojumu blāķi tiesai sver 1,579 un 1,679 kilogramus – kopā tātad vairāk nekā 3,25 kilogramus. Pietiek šodien publicē jaunākos Vējoņa kancelejas argumentus – kāpēc sabiedrībai nebūtu jāzina, kā un par ko tiek tērēta tās nauda.

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA

Paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420261117 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk - pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 26.jūnija un 29.jūnija iesniegumos pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmuma 3. punktā norādīts, ka ar Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1292 ir atteikts sniegt pieteicēja 2017.gada 26. un 29.jūnija iesniegumos pieprasīto informāciju. Minētā lēmuma 4.punktā norādīts, ka tiesā ir pārsūdzams Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmums Nr.1292 un nolemts ierosināt administratīvo lietu par pienākuma uzlikšanu Kancelejai sniegt pieteicējam 2017.gada 26. un 29.jūnija informācijas pieprasījumos minēto informāciju.

Kanceleja vērš uzmanību, ka ar 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1292 ir atteikusi sniegt pieteicēja 2017.gada 29.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju. Savukārt pieteicēja 2017.gada 26.jūnija iesniegumā pieprasīto informāciju Kanceleja atteica sniegt ar 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1293.

Pieteicējs tiesā ir pārsūdzējis Kancelejas 2017.gada 17.jūlija vēstuli Nr.1207 par termiņa pagarinājumu informācijas pieprasījuma sniegšanai. Ņemot vērā to, ka tiesa ir atzinusi, ka pārsūdzams ir Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmums Nr.1292, lietā nav lemts par turpmāko rīcību saistībā ar Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1293. Tādējādi Kancelejai nav pamata tiesai sniegt paskaidrojumus saistībā ar Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmumu Nr.1293 un Kanceleja paskaidrojumus saistībā ar to nesniedz.

Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203.panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.

1. Pieteicējs nav sniedzis pamatojumu, kā izpaudies Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmuma Nr.1292 prettiesiskums.

Ievērojot minēto, papildus Kancelejas 2017.gada 1.augusta lēmuma Nr.1292 pamatojumā norādītajam Kanceleja sniedz šādus argumentus.

Atteikums pieteicējam izsniegt ziņas par Kancelejā nodarbināto personu atlīdzību pamatots, vērtējot pieteicēja rīcību ar tam iepriekš ilgstošā laika periodā izsniegto informāciju, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus. Līdz ar to atteikums izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju vērtējams ne tikai, ņemot vērā Informācijas atklātības likumā paredzētos pamatus, bet arī, piemērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, jo īpaši, analizējot tos apstākļus, kādi bijuši līdz konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdim.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka gan tiesības uz izteiksmes brīvību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants), gan tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants) ir vienlīdzīgas tiesības, un tāpēc lietas iznākums nedrīkstētu atšķirties atkarībā no prasības pamatā izmantotā panta (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedumu [Lielā palāta] lietā Axel Springer AG pret Vāciju 87.punktu). Konkrētajā lietā izšķiroša nozīme ir tam, kādas darbības veicis pieteicējs ar tam jau izsniegto informāciju, īstenojot vārda brīvību un kādas sekas tas radījis Kancelejā nodarbinātajiem saistībā ar privātās dzīves aizskārumu.

2. Laika posmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam Kanceleja iesniedzējam sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu.

Tādējādi pieteicēja rīcībā nonāca liels apjoms informācijas, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus, kuri līdz šim nebija publiski pieejami. Savus informācijas pieprasījumus pieteicējs Kancelejai iesniedza kā fiziska persona, to pamatojot ar vēlmi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Kancelejas sniegto informāciju bez datu subjektu piekrišanas, pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus, pieteicējs publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Šo publikāciju rezultātā Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās interneta meklētājprogrammās.

Interneta vietne “pietiek.com” nav reģistrēta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9.pantā noteiktajā kārtībā. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju, pieteicējs nenodrošina masu informācijas līdzekļa funkcijas vārda brīvības jomā, sniedzot sabiedrībai patiesu un objektīvu informāciju. Tieši pretēji, izmantojot Kancelejas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu sniegtos datus, pieteicējs līdz šim publicējis maldinošu un sagrozītu informāciju.

3. Piemēram, 2017.gada 6.februāra publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” norādīts, ka Kancelejā tiek veiktas regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu “mēnesi pēc mēneša, norādot, ka prēmijas piešķirtas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/prezidenta_kanceleja_sakusies_jauni_treknie_gadi). Minētā informācija ir maldinoša, jo prēmijai par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu ir vienreizējs raksturs, proti, tā var tikt piešķirta vienu reizi gadā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrajā daļā noteiktajam, nepārsniedzot 75 procentus no konkrētās amatpersonas vai darbinieka mēnešalgas.

Papildus minētajā publikācijā vērsta uzmanība, ka Kancelejā naudas balvas ir piešķirtas “it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās”. Pieteicējs ir apšaubījis Kancelejas nodarbināto veikto darbu, darba kvalitāti un izmaksu pamatotību, lai gan Kanceleja rīkojusies normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un Valsts kontrole, veicot ikgadējo revīziju un pārbaudot valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību, par šiem jautājumiem Kancelejai nav izteikusi nevienu iebildumu vai ieteikumu.

4. Saņemot informāciju par Kancelejas amatpersonām un darbiniekiem piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu tiesisko un faktisko pamatojumu, pieteicējs veica subjektīvu konkrēto piemaksu un nodarbinātajiem izmaksātās atlīdzības izvērtējumu un savus apsvērumus un vērtējumu publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Balstoties uz savu redzējumu par konkrētajiem darbiniekiem un amatpersonām izmaksātās atlīdzības pamatojumu, papildus pieteicējs iesniedza Kancelejai' virkni jaunu informācijas pieprasījumu ar lūgumu sniegt skaidrojumu savam jau publiskajā telpā publicētajam viedoklim.

Uzdotie jautājumi bija saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja izpratni par to, kā Kancelejā būtu organizējams darba izpildes process un pieteicēja personīgo pārliecību par Kancelejas darbu, ko pieteicējs gribēja darīt zināmu plašākai sabiedrībai.

5.  Kopš 2015.gada jūlija līdz 2017.gada augustam pieteicējs ir vērsies Kancelejā ar 92 dažāda satura un detalizācijas pakāpes informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem saistībā ar Kancelejas budžeta līdzekļu izlietojumu, iekšējiem darba organizācijas jautājumiem, Kancelejas darbinieku darba izpildes novērtējuma analīzi, Valsts prezidenta darbību un par citiem jautājumiem (no tiem 47 informācijas pieprasījumi un iesniegumi saņemti 2017.gada pirmajos astoņos mēnešos).

Vienlaikus tika konstatēts, ka neatkarīgi no tā, kādu informāciju, cik detalizētā pakāpē un apmērā Kanceleja pieteicējam sniedz, izpildot viņa informācijas pieprasījumus un atbildot uz iesniegumiem, pieteicējs izsniegtos datus izmanto atbilstoši saviem personīgiem ieskatiem, publiskajā telpā sniedzot sagrozītu, tendenciozu un izteikti negatīvu informāciju. Pievēršama uzmanība arī apstāklim, ka pieteicējs pirms teju katras publikācijas sniedz personīgu vērtējošu viedokli, dodot tendenciozu un aplamu priekšstatu tālāk atspoguļotajam informācijas faktiskajam izklāstam.

Regulārās, maldinošās un tendenciozās publikācijas par Kancelejas nodarbināto atlīdzību ir radījušas daļai konkrētai internēta vietnei sekojošās sabiedrības pārliecību, ka Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs pieprasīto informāciju pastāvīgi izmanto pretēji informācijas pieprasījumos norādītajiem mērķiem veicināt labu pārvaldību un tiesiskumu valsts pārvaldē. Faktiski Kanceleja, tās administratīvais resurss un valsts budžeta līdzekļi tiek nepamatoti izlietoti, ilglaicīgi sarakstoties ar pieteicēju un nodrošinot informāciju viņa organizētām aktivitātēm, kas vērstas uz Valsts prezidenta institūcijas, Kancelejas, tajā nodarbināto un publiskā sektorā strādājošo nomelnošanu.

6. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta otrajā daļā noteikts, ka personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mēķiem nav pieļaujama, ja tā pārkāpj datu subjekta tiesības. Lietā nav strīda, ka pieteicējs ilgstošā laika periodā iegūstot, apkopojot, glabājot un publicējot Kancelejas nodarbināto personas datus, veic personas datu apstrādi Fizisko perosnu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē. Vērtējot iespējas turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju par Kancelejas nodarbinātajiem izmaksāto atlīdzību kopā ar

Kancelejas nodarbināto personas datiem, Kanceleja veica Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteikto kritēriju izvērtējumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir definējusi principus, kas jāvērtē, piemērojot nepieciešamību ierobežot izteiksmes brīvību, lai aizsargātu citas personas reputāciju vai tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietās Von Hannover pret Vāciju (Nr. 2) [Lielā palāta] 104.-113.punktā un Axel Springer AG pret Vāciju [Lielā palāta] 89.-95.punktā ir norādījusi, ka pārbaudāmi šādi aspekti:

1) vispārējas nozīmes debašu veicināšana;

2) cik atpazīstama ir konkrētā persona un kāda ir publikācijas tēma;

3) personas iepriekšējā rīcība;

4) informācijas ieguves metode un tās patiesīgums;

5) publikācijas saturs, forma un tās sekas;

6) piemērotās sankcijas smagums.

7. No 2017.gada janvāra internēta vietnē “pietiek.com” par Kanceleju un tās darbiniekiem ir ievietotas vairāk kā 24 publikācijas, pie kurām pievienoti vairāk kā 830 neidentificējamu personu komentāri. Komentāri ir naidīgi, homofobiski, Kancelejas nodarbināto dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi Kancelejas nodarbināto dzīvībai un veselībai. Izvērtējot pieteicēja publikāciju saturu, atzīstams, ka pieteicējs, mērķtiecīgi sagrozot no Kancelejas saņemto informāciju un to publicējot konkrētajā internēta vietnē, ir veicinājis attiecīgo personu negatīvo reakciju. Savukārt, tieši izsniegto datu sagrozīšana un maldinošas informācijas sniegšana par Kancelejas veiktajām izmaksām ir radījusi priekšnosacījumus debatei publiskajā telpā par Kancelejas veikto valsts budžeta līdzekļu izmaksu likumību un lietderību. Publicējot neitrālu un nesagrozītu informāciju, korekti izmantojot izsniegtos datus, debates publiskajā telpā saturs būtu būtiski atšķirīgs un nebūtu vērsts uz pieteicēja personīgā viedokļa un pārliecības tiražēšanu.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēja pieprasītā informācija par Kancelejā izmaksāto atlīdzību ir izmantota pilnīgi citiem mērķiem un nav vērsta uz vispārējas nozīmes debašu veicināšanu. Uz aizsardzību, ko nodrošina Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants žurnālistiem saistībā ar ziņošanu par vispārējas nozīmes jautājumiem, attiecas nosacījums, ka viņi rīkojas labā ticībā un sniedz patiesus faktus un “ticamu un precīzu” informāciju saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem. Pat, ja pieteicēja ieskatā tas īsteno žurnālistisku interesi, tad veids un forma, kāda tas publicē informāciju neatbilst žurnālistiskas ētikas principiem.

8. Piemēram, 2017.gada 28.aprīļa publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs, pamatojoties uz viņam izsniegtās informācijas aplamu interpretāciju ir publicējis nepatiesas ziņas par to, ka Kancelejas “vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra” (sk. http://rn.pietiek.com/raksti/vejona_kanceleja_viena_gramatvede_it_ka_veic_otras_pienakumus,_bet_dasnas_ikmenesa_piemaksas_-_abam).

Kanceleja pieteicēju informēja, ka sakarā ar prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildu darbu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona - galvenā grāmatvede atradās prombūtnē! ^Kancelejas galvenajai grāmatvedei saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta divpadsmito daļu noteiktā piemaksa 2017.gada pirmajos trīs mēnešos netika maksāta par laiku, kamēr minētā persona atradās atvaļinājumā.

Tomēr pieteicējs nepatiesās ziņas nav nedz atsaucis, ne arī precizējis tās atbilstoši Kancelejas sniegtajai informācijai. Kancelejas galvenā grāmatvede un vecākā grāmatvede, ņemot vērā pieteicēja publikāciju, ir identificējamas pēc vārda un uzvārda. Informācija par minētajām personām ir atrodama vairākās internēta meklētājprogrammās, turklāt saistībā ar šo negatīvo publikāciju. Konkrētās ziņas būtiski aizskar minēto darbinieču reputāciju, tai skaitā var radīt iespējamus riskus jauna darba meklējumos, jo potenciālais darba devējs varētu minēto informāciju vērtēt iespējama darba piedāvājuma kontekstā. Tāpat pie minētās publikācijas ir pievienoti aizskaroši privātpersonu komentāri, kas konkrētajām darbiniecēm ir radījis pārdzīvojumus un morālas ciešanas.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs ir sniedzis nepatiesu informāciju par faktiem, kas faktiski nepastāv.

9. Piemēram, 2017.gada 5.jūnija publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs ir norādījis, ka “neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā turpinās „piemaksu dzīres”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/neraugoties_uz_valsts_kontroles_secinajumiem, _vejona-salnaja_kanceleja_turpinas_piemaksu_dzires). Konkrētajā publikācijā saskatāms pieteicēja mērķis publiskajā telpā nodot ziņu, ka Kanceleja pretēji Valsts kontroles ieteikumiem turpina veikt nepamatotas piemaksas.

Taču svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja nav ne tikai pieminēta konkrētajos Valsts kontroles secinājumos, bet arī, veicot ikgadējo revīziju un sniedzot atzinumu par Kancelejas darbības likumību un lietderību valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, Valsts kontrole Kancelejā nav konstatējusi nevienu pārkāpumu saistībā ar atalgojuma, prēmiju, piemaksu vai naudas balvu izmaksu Kancelejas darbiniekiem. Šajā sakarā arī svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja pieteicējam izsniedza visu viņa pieprasīto informāciju par visām piemaksām, naudas balvām un prēmijām Kancelejā nodarbinātajiem, norādot vārdus un uzvārdus, laikposmā no 2016.gada janvāra līdz pat 2017.gada maijam. Taču pieteicējs publiskajā telpā turpināja paust informāciju, kas norāda uz to, ka Kanceleja neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, nesniedz pietiekamu informāciju un informāciju slēpj.

Nenoliedzot ikvienas personas tiesības uz informāciju un tiesības saņemt atbildi pēc būtības un šo tiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, nedrīkst aizmirst arī privātpersonām esošos pienākumus. Fundamentāls princips ir tāds, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī to godprātīgu izmantošanu (sk. arī: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

10. Attiecībā uz atteikumu turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju, kas satur Kancelejas nodarbināto personas datus, Kanceleja papildus vērtēja apstākli, ka normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonām izmaksāto atlīdzību. Pieteicēja informācijas pieprasījumi pārsniedz normatīvajos aktos sniedzamo informācijas apjomu. Vērtējot pieteicēja leģitīmo interesi saņemt informāciju, vērā ņemams ir apstāklis, ka internēta vietne, kurā pieteicējs publicē Kancelejas izsniegto informāciju nav reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis. Minētajā internēta vietnē ir īpaši uzsvērts, ka tā reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma dzēst konkrētas publikācijas vai komentārus.

Tādējādi internēta vietne “pietiek.com” neievēro likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktos principus. Minētajā internēta vietnē netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu, vai ceļ neslavu. Tai skaitā internēta vietnē “pietiek.com” nav norādītas atbildīgās personas par draudus saturošo, homofobisko un dzimumu aizskarošo komentāru dzēšanu. Līdz ar to nepastāv tiesiskie aizsardzības mehānismi personu aizskarto tiesību atjaunošanai, lai prasītu nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos no konkrētās internēta vietnes.

11. Kancelejas ieskatā personai, kura apgalvo, ka tā īsteno žurnālistisku interesi, ir pienākums ievērot žurnālista ētikas normas un sniegt patiesu informāciju. Pieteicējs šos principus nav ievērojis, tādējādi atzīstams, ka pieteicējs saņemto informāciju nav izmantojis atbilstoši tās pieprasījuma mērķim. Tāpat pieteicējs nav varējis pamatot pieprasīto personas datu apjoma nepieciešamību ar uzrādīto datu apstrādes nolūku. Vienlaikus pieteicējs nav sniedzis garantijas attiecībā uz personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem vai to neatļautu izmantošanu, kā arī to, kādā veidā datu subjekti varēs realizēt tiesības uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu.

Kanceleja vērtē apstākli, ka starp amatpersonām, par kurām ir publiski pieejamas ziņas, pieteicējam izsniegtajos informācijas pieprasījumos bija iekļauti arī darbinieki, kuri nav nedz politiskie darbinieki, ne arī sabiedrībā zināmas personas. Tādējādi atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai tie bauda daudz augstāku aizsardzības uz privāto dzīvi līmeni.

12. Attiecībā uz pieteicēja norādīto, ka tā tiesības ir pārkāptas, jo tika pagarināts administratīvā akta izdošanas termiņš, Kanceleja paskaidro, ka vērsās Datu valsts inspekcijā ar lūgumu sniegt viedokli konkrētajā lietā. Kanceleja pieteicēju 2017.gada 17.jūlija vēstulē Nr.1207 informēja, ka lēmums par informācijas izsniegšanu tiks sagatavots Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajos termiņos. Kanceleja vērš uzmanību, ka minētajā vēstulē ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda pamatojumā, norādot Informācijas atklātības likuma 15.pantu.

Datu valsts inspekcija sniedza viedokli par Kancelejas uzdoto jautājumu, vai Kanceleja ir tiesīga veikt Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datu apstrādi, apkopojot un nododot datus, kas saistīti ar darbinieku un amatpersonu atlīdzību trešajām personām, ja Kancelejas darbinieki rakstveidā pauduši nepiekrišanu savu datu apstrādei un nav citi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā paredzētie personu datu apstrādes pamati.

Sniedzot viedokli šajā jautājumā, Datu valsts inspekcija vērsa uzmanību, ja personas datu apstrādei nav tiesiskā pamata, tā nav atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam, un šādu personas datu apstrādi Kanceleja nav tiesīga veikt. Vienlaikus Datu valsts inspekcija ir vērsusi uzmanību, ka datu subjekta piekrišana ir tikai viens no personu datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. Savukārt apstāklis, ka nodarbinātie ir rakstiski lūguši neizpaust to personu datus ir ņemams vērā, izvērtējot veiktās personas datu apstrādes samērīgumu starp datu subjekta tiesību aizskārumu un iespējamo sabiedrības interesi gadījumos, kad iespējamais tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir noteikts, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 5.punktā.

Kanceleja informē, ka pēc Kancelejā nodarbināto iniciatīvas laika periodā no 2017.gada 31.maija līdz 15.augustam ir noskaidrots nodarbināto viedoklis jautājumā par atļauju veikt personas datu apstrādi. Kancelejas nodarbinātie ne tikai lūdza Kanceleju pārtraukt izsniegt pieteicējam personas datus, bet arī rakstveidā apliecināja, ka nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem. Ņemot vērā to, ka darbinieka un darba devēja savstarpējo attiecību noregulējums par rīcību ar darbinieka personas datiem ir saistīts ar darba līgumiskajām attiecībām, ar 2017.gada 29.augusta Kancelejas vadītāja rīkojumu nodarbināto apliecinājums atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6. pantā noteiktajam atzīts par ierobežotas pieejamības informāciju.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmajai daļai, aizsargājot Kancelejā nodarbināto intereses, Kancelejai ir jānodrošina godprātīga un likumīga personas datu apstrāde; personas datu apstrāde tikai atbilstoši paredzētajiem mērķiem un tam nepieciešamajā apjomā; tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu; personas datu pareizību un to savlaicīgu atjaunošanu, labošanu vai dzēšanu, ja personas dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes mērķi. Turpinot pieteicējam izsniegt Kancelejā nodarbināto personas datus, Kanceleja nevar nodrošināt minēto Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto pienākumu izpildi.

13. Veicot pieteicēja iespējamā tiesību ierobežojuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka Kancelejas nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību un atteica sniegt pieprasīto informāciju. Tiesības uz vārda brīvības īstenošanu nav absolūtas. Veicot konkrētā gadījuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka pieteicējs tiesības saņemt informāciju tā pieprasītajos apjomos, minot Kancelejas nodarbināto vārdu, ^uzvārdu un ieņemamo amatu, ir izmantojis ļaunprātīgi un pretēji informācijas pieprasīšanas mērķiem, turklāt pārkāpjot Kancelejā nodarbināto tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ņemot vērā augstāk minēto, Kanceleja lūdz pieteikumu pilnībā noraidīt.

Vienlaikus Kanceleja informē, ka Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesvedībā ir līdzīga satura administratīvā lieta Nr.A420195417, Nr. A420187717, Nr.A420193517, Nr.A420227917, Nr. A420192717,

Nr.A420227817, Nr.A420234917 un Nr.A420227617, kurā piedalās tie paši administratīvā procesa dalībnieki.

Pielikumā:

1. Pieteicēja 2016.gada 31.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

2. Kancelejas 2016.gada 13.aprīļa vēstules Nr.662 apliecināta kopija uz vienas lapas.

3. Pieteicēja 2016.gada 14.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

4. Kancelejas 2016.gada 27.aprīļa vēstules Nr.707 apliecināta kopija uz divām lapām.

5. Pieteicēja 2016.gada 12.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

6. Kancelejas 2016.gada 31.maija vēstules Nr.888 apliecināta kopija uz divām lapām.

7. Pieteicēja 2016.gada 9.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

8. Kancelejas 2016.gada 31.maija vēstules Nr.889 apliecināta kopija uz divām lapām.

9. Pieteicēja 2016.gada 23.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

10. Pieteicēja 2016.gada 26.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

11. Kancelejas 2016.gada 30.septembra vēstules Nr.1582 apliecināta kopija uz vienas lapas.

12. Pieteicēja 2017.gada 3.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

13. Pieteicēja 2017.gada 4.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.

14. Pieteicēja 2017.gada 5.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.

15. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.124 apliecināta kopija uz vienas lapas.

16. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

17. Kancelejas 2017.gada 22.janvāra vēstules Nr.60 apliecināta kopija uz vienas lapas.

18. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

19. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.149 apliecināta kopija uz 49 lapām.

20. Pieteicēja 2017.gada 7.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

21. Kancelejas 2017.gada 24.janvāra vēstules Nr.126 apliecināta kopija uz vienas lapas.

22. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

23. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.l 18 apliecināta kopija uz divām lapām.

24. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

25. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.125 apliecināta kopija uz vienas lapas.

26. Pieteicēja 2017.gada 12.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

27. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.l50 apliecināta kopija uz vienas lapas.

28. Pieteicēja 2017.gada 1.februāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

29. Pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

30. Kancelejas 2017.gada 2.marta vēstules Nr.419 apliecināta kopija uz divām lapām.

31. Pieteicēja 2017.gada 11.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

32. Kancelejas 2017.gada 15.marta vēstules Nr.511 apliecināta kopija uz vienas lapas.

33. Pieteicēja 2017.gada 11.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

34. Kancelejas 2017.gada 24.marta vēstules Nr.562 apliecināta kopija uz vienas lapas.

35. Pieteicēja 2017.gada 14.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

36. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.597 apliecināta kopija uz vienas lapas.

37. Pieteicēja 2017.gada 22.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

38. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.596 apliecināta kopija uz divām lapām.

39. Pieteicēja 2017.gada 26.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

40. Kancelejas 2017.gada 12.aprīļa vēstules Nr.661 apliecināta kopija uz vienas lapas.

41. Pieteicēja 2017.gada 25.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

42. Pieteicēja 2017.gada 31.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

43. Kancelejas 2017.gada 13.aprīļa vēstules Nr.672 apliecināta kopija uz sešām lapām.

44. Pieteicēja 2017.gada 4.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

45. Kancelejas 2017.gada 27.aprīļa vēstules Nr.740 apliecināta kopija uz 11 lapām.

46. Pieteicēja 2017.gada 20.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

47. Kancelejas 2017.gada 13.maija vēstules Nr.816 apliecināta kopija uz vienas lapas.

48. Pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz septiņām lapām.

49. Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.838 apliecināta kopija uz divām lapām.

50. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

51. Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.837 apliecināta kopija uz divām lapām.

52. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

53. Kancelejas 2017.gada 22.maija vēstules Nr.850 apliecināta kopija uz divām lapām.

54. Pieteicēja 2017.gada 22.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

55. Pieteicēja 2017.gada 23.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

56. Pieteicēja 2017.gada 24.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

57. Pieteicēja 2017.gada 26.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

58. Kancelejas 2017.gada 19.maija vēstules Nr.776 apliecināta kopija uz trijām lapām.

59. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

60. Kancelejas 2017.gada 2.maija vēstules Nr.749 apliecināta kopija uz

divām lapām.

61. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

62. Pieteicēja 2017.gada 27«aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

63. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

64. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

65. Kancelejas 2017.gada 29.maija vēstules Nr.882 apliecināta kopija uz divām lapām.

66. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

67. Kancelejas 2017.gada 12.maija vēstules Nr.803 apliecināta kopija uz piecām lapām.

68. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

69. Kancelejas 2017.gada 15.maija vēstules Nr.825 apliecināta kopija uz divām lapām.

70. Pieteicēja 2017.gada 3.maija iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

71. Kancelejas 2017.gada 23.maija vēstules Nr.858 apliecināta kopija uz

divām lapām.

72. Pieteicēja 2017.gada 20.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

73. Kancelejas 2017.gada 6.jūnija vēstules Nr.938 apliecināta kopija uz vienas lapas.

74. Pieteicēja 2017.gada 1.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

75. Kancelejas 2017.gada 19.jūnija vēstules Nr.1028 apliecināta kopija uz divām lapām.

76. Pieteicēja 2017.gada 24.jūlija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

77. Kancelejas 2017.gada 3.augusta vēstules Nr.1306 apliecināta kopija uz vienas lapas.

78. Pieteicēja 2017.gada 26.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

79. Kancelejas 2017.gada 17.jūlija vēstules Nr.1207 apliecināta kopija uz vienas lapas.

80. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1293 apliecināta kopija uz sešām lapām.

81. Pieteicēja 2017.gada 29.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

82. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1292 apliecināta kopija uz sešām lapām.

83. Pieteicēja 2017.gada 8.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

84. Kancelejas 2017.gada 23.augusta vēstules Nr.1389 apliecināta kopija

uz sešām lapām. *' *

85. Pieteicēja 2017.gada 9.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

86. Pieteicēja 2017.gada 28.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

87. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

88. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

89. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

90. Lato Lapsas 2017.gada 6.februāra publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 15 lapām.

91. Pietiek 2017.gada 28.aprīļa publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 14 lapām.

92. Pietiek 2017.gada 5.jūnija publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 8 lapām.

93. Kancelejas 2017.gada 19.jūlija vēstules Nr.1225 apliecināta kopija uz sešām lapām.

94. Datu valsts inspekcijas 2017.gada 2.augusta viedokļa apliecināta kopija uz septiņām lapām.

95. Paskaidrojuma noraksts pieteicējam uz 13 lapām ar pielikumiem uz 254 lapām.

LATVIJAS VALSTS PREZIDENTA KANCELEJA

Paskaidrojumi administratīvajā lietā Nr.A420282017 par Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt pieteicēja pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2017.gada 8.septembra lēmumu ierosināta administratīvā lieta pēc pieteicēja Lato Lapsas (turpmāk - pieteicējs) pieteikuma par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai (turpmāk - Kanceleja) sniegt pieteicējam 2017.gada 8.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 193.panta otrajai daļai, ja tiesas tiesvedībā ir vairākas vienveidīgas lietas, kurās piedalās vieni un tie paši administratīvā procesa dalībnieki, vai arī lietas viena pieteicēja pieteikumos pret vairākiem atbildētājiem vai vairāku pieteicēju pieteikumos pret vienu un to pašu atbildētāju, tiesnesis var apvienot šīs lietas vienā tiesvedībā, ja šāda apvienošana sekmē administratīvo lietu ātrāku un pareizāku izskatīšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmumu ierosināta administratīvā lieta Nr.A420261117 pēc pieteicēja pieteikuma par pienākumu Kancelejai sniegt pieteicējam 2017.gada 26.jūnija un 29.jūnija iesniegumos pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos. Atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināta Kanceleja.

Kanceleja informē, ka lietas Nr.A420261117 pieteikuma priekšmets ir identisks ar pieteikuma priekšmetu lietā Nr.A420282017, proti, pieteicējs ir pārsūdzējis Kancelejas atteikumu sniegt pieteicējam informāciju par Kancelejā nodarbinātajiem no 2017.gada 1.jūnija līdz 30.jūnijam izmaksātājām prēmijām, novērtēšanas prēmijām, piemaksām un naudas balvām.

Kanceleja pieteikumu neatzīst pilnībā un saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 203.panta otro daļu sniedz paskaidrojumus administratīvajā lietā.

1. Pieteicējs nav sniedzis pamatojumu, kā izpaudies Kancelejas 2017.gada 23.augusta lēmuma Nr.1389 prettiesiskums.

Ievērojot minēto, papildus Kancelejas 2017.gada 23.augusta lēmuma Nr.1389 pamatojumā norādītajam Kanceleja sniedz šādus argumentus.

Atteikums pieteicējam izsniegt ziņas par Kancelejā nodarbināto personu atlīdzību pamatots, vērtējot pieteicēja rīcību ar tam iepriekš ilgstošā laika periodā izsniegto informāciju, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus. Līdz ar to atteikums izsniegt pieteicēja pieprasīto informāciju vērtējams ne tikai, ņemot vērā Informācijas atklātības likumā paredzētos pamatus, bet arī, piemērojot Fizisko personu datu aizsardzības likuma normas, jo īpaši, analizējot tos apstākļus, kādi bijuši līdz konkrētā lēmuma pieņemšanas brīdim.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka gan tiesības uz izteiksmes brīvību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants), gan tiesības uz privātās dzīves aizsardzību (Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pants) ir vienlīdzīgas tiesības, un tāpēc lietas iznākums nedrīkstētu atšķirties atkarībā no prasības pamatā izmantotā panta (sk. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2012.gada 7.februāra spriedumu [Lielā palāta] lietā Axel Springer AG pret Vāciju 87.punktu). Konkrētajā lietā izšķiroša nozīme ir tam, kādas darbības veicis pieteicējs ar tam jau izsniegto informāciju, īstenojot vārda brīvību un kādas sekas tas radījis Kancelejā nodarbinātajiem saistībā ar privātās dzīves aizskārumu.

2. Laika posmā no 2016.gada janvāra līdz 2017.gada maijam Kanceleja iesniedzējam sadalījumā pa mēnešiem ir izsniegusi informāciju par katru Kancelejas amatpersonai un darbiniekam piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu, norādot konkrētās amatpersonas un darbinieka vārdu, uzvārdu, atlīdzības apmēru un atlīdzības piešķiršanas pamatojumu.

Tādējādi pieteicēja rīcībā nonāca liels apjoms informācijas, kas saturēja Kancelejas nodarbināto personas datus, kuri līdz šim nebija publiski pieejami. Savus informācijas pieprasījumus pieteicējs Kancelejai iesniedza kā fiziska persona, to pamatojot ar vēlmi veicināt tiesiskumu valsts pārvaldē un labas pārvaldības principus.

Kancelejas sniegto informāciju bez datu subjektu piekrišanas, pārkāpjot Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7. un 9.panta noteikumus, pieteicējs publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Šo publikāciju rezultātā Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās interneta meklētājprogrammās.

Interneta vietne “pietiek.com” nav reģistrēta likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 9.pantā noteiktajā kārtībā. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju, pieteicējs nenodrošina masu informācijas līdzekļa funkcijas vārda brīvības jomā, sniedzot sabiedrībai patiesu un objektīvu informāciju. Tieši pretēji, izmantojot Kancelejas saskaņā ar Informācijas atklātības likumu sniegtos datus, pieteicējs līdz šim publicējis maldinošu un sagrozītu informāciju.

3. Piemēram, 2017.gada 6.februāra publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” norādīts, ka Kancelejā tiek veiktas regulāras piemaksas pie algas ar identisku pamatojumu “mēnesi pēc mēneša, norādot, ka prēmijas piešķirtas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/prezidenta_kanceleja_sakusiesjauni_treknie_gadi). Minētā informācija ir maldinoša, jo prēmijai par ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu ir vienreizējs raksturs, proti, tā var tikt piešķirta vienu reizi gadā atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrajā daļā noteiktajam, nepārsniedzot 75 procentus no konkrētās amatpersonas vai darbinieka mēnešalgas.

Papildus minētajā publikācijā vērsta uzmanība, ka Kancelejā naudas balvas ir piešķirtas “it kā par darbinieka padarīto ar viņa specialitāti pilnīgi nesaistītās jomās”. Pieteicējs ir apšaubījis Kancelejas nodarbināto veikto darbu, darba kvalitāti un izmaksu pamatotību, lai gan Kanceleja rīkojusies normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros un Valsts kontrole, veicot ikgadējo revīziju un pārbaudot valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumību un lietderību, par šiem jautājumiem Kancelejai nav izteikusi nevienu iebildumu vai ieteikumu.

4. Saņemot informāciju par Kancelejas amatpersonām un darbiniekiem piešķirto prēmiju, piemaksu vai naudas balvu tiesisko un faktisko pamatojumu, pieteicējs veica subjektīvu konkrēto piemaksu un nodarbinātajiem izmaksātās atlīdzības izvērtējumu un savus apsvērumus un vērtējumu publicēja internēta vietnē “pietiek.com”. Balstoties uz savu redzējumu par konkrētajiem darbiniekiem un amatpersonām izmaksātās atlīdzības pamatojumu, papildus pieteicējs iesniedza Kancelejai virkni jaunu informācijas pieprasījumu ar lūgumu sniegt skaidrojumu savam jau publiskajā telpā publicētajam viedoklim.

Uzdotie jautājumi bija saistīti ar pieteicējam jau izsniegtas informācijas analīzi un izvērtējumu, ņemot vērā pieteicēja izpratni par to, kā Kancelejā būtu organizējams darba izpildes process un pieteicēja personīgo pārliecību par Kancelejas darbu, ko pieteicējs gribēja darīt zināmu plašākai sabiedrībai.

5. Kopš 2017.gada janvāra pieteicējs ir vērsies Kancelejā ar 56 dažāda satura un detalizācijas pakāpes informācijas pieprasījumiem un iesniegumiem saistībā ar Kancelejas budžeta līdzekļu izlietojumu, iekšējiem darba organizācijas jautājumiem, Kancelejas darbinieku darba izpildes novērtējuma analīzi, Valsts prezidenta darbību un par citiem jautājumiem.

Vienlaikus tika konstatēts, ka neatkarīgi no tā, kādu informāciju, cik detalizētā pakāpē un apmērā Kanceleja pieteicējam sniedz, izpildot viņa informācijas pieprasījumus un atbildot uz iesniegumiem, pieteicējs izsniegtos datus izmanto atbilstoši saviem personīgiem ieskatiem, publiskajā telpā sniedzot sagrozītu, tendenciozu un izteikti negatīvu informāciju. Pievēršama uzmanība arī apstāklim, ka pieteicējs pirms teju katras publikācijas sniedz personīgu vērtējošu viedokli, dodot tendenciozu un aplamu priekšstatu tālāk atspoguļotajam informācijas faktiskajam izklāstam.

Regulārās, maldinošās un tendenciozās publikācijas par Kancelejas nodarbināto atlīdzību ir radījušas daļai konkrētai internēta vietnei sekojošās sabiedrības pārliecību, ka Kancelejā nodarbinātajām personām izmaksātā atlīdzība un tās apmērs ir prettiesisks, nelikumīgs un nesamērīgs budžeta līdzekļu izlietojums.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs pieprasīto informāciju pastāvīgi izmanto pretēji informācijas pieprasījumos norādītajiem mērķiem veicināt labu pārvaldību un tiesiskumu valsts pārvaldē. Faktiski Kanceleja, tās administratīvais resurss un valsts budžeta līdzekļi tiek nepamatoti izlietoti, ilglaicīgi sarakstoties ar pieteicēju un nodrošinot informāciju viņa organizētām aktivitātēm, kas vērstas uz Valsts prezidenta institūcijas, Kancelejas, tajā nodarbināto un publiskā sektorā strādājošo nomelnošanu.

6. Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta otrajā daļā noteikts, ka personas datu apstrāde sākotnēji neparedzētiem mērķiem nav pieļaujama, ja tā pārkāpj datu subjekta tiesības. Lietā nav strīda, ka pieteicējs ilgstošā laika periodā iegūstot, apkopojot, glabājot un publicējot Kancelejas nodarbināto personas datus, veic personas datu apstrādi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 2.panta 4.punkta izpratnē. Vērtējot iespējas turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju par Kancelejas nodarbinātajiem izmaksāto atlīdzību kopā ar Kancelejas nodarbināto personas datiem, Kanceleja veica Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē noteikto kritēriju izvērtējumu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir definējusi principus, kas jāvērtē, piemērojot nepieciešamību ierobežot izteiksmes brīvību, lai aizsargātu citas personas reputāciju vai tiesības. Eiropas Cilvēktiesību tiesa lietās Von Hannover pret

Vāciju (Nr. 2) [Lielā palāta] 104.-113.punktā un Axel Springer AG pret Vāciju [Lielā palāta] 89.-95.punktā ir norādījusi, ka pārbaudāmi šādi aspekti:

1) vispārējas nozīmes debašu veicināšana;

2) cik atpazīstama ir konkrētā persona un kāda ir publikācijas tēma;

3) personas iepriekšējā rīcība;

4) informācijas ieguves metode un tās patiesīgums;

5) publikācijas saturs, forma un tās sekas;

6) piemērotās sankcijas smagums.

7. No 2017.gada janvāra internēta vietnē “pietiek.com” par Kanceleju un tās darbiniekiem ir ievietotas vairāk kā 39 publikācijas, pie kurām pievienoti vairāk kā 1000 neidentificējamu personu komentāri. Komentāri ir naidīgi, homofobiski, Kancelejas nodarbināto dzimumu aizskaroši, tajos izteikti draudi Kancelejas nodarbināto dzīvībai un veselībai. Izvērtējot pieteicēja publikāciju saturu, atzīstams, ka pieteicējs, mērķtiecīgi sagrozot no Kancelejas saņemto informāciju un to publicējot konkrētajā internēta vietnē, ir veicinājis attiecīgo personu negatīvo reakciju. Savukārt, tieši izsniegto datu sagrozīšana un maldinošas informācijas sniegšana par Kancelejas veiktajām izmaksām ir radījusi priekšnosacījumus debatei publiskajā telpā par Kancelejas veikto valsts budžeta līdzekļu izmaksu likumību un lietderību. Publicējot neitrālu un nesagrozītu informāciju, korekti izmantojot izsniegtos datus, debates publiskajā telpā saturs būtu būtiski atšķirīgs un nebūtu vērsts uz pieteicēja personīgā viedokļa un pārliecības tiražēšanu.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicēja pieprasītā informācija par Kancelejā izmaksāto atlīdzību ir izmantota pilnīgi citiem mērķiem un nav vērsta uz vispārējas nozīmes debašu veicināšanu. Uz aizsardzību, ko nodrošina Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants žurnālistiem saistībā ar ziņošanu par vispārējas nozīmes jautājumiem, attiecas nosacījums, ka viņi rīkojas labā ticībā un sniedz patiesus faktus un “ticamu un precīzu” informāciju saskaņā ar žurnālistikas ētikas principiem. Pat, ja pieteicēja ieskatā tas īsteno žurnālistisku interesi, tad veids un forma, kāda tas publicē informāciju neatbilst žumālistiskas ētikas principiem.

8. Piemēram, 2017.gada 28.aprīļa publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs, pamatojoties uz viņam izsniegtās informācijas aplamu interpretāciju, ir publicējis nepatiesas ziņas par to, ka Kancelejas “vecākā grāmatvede veic galvenās grāmatvedes pienākumus, bet ikmēneša piemaksu gada pirmajos trīs mēnešos ir saņēmusi gan viena, gan otra” (sk. http://rn.pietiek.com/raksti/vejona_kanceleja_viena_gramatvede_it_ka_veic_otr as_pienakumus,_bet_dasnas_ikmenesa_piemaksas_-_abam).

Kanceleja pieteicēju informēja, ka sakarā ar prombūtnē esošas amatpersonas aizvietošanu vecākajai grāmatvedei piemaksa par papildu darbu tika maksāta tikai par laiku, kad aizvietojamā amatpersona - galvenā grāmatvede atradās prombūtnē. Kancelejas galvenajai grāmatvedei saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma

14.panta divpadsmito daļu noteiktā piemaksa 2017.gada pirmajos trīs mēnešos netika maksāta par laiku, kamēr minētā persona atradās atvaļinājumā.

Tomēr pieteicējs nepatiesās ziņas nav nedz atsaucis, ne arī precizējis tās atbilstoši Kancelejas sniegtajai informācijai. Kancelejas galvenā grāmatvede un vecākā grāmatvede, ņemot vērā pieteicēja publikāciju, ir identificējamas pēc vārda un uzvārda. Informācija par minētajām personām ir atrodama vairākās internēta meklētājprogrammās, turklāt saistībā ar šo negatīvo publikāciju. Konkrētās ziņas būtiski aizskar minēto darbinieču reputāciju, tai skaitā var radīt iespējamus riskus jauna darba meklējumos, jo potenciālais darba devējs varētu minēto informāciju vērtēt iespējama darba piedāvājuma kontekstā. Tāpat pie minētās publikācijas ir pievienoti aizskaroši privātpersonu komentāri, kas konkrētajām darbiniecēm ir radījis pārdzīvojumus un morālas ciešanas.

Līdz ar to atzīstams, ka pieteicējs ir sniedzis nepatiesu informāciju par faktiem, kas faktiski nepastāv.

9. Piemēram, 2017.gada 5.jūnija publikācijā internēta vietnē “pietiek.com” pieteicējs ir norādījis, ka “neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejā turpinās „piemaksu dzīres”” (sk. https://www.pietiek.com/raksti/neraugoties_uz_valsts_kontroles_secinajumiem, _vejona-salnaja_kanceleja_turpinas_piemaksu_dzires). Konkrētajā publikācijā saskatāms pieteicēja mērķis publiskajā telpā nodot ziņu, ka Kanceleja pretēji Valsts kontroles ieteikumiem turpina veikt nepamatotas piemaksas.

Taču svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja nav ne tikai pieminēta konkrētajos Valsts kontroles secinājumos, bet arī, veicot ikgadējo revīziju un sniedzot atzinumu par Kancelejas darbības likumību un lietderību valsts budžeta līdzekļu izlietojumā, Valsts kontrole Kancelejā nav konstatējusi nevienu pārkāpumu saistībā ar atalgojuma, prēmiju, piemaksu vai naudas balvu izmaksu Kancelejas darbiniekiem. Šajā sakarā arī svarīgi pievērst uzmanību, ka Kanceleja pieteicējam izsniedza visu viņa pieprasīto informāciju par visām piemaksām, naudas balvām un prēmijām Kancelejā nodarbinātajiem, norādot vārdus un uzvārdus, laikposmā no 2016.gada janvāra līdz pat 2017.gada maijam. Taču pieteicējs publiskajā telpā turpināja paust informāciju, kas norāda uz to, ka Kanceleja neievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību, nesniedz pietiekamu informāciju un informāciju slēpj.

Nenoliedzot ikvienas personas tiesības uz informāciju un tiesības saņemt atbildi pēc būtības un šo tiesību nozīmi demokrātiskā sabiedrībā, nedrīkst aizmirst arī privātpersonām esošos pienākumus. Fundamentāls princips ir tāds, ka persona savas tiesības drīkst izmantot atbilstoši to būtībai, kas nozīmē arī to godprātīgu izmantošanu (sk. arī: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-194/2007).

10. Attiecībā uz atteikumu turpmāk pieteicējam izsniegt informāciju, kas satur Kancelejas nodarbināto personas datus, Kanceleja papildus vērtēja apstākli, ka normatīvajos aktos ir noteikta kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonām izmaksāto atlīdzību. Pieteicēja informācijas pieprasījumi pārsniedz normatīvajos aktos sniedzamo informācijas apjomu. Vērtējot pieteicēja leģitīmo interesi saņemt informāciju, vērā ņemams ir apstāklis, ka internēta vietne, kurā pieteicējs publicē Kancelejas izsniegto informāciju nav reģistrēta kā masu informācijas līdzeklis. Minētajā internēta vietnē ir īpaši uzsvērts, ka tā reģistrēta Islandē, lai izvairītos no pienākuma dzēst konkrētas publikācijas vai komentārus.

Tādējādi internēta vietne “pietiek.com” neievēro likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” noteiktos principus. Minētajā internēta vietnē netiek ievērots aizliegums publicēt informāciju, kura aizskar fizisko un juridisko personu godu un cieņu, vai ceļ neslavu. Tai skaitā internēta vietnē “pietiek.com” nav norādītas atbildīgās personas par draudus saturošo, homofobisko un dzimumu aizskarošo komentāru dzēšanu. Līdz ar to nepastāv tiesiskie aizsardzības mehānismi personu aizskarto tiesību atjaunošanai, lai prasītu nepatiesu ziņu atsaukšanu un atvainošanos no konkrētās internēta vietnes.

11. Kancelejas ieskatā personai, kura apgalvo, ka tā īsteno žumālistisku interesi, ir pienākums ievērot žurnālista ētikas normas un sniegt patiesu informāciju. Pieteicējs šos principus nav ievērojis, tādējādi atzīstams, ka pieteicējs saņemto informāciju nav izmantojis atbilstoši tās pieprasījuma mērķim. Tāpat pieteicējs nav varējis pamatot pieprasīto personas datu apjoma nepieciešamību ar uzrādīto datu apstrādes nolūku. Vienlaikus pieteicējs nav sniedzis garantijas attiecībā uz personas datu pienācīgu drošību un konfidencialitāti, tostarp nepieļaujot neatļautu piekļuvi personas datiem vai to neatļautu izmantošanu, kā arī to, kādā veidā datu subjekti varēs realizēt tiesības uz savu personas datu dzēšanu un apstrādes neturpināšanu.

Kanceleja vērtē apstākli, ka starp amatpersonām, par kurām ir publiski pieejamas ziņas, pieteicējam izsniegtajos informācijas pieprasījumos bija iekļauti arī darbinieki, kuri nav nedz politiskie darbinieki, ne arī sabiedrībā zināmas personas. Tādējādi atbilstoši Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrai tie bauda daudz augstāku aizsardzības uz privāto dzīvi līmeni.

12. Papildus Kanceleja vērsās Datu valsts inspekcijā ar lūgumu sniegt viedokli kokrētajā lietā. Datu valsts inspekcija sniedza viedokli par Kancelejas uzdoto jautājumu, vai Kanceleja ir tiesīga veikt Kancelejas amatpersonu un darbinieku personas datu apstrādi, apkopojot un nododot datus, kas saistīti ar darbinieku un amatpersonu atlīdzību trešajām personām, ja Kancelejas darbinieki rakstveidā pauduši nepiekrišanu savu datu apstrādei un nav citi Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.pantā paredzētie perosnu datu apstrādes pamati.

Sniedzot viedokli šajā jautājumā, Datu valsts inspekcija vērsa uzmanību, ja personas datu apstrādei nav tiesiskā pamata, tā nav atbilstoša Fizisko personu datu aizsardzības likumam, un šādu personas datu apstrādi Kanceleja nav tiesīga veikt. Vienlaikus Datu valsts inspekcija ir vērsusi uzmanību, ka datu subjekta piekrišana ir tikai viens no personu datu apstrādes tiesiskajiem pamatiem. Savukārt apstāklis, ka nodarbinātie ir rakstiski lūguši neizpaust to personu datus ir ņemams vērā, izvērtējot veiktās personas datu apstrādes samērīgumu starp datu subjekta tiesību aizskārumu un iespējamo sabiedrības interesi gadījumos, kad iespējamais tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir noteikts, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 7.panta 5.punktā.

Kanceleja informē, ka pēc Kancelejā nodarbināto iniciatīvas laika periodā no 2017.gada 31.maija līdz 15.augustam ir noskaidrots nodarbināto viedoklis jautājumā par atļauju veikt personas datu apstrādi. Kancelejas nodarbinātie ne tikai lūdza Kanceleju pārtraukt izsniegt pieteicējam personas datus, bet arī rakstveidā apliecināja, ka nepiekrīt savu personas datu apstrādei, ja nepastāv kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem personas datu apstrādes pamatiem. Ņemot vērā to, ka darbinieka un darba devēja savstarpējo attiecību noregulējums par rīcību ar darbinieka personas datiem ir saistīts ar darba līgumiskajām attiecībām, ar 2017.gada 29.augusta Kancelejas vadītāja rīkojumu nodarbināto apliecinājums atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma

6. pantā noteiktajam atzīts par ierobežotas pieejamības informāciju.

Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likuma 10.panta pirmajai daļai, aizsargājot Kancelejā nodarbināto intereses, Kancelejai ir jānodrošina godprātīga un likumīga personas datu apstrāde; personas datu apstrāde tikai atbilstoši paredzētajiem mērķiem un tam nepieciešamajā apjomā; tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificēt attiecīgā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzētajam datu apstrādes mērķim noteikto laikposmu; personas datu pareizību un to savlaicīgu atjaunošanu, labošanu vai dzēšanu, ja personas dati ir nepilnīgi vai neprecīzi saskaņā ar personas datu apstrādes mērķi. Turpinot pieteicējam izsniegt Kancelejā nodarbināto personas datus, Kanceleja nevar nodrošināt minēto Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteikto pienākumu izpildi.

13. Veicot pieteicēja iespējamā tiesību ierobežojuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka Kancelejas nodarbināto privātās dzīves aizskārums pie konkrētajiem apstākļiem nav samērojams ar pieteicēja tiesībām realizēt vārda brīvību un atteica sniegt pieprasīto informāciju. Tiesības uz vārda brīvības īstenošanu nav absolūtas. Veicot konkrētā gadījuma izvērtējumu, Kanceleja atzina, ka pieteicējs tiesības saņemt informāciju tā pieprasītajos apjomos, minot Kancelejas nodarbināto vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu, ir izmantojis ļaunprātīgi un pretēji informācijas pieprasīšanas mērķiem, turklāt pārkāpjot Kancelejā nodarbināto tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.

Ņemot vērā augstāk minēto, Kanceleja lūdz:

1) pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Kancelejai sniegt pieteicējam 2017.gada 8.augusta iesniegumā pieprasīto informāciju un morālā kaitējuma atlīdzināšanu - atvainošanos pilnībā noraidīt;

2) apvienot administratīvo lietu Nr.A420282017 ar Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā ar tiesneses 2017.gada 7.augusta lēmumu ierosināto administratīvo lietu Nr.A420261117.

Vienlaikus Kanceleja informē, ka Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama tiesvedībā ir administratīvā lieta Nr.A420195417, Nr.A420187717, Nr. A420193517, Nr. A420227917, Nr. A420192717, Nr. A420227817, Nr.A420234917, Nr.A420227617, Nr.A420282017, Nr.A420289117, Nr.A420289517 un Nr.A420289617, kurā piedalās tie paši administratīvā procesa dalībnieki.

Pielikumā:

1. Pieteicēja 2017.gada 3.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

2. Pieteicēja 2017.gada 4.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.

3. Pieteicēja 2017.gada 5.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz trīs lapām.

4. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.124 apliecināta kopija uz vienas lapas.

5. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

6. Kancelejas 2017.gada 12.janvāra vēstules Nr.60 apliecināta kopija uz vienas lapas.

7. Pieteicēja 2017.gada 6.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

8. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.149 apliecināta kopija uz 49 lapām.

9. Pieteicēja 2017.gada 7.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

10. Kancelejas 2017.gada 24.janvāra vēstules Nr.126 apliecināta kopija uz vienas lapas.

11. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

12. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.l 18 apliecināta kopija uz divām lapām.

13. Pieteicēja 2017.gada 9.janvāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

14. Kancelejas 2017.gada 23.janvāra vēstules Nr.125 apliecināta kopija už vienas lapas.

15. Pieteicēja 2017.gada 12.janvāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

16. Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vēstules Nr.150 apliecināta kopija uz vienas lapas.

17. Pieteicēja 2017.gada 1 .februāra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

18. Pieteicēja 2017.gada 3.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

19. Kancelejas 2017.gada 2.marta vēstules Nr.419 apliecināta kopija uz divām lapām.

20. Pieteicēja 2017.gada 11.februāra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

21. Kancelejas 2017.gada 15.marta vēstules Nr.511 apliecināta kopija uz vienas lapas.

22. Pieteicēja 2017.gada 11.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

23. Kancelejas 2017.gada 24.marta vēstules Nr.562 apliecināta kopija uz vienas lapas.

24. Pieteicēja 2017.gada 14.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

25. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.597 apliecināta kopija uz vienas lapas.

26. Pieteicēja 2017.gada 22.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

27. Kancelejas 2017.gada 30.marta vēstules Nr.596 apliecināta kopija uz divām lapām.

28. Pieteicēja 2017.gada 26.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

29. Kancelejas 2017.gada 12.aprīļa vēstules Nr.661 apliecināta kopija uz vienas lapas.

30. Pieteicēja 2017.gada 25.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

31. Pieteicēja 2017.gada 31.marta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

32. Kancelejas 2017.gada 13.aprīļa vēstules Nr.672 apliecināta kopija uz sešām lapām.

33. Pieteicēja 2017.gada 4.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

34. Kancelejas 2017.gada 27.aprīļa vēstules Nr.740 apliecināta kopija uz 11 lapām.

35. Pieteicēja 2017.gada 20.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

36. Kancelejas 2017.gada 13.maija vēstules Nr.816 apliecināta kopija uz vienas lapas.

37. Pieteicēja 2017.gada 18.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz septiņām lapām.

38. Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.838 apliecināta kopija uz divām lapām.

39. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

40 Kancelejas 2017.gada 17.maija vēstules Nr.837 apliecināta kopija uz divām lapām.

41. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

42. Kancelejas 2017.gada 22.maija vēstules Nr.850 apliecināta kopija uz divām lapām.

43. Pieteicēja 2017.gada 22.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

44. Pieteicēja 2017.gada 23.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

45. Pieteicēja 2017.gada 24.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

46. Pieteicēja 2017.gada 26.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

47. Kancelejas 2017.gada 9.maija vēstules Nr.776 apliecināta kopija uz trijām lapām.

48. Pieteicēja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

49. Kancelejas 2017.gada 2.maija vēstules Nr.749 apliecināta kopija uz divām lapām.

50. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

51. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

52. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

53. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

54. Kancelejas 2017.gada 29.maija vēstules Nr.882 apliecināta kopija uz divām lapām.

55. Pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

56. Kancelejas 2017.gada 12.maija vēstules Nr.803 apliecināta kopija uz piecām lapām.

57. Pieteicēja 2017.gada 28.aprīļa iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

58. Kancelejas 2017.gada 15.maija vēstules Nr.825 apliecināta kopija uz divām lapām.

59. Pieteicēja 2017.gada 3.maija iesnieguma apliecināta kopija uz divām

lapām.

60. Kancelejas 2017.gada 23.maija vēstules Nr.858 apliecināta kopija uz divām lapām.

61. Pieteicēja 2017.gada 20-.maija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

62. Kancelejas 2017.gada 6.jūnija vēstules Nr.938 apliecināta kopija uz vienas lapas.

63. Pieteicēja 2017.gada 1.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

64. Kancelejas 2017.gada 19.jūnija vēstules Nr.1028 apliecināta kopija uz divām lapām.

65. Pieteicēja 2017.gada 24.jūlija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

66. Kancelejas 2017.gada 3.augusta vēstules Nr.1306 apliecināta kopija uz vienas lapas.

67. Pieteicēja 2017.gada 26.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

68. Kancelejas 2017.gada 17.jūlija vēstules Nr.1207 apliecināta kopija uz vienas lapas.

69. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1293 apliecināta kopija uz sešām lapām.

70. Pieteicēja 2017.gada 29.jūnija iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

71. Kancelejas 2017.gada 1.augusta vēstules Nr.1292 apliecināta kopija uz sešām lapām.

72. Pieteicēja 2017.gada 8.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

73. Kancelejas 2017.gada 23.augusta vēstules Nr.1389 apliecināta kopija uz sešām lapām.

74. Pieteicēja 2017.gada 9.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

75. Kancelejas 2017.gada 7.septembra vēstules Nr.1468 apliecināta kopija uz vienas lapas.

76. Pieteicēja 2017.gada 28.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

77. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

78.  Kancelejas 2017.gada 14.septembra vēstules Nr.1504 apliecināta kopija uz divām lapām.

79. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapas.

80.  Kancelejas 2017.gada 14.septembra vēstules Nr.1506 apliecināta kopija uz divām lapām.

81. Pieteicēja 2017.gada 30.augusta iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

82.  Kancelejas 2017.gada 15.septembra vēstules Nr.1515 apliecināta kopija uz piecām lapām.

83. Pieteicēja 2017.gada 9.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

84.  Kancelejas 2017.gada 22.septembra vēstules Nr.1546 apliecināta kopija uz vienas lapas.

85. Pieteicēja 2017.gada 10.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

86. Kancelejas 2017.gada 22.septembra vēstules Nr.1548 apliecināta kopija uz divām lapām.

87. Pieteicēja 2017.gada 11.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

88. Kancelejas 2017.gada 29.septembra vēstules Nr.1599 apliecināta kopija uz vienas lapas.

89. Pieteicēja 2017.gada 12.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

90. Kancelejas 2017.gada 22.septembra vēstules Nr.1539 apliecināta kopija uz divām lapām.

91. Pieteicēja 2017.gada 12.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

92. Kancelejas 2017.gada 29.septembra vēstules Nr.1598 apliecināta kopija uz vienas lapas.

93. Pieteicēja 2017.gada 25.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

94. Pieteicēja 2017.gada 25.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

95. Pieteicēja 2017.gada 26.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz divām lapām.

96. Pieteicēja 2017.gada 26.septembra elektroniskā iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

97. Pieteicēja 2017.gada 26.septembra iesnieguma apliecināta kopija uz vienas lapas.

98. Lato Lapsas 2017.gada 6.februāra publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 21 lapas.

99. Pietiek 2017.gada 28.aprīļa publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 11 lapām.

100. Pietiek 2017.gada 5.jūnija publikācijas internēta vietnē “pietiek.com” izdruka uz 10 lapām.

101. Kancelejas 2017.gada 19.jūlija vēstules Nr.1225 apliecināta kopija uz sešām lapām.

102. Datu valsts inspekcijas 2017.gada 2.augusta viedokļa apliecināta kopija uz septiņām lapām.

103. Paskaidrojuma noraksts pieteicējam uz 14 lapam ar pielikumiem uz 275 lapām.

Dokumenti

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...