Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Vēlreiz par atļaujas pieejai valsts noslēpumam nozīmi

Pēteris Kušners, juridisko zinātņu maģistrs
11.06.2014.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2014.gada 9.jūnijā visos lielākajos Latvijas medijos visvairāk apspriestā ziņa bija par to, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis (attēlā kopā ar Jutu Strīķi) ir atteicies piešķirt atļauju pieejai valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai.

Pati Brokas kundze minēja, ka noteikti pārsūdzēs šo SAB direktora lēmumu. Iepriekš viņa pieļāva pat iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Citi minētās politiķes partijas biedri norādīja uz valsts drošības dienestu izmantošanu kā politiskās izrēķināšanās ieročus (sk. http://www.delfi.lv/news/national/politics/drosibas-dienestus-izmanto-politiskas-izrekinasanas-nolukos-uzskata-nacionala-apvieniba.d?id=44596646 ).

Visai dīvaini, ka šiem pozīcijā (ar diametrāli pretējiem uzskatiem) esošajiem partijas biedriem piebalso arī kāds opozīcijas deputāts, kuram pašam ir atteikta atļauja pieejai valsts noslēpumam (sk. http://www.diena.lv/latvija/viedokli/elksnins-par-pielaidi-valsts-noslepumam-brokai-politiki-nesaskanas-risina-ari-sab-14058829 ).

Savukārt SAB direktors Jānis Maizītis lakoniski norādīja: pieeja valsts noslēpumam Brokai nav piešķirta nopietnu risku dēļ (http://www.delfi.lv/news/national/politics/pielaide-valsts-noslepumam-brokai-liegta-nopietnu-risku-del-uzsver-maizitis.d?id=44596578 ).

Lai labāk izprastu situāciju un spētu nodalīt - kur ir cilvēciskās emocijas un kur nopietnu izsvērtu lēmumu pieņemšana, jāaplūko normatīvo aktu regulējums un judikatūra jautājumos, kas skar valsts noslēpumu.

Tā likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta trešās daļas 6.punkts nosaka, ka „pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”.

Šie ir tie nopietnie riski (fakti, kas dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu), par kuriem runā SAB direktors. Turklāt paši fakti ir valsts noslēpums, ko personai, kurai nav attiecīgās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, neatklāj. Te gan, protams, ir jautājums – vai persona pati par sevi zina mazāk nekā drošības iestādes, ja no personas puses tiek izrādīta neizpratne par iemesliem.

Savukārt likums „Par valsts noslēpumu” 11.panta pietā daļa paredz personai tiesības SAB direktora lēmumu pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram. Savukārt ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Augstākā tiesa jau 2009.gada 24.marta lēmumā lietā Nr.SKA - 278/2009 ir atzinusi, ka speciālās atļaujas nepiešķiršana var būt pietiekams pamats amatpersonas statusa izmaiņām vai pat amata zaudēšanai. Amatpersonas atbilstība ieņemamajam amatam lielā mērā tiek noteikta tieši ar lēmumu par speciālās atļaujas nepiešķiršanu.

Tādējādi, kaut arī lēmumam, ar kuru amatpersonai ir liegta piekļuve attiecīga statusa informācijai, nav visu administratīvā akta pazīmju (nav galīgā noregulējuma, kas maina vai izbeidz amatpersonas tiesisko statusu), tā ietekme uz personas tiesībām pēc būtības, tostarp uz tiesībām saglabāt amatu, var būt būtiska un izšķiroša.

Tāpēc pār šādu lēmumu būtu veicama kontrole tiesā administratīvā procesa kārtībā kā par starplēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz gala lēmumu lietā.

Tālāk Augstākā tiesa precizē, ka tomēr speciālā tiesību norma, kas ir likuma „Par valsts noslēpumu” 11.panta piektā daļa, šādu kārtību neparedz.

Savukārt Satversmes tiesa jau 2003.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.2002-20-0103 ir atzinusi, ka šī speciālā tiesību norma ierobežo personai Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktās pamattiesības uz taisnīgu tiesu, tomēr šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis – valsts drošības intereses.

Turklāt, izvērtējot likuma „Par valsts noslēpumu” normas, kas noteic lēmuma par atteikumu izsniegt speciālo atļauju apstrīdēšanas kārtību, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, Satversmes tiesa to nav atzinusi par neatbilstošu. Turklāt jau vairākkārt ir norādījusi, ka arī Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktajām pamattiesībām var noteikt ierobežojumus, lai aizsargātu citas Satversmē garantētās tiesības. Attiecīgos gadījumos personai ir zināmas iespējas pārsūdzēt atteikumu, tostarp neatkarīgas institūcijas augstai amatpersonai – ģenerālprokuroram.

Ja personai tiek atteikta tās tiesību aizstāvība tiesā, nepieciešams, lai alternatīvā procedūra būtu izsvērta un dotu iespēju personai īstenot savu tiesību aizsardzību maksimāli augstā līmenī.

Satversmes tiesa tāpat norādījusi, ka jēdziens „taisnīga tiesa” ietver sevī arī pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta tiek izskatīta. Tas nenozīmē, ka tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu nepastāv arī ārpus tiesām, administratīvajā procesā un gadījumos, ja tas nav noteikts normatīvajos aktos.

No Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka, ievērojot taisnīgu lietas izskatīšanas procedūru arī ārpus tiesas, apstrīdētajā tiesību normā noteiktais personas tiesību ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi – valsts drošības aizsardzību.

Līdz ar to, manuprāt, būtu nepamatota un bezjēdzīga vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar pieteikumu par, piemēram, kāda no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantiem iespējamo pārkāpumu, ja Satversmes tiesa šo jautājumu jau 2003.gadā ir atrisinājusi nacionālā līmenī.

Turklāt nacionālās drošības jautājumu (kas ir arī valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzība) izvērtēšana ECT nebūtu vispār pieļaujama, jo tie ir katras konkrētās valsts ekskluzīvajā jurisdikcijā, proti, katra valsts pati izvēlas līdzekļus (instrumentus) kā aizsargāt tik būtisku jomu kā valsts drošību.

Tādejādi personai, kurai ir atteikts izsniegt atļauju pieejai valsts noslēpumam, ir jāapzinās, ka:

1) valsts viņai neuztic (-ēs) tik ļoti svarīgu un sensitīvu informāciju, kāda ir valsts noslēpumu saturoša informācija,

2) pretējā gadījumā viņa var apdraudēt valsts drošību,

3) viņa, visdrīzāk, pati vislabāk zina savus pagātnes un tagadnes faktus, lai spētu pati izsecināt atteikuma konkrētos iemeslus.

Šis raksts ir personiskas pārdomas ar juridisku ievirzi un nekādā ziņā nav saistāms ar kādu konkrētu gadījumu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...