Ventspils vicemēram Vītoliņam neizdosies iedzīvoties uz pensionāra rēķina
PIETIEK10.01.2017.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Augstākā tiesa lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam tomēr nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam (partija "Latvijai un Ventspilij") piecu tūkstošu eiro kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem. Šis lēmums nav pārsūdzams.
Augstākā tiesa atteikusi ierosināt kasācijas tiesvedību par Ventspils domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Jāņa Vītoliņa (attēlā) pārstāves kasācijas sūdzību saistībā ar Kurzemes apgabaltiesas lēmumu noraidīt Vītoliņa prasību pret pensionāru Ivaru Jansonu un Daci Jansonu par nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu piecu tūkstošu eiro apmērā.
Pirmajā instancē Ventspils tiesa lēma Vītoliņa prasību apmierināt daļēji un no pensionāra piedzīt 1500 eiro, bet apelācijas instance šo lēmumu atcēla, par ko Vītoliņš bija sašutis, paužot uzskatu, ka tiesa esot pieļāvusi procesuālus pārkāpumus, neļaujot viņam tiesā izteikties.
Vītoliņa aizstāve Inese Kalnāja-Zelča par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, kuras izskatīšanu Augstākā tiesa noraidīja.
Kā jau ziņots, Jansons jau ilgu laiku cīnās pret vidi piesārņojošās "Ventspils zivju konservu kombināta" zivju kūpinātavas darbību. Tikmēr Ventspils dome, kura devusi atļauju vidi piesārņojošā uzņēmuma darbībai, ir dažādos veidos vērsusies pret Jansonu.
Vītoliņš bija vērsies tiesā ar civilprasību pret Jansonu par divām epizodēm - Jansona komentāru portālā "Ventasbalss.lv" un izteikumiem tīmekļa vietnēs "Sunubuda.tv" un "Youtube.com" publicētajā video sižetā. Pēdējais piliens Vītoliņa pacietības kausā bijis Jansona interneta komentārā paustais viedoklis, ka Vītoliņš, nerisinot vides piesārņojuma problēmas Ventspilī, personīgi vainojams bijušā Ventspils Augstskolas (VeA) rektora Jāņa Eglīša nāvē (Eglītis pēc smagas slimība aizgāja mūžībā 2013.gadā).
Pie portālā "Ventasbalss.lv" 2014.gada augustā publicētā raksta par pašreizējās VeA rektores Gitas Rēvaldes ievēlēšanu Latvijas pētniecības un inovācijas stratēģiskajā padomē Jansons bija ievietojis komentāru: "Gudra sieviete, man prieks. Arī viņa sapratusi, ka Ventspilī viss iet uz galu un smird visās malās. Tāpat kā 28.jūlijā bija dubultindēšana Ventspilī, tad atcerēsimies 16.05.2012., kad indēja pilsētas iedzīvotājus un pilsētas viesus, bērnus Bērnu pilsētiņā, studentus VeA, visus Ostgalā un ne tikai!!! Paldies J.Vītoliņam, ka nav arī vairs mīļotā VeA rektora Jāņa Eglīša (lai viņam vieglas smiltis)." Portāla administrācija šo komentāru ir dzēsusi.
Savukārt 2015.gada 30.aprīlī tīmekļa vietnēs "Sunubuda.tv" un "Youtube.com" publicētajā video sižetā Jansons norādījis uz "Ventspils zivju konservu kombināta" zivju kūpinātavas, viņaprāt, kaitīgo ietekmi uz iedzīvotāju veselību, nodēvējot to par vienu no infrastruktūras neveiksmēm.
Savā prasības pieteikumā tiesai Vītoliņš bija norādījis, ka Jansons šajā sižetā esot paudis vairākus, viņaprāt, nepatiesus un godu un cieņu aizskarošus apgalvojumus, piemēram, "Šī nav vienīgā Vītoliņa kunga neveiksme. Viņam saskaitīsies vismaz 10 neveiksmes, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību. Vismaz desmit ir tās neveiksmes. Nu, un tāpēc Vītoliņa kungs mūk no manīm, un man nav nekādu iespēju kontaktēties", "Viņš zog veselības cilvēkiem. Viņš arī man nozaga veselību. Viņš nozaga veselību kaimiņam. Visiem", "Kaimiņam ir bail iet pie Vītoliņa. Viņš darbu pazaudēs", "Es esmu ļoti neērts Vītoliņam. Un mani saindēja. Es nesaslimu ar plaušu slimību. Mani saindēja." u.c.
Vītoliņš prasības pieteikumā tiesai bija norādījis, ka šie Jansona izteikumi saturot nepatiesas un godu un cieņu aizskarošas ziņas, jo tajos apgalvots, ka Vītoliņa rīcības rezultātā tiek nodarīts kaitējums personu veselībai un dzīvībai, un viņam tiek piedēvētas noziedzīgas darbības, kā arī tiek norādīts, ka sabiedrības locekļiem ir bail no prasītāja un viņa atriebības.
Vienlaikus prasības pieteikumā bija norādīts, ka šie izteikumi satur netiešu norādi uz to, ka prasītājs varētu ļaunprātīgi izmantot viņam piešķirtās amata pilnvaras un ietekmi, turklāt tiek radīts priekšstats, ka prasītājam ir kaut kas slēpjams, tādēļ viņš izvairās no saskarsmes. "Šie izteikumi ir nepatiesi izdomājumi, kas nodara nopietnu kaitējumu prasītāja godam un cieņai," prasības pieteikumā norādījis Vītoliņš.
Tagad tiesāšanās izbeigta, jo Augstākās tiesas rīcības sēdes lēmums par kasācijas sūdzības noraidīšanu nav pārsūdzams.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
