Vēl viens uzņēmums brīdina būvkompāniju „RBSSKALS” par maksātnespējas pieteikumu
PIETIEK23.08.2016.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Vēl viens apakšuzņēmējs brīdinājis Māra Saukāna (attēlā) vadīto būvkompāniju RBSSKALS Būvvadība par nodomu iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Iemesls jau ierastais – kādreiz pazīstamais būvuzņēmums nepilda savas saistības, šoreiz – saistībā ar objektu Miera ielā, par kura būvdarbu kavēšanu VAS Valsts nekustamie īpašuminolēmusi lauzt līgumu ar RBSSKALS Būvvadību.
Neviena no iesaistītajām pusēm situāciju pagaidām nekomentē, taču Pietiek zināms, ka 2016.gada 21.martā starp SIA Dekors+ un RBSSKALS Būvvadību noslēgts uzņēmuma līgums, saskaņā ar kura noteikumiem Dekors+ veica darbus būvobjektā Miera ielā 58 un 58A.
Šā gada RBSSKALS Būvvadības pārstāvji parakstījuši uzņēmuma līguma projekta “Ražošanas ēkas pārbūve, teātra telpu ierīkošana un saimniecības ēku nojaukšana, Miera ielā 58A, Rīgā” starpmaksājuma apstiprinājumu par Dekors+ veiktajiem darbiem - kāpņu telpas, lifta šahtas izbūvi un pamatu pastiprināšanu Miera ielā 58A.
Summa bijusi salīdzinoši neliela – 9246 eiro ar samaksas termiņu līdz šā gada 4.jūnijam, taču līdz pat šā gada augusta vidum RBSSKALS Būvvadība to nav varējusi vai vēlējusies apmaksāt.
Ņemot vērā, ka kopš starpmaksājuma apstiprinājuma parakstīšanas brīža pagājuši jau divarpus mēneši, Dekors+ ir vērsies pie RBSSKALS Būvvadības ar oficiāli brīdinājumu – ja šī summa netiks apmaksāta, triju nedēļu laikā, Dekors+ tiesā iesniegs juridiskās personas RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas procesa pieteikumu.
Pietiek zināms, ka vēstulē kādreiz plaši pazīstamajai būvkompānijai, kura pēdējā gada laikā cīnās ar finanšu grūtībām, arī norādīts – SIA Dekors+ kā kreditoram nav saistošas RBSSKALS Būvvadības grūtības veikt salīdzinoši nelielā parāda samaksu.
Pirms Dekora+ būvkompānijas RBSSKALS Būvvadība maksātnespējas pieteikumu tiesā jau iesniedzis uzņēmums Marbella RN Group, kurai RBSSKALS Būvvadība parādā palikusi aptuveni 48 000 eiro, - Saukāna vadītais uzņēmums gan paziņojis, ka šī rīcība esot nepamatota no juridiskā viedokļa un neizprotama no savstarpējās komunikācijas viedokļa.
Taču šī summa ir tīrais sīkums, salīdzinot ar tām, ko RBSSKALS palicis parādā saviem apakšuzņēmējiem Liepājas valsts tehnikuma rekonstrukcijā, - tās kopā varētu sasniegt pat trīs miljonus eiro. Pietiek šo apakšuzņēmēju viedokli par RBSSKALS attieksmi pret savu saistību izpildi ir aprakstījis jau iepriekš.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
