Pietiek :: Vēlme slēpt informāciju par prēmijām sagādājusi Ārlietu ministrijai jau trešo administratīvo lietu
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Pietiek pārstāvja pieteikuma Administratīvā rajona tiesa ir ierosinājusi jau trešo administratīvo lietu par Edgara Rinkēviča vadītās Ārlietu ministrijas rīcību, šoreiz jau atkal saistībā ar ministrijas nevēlēšanos atklāt ierēdņiem izmaksātās naudas balvas, prēmijas un piemaksas.

Pietiek jau ir informējis, ka, netieši apliecinot neoficiālo informāciju par to, ka  jau aprakstītie naudas balvu, piemaksu un prēmiju plūdi Valsts prezidenta kancelejā ir tikai „ziediņi”, salīdzinot ar pagājušā gada „papildu” naudas plūsmām Rinkēviča vadītajā Ārlietu ministrijā, tā ir atteikusies sniegt šādu informāciju, norādot – ja esot kādi iebildumi pret šo atteikumu, taisnību varot meklēt administratīvajā tiesā.

Pietiek pārstāvis vairākām valsts iestādēm – ne tikai Valsts prezidenta kancelejai, bet arī Ārlietu, Tieslietu un Veselības ministrijām, kā arī Valsts kancelejai – bija nosūtījis identiskus informācijas pieprasījumus par pagājušajā gadā izmaksātajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām.

Visos pieprasījumos bija prasīts atklāt līdzīgas ziņas par katru no personām, kas 2016. gadā laikā no 1. janvāra līdz 31. decembrim no attiecīgās iestādes ir saņēmusi prēmijas, novērtēšanas prēmijas, naudas balvas vai piemaksas ārpus darba līgumā noteiktā ikmēneša atalgojuma.

Rinkēviča vadītā Ārlietu ministrija uz šo informācijas pieprasījumu paziņoja, ka tā jau tāpat publiskojot pietiekami daudz informācijas, tā ka, ja kādam esot interese, tas pats varot nodarboties ar aprēķiniem.

Ārlietu ministrija skaidroja, ka tā jau publiskojot gan informāciju par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām, gan vispārēju informāciju par piemaksām, prēmijām, naudas balvām, sociālajām garantijām un to noteikšanas kritērijiem, gan arī informāciju par amatpersonām izmaksāto atalgojuma summu. Turklāt ar atsevišķu ministrijas amatpersonu un darbinieku ienākumiem gada ietvaros varot iepazīties to amatpersonas deklarācijās.

Šī ministrijas nosauktā informācija gan nedeva nekādu skaidrību par to, kādas tieši prēmijas, piemaksas un naudas balvas un par ko tieši pērn ir piešķirtas konkrētiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem. Pēc Pietiek rīcībā esošām ziņām, tieši šāda skaidrība varētu būt ļoti nepatīkama ministrijas vadībai: jau Valsts prezidenta kancelejas naudas plūsmas liecināja par jauniem „treknajiem gadiem”, savukārt Ārlietu ministrijas konkrēto izmaksu atklāšana varētu radīt vēl daudz vairāk neskaidrību un sabiedrības neizpratnes.

Saistībā ar pagājušā gada izmaksu slēpšanu administratīvā tiesa lietu bija ierosinājusi jau iepriekš, savukārt 3. aprīlī tiesa sākusi jaunu administratīvo lietu par to, ka Ārlietu ministrija ir vēlējusies slēpt arī šā gada janvārī izmaksātās prēmijas, piemaksas un naudas balvas.

Vēl vienu – trešo administratīvo lietu tiesa ir ierosinājusi par Ārlietu ministrijas Informācijas atklātības likuma pārkāpumu, nevēloties atklāt ne personas, no kurām Latvijas vēstniecība Ēģiptē saņēma materiālu atbalstu bēdīgi slavenajām dārgajām dzīrēm Kairā pagājušā gada 1. decembrī, ne it kā slepeno kārtību, kādā Latvijas diplomātiskajās pārstāvniecībās notiek iepirkumu veikšana. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

FotoKaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un šajā jomā īpaši izcēlusies Jaunā konservatīvā partija (JKP) un tās „Ekonomiskās analīzes grupas vadītājs” Gatis Eglītis, kuram izrādījies daudz ko teikt par dzelzceļa elektrifikācijas projektu. Šai sakarā atļaušos atgādināt šo un to publiski nezināmu par JKP „kadriem” un uzdot dažus uzvedinošus jautājumus „ekonomiskā analizētāja” sakarā.
Lasīt visu...

21

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

Foto"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas (FM) radio reklāmās nav saskatāma slēptā priekšvēlēšanu aģitācija un vai neatļautā veidā tiek tērēti administratīvie resursi. Vēstuli ar lūgumu izvērtēt attiecīgo situāciju LRA nosūtīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Sniegt paskaidrojumu par izvērsto radio kampaņu lūgts arī pašai Finanšu ministrijai.
Lasīt visu...

21

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

FotoLatvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja noziedzības mecenāti - PSKP un VDK nomenklatūras visnelietīgākā, visalkatīgākā, nacionāli visreakcionārākā daļa, kooptējot savā bandā nekaunīgi izveicīgus parvēnijus no pārējiem sociālajiem slāņiem.
Lasīt visu...