Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēlēšanas tuvojas, un mēs aizgūtnēm gaidām jauno veselības ministru. Gaidām cilvēku, kas nāks, atnesīs budžeta naudu pietiekamā daudzumā, visiem dāsni sadalīs. Šis „laimes lācis” visu zinās, visu pratīs, būs taisnprātīgs un labprāt uzklausīs visu padomdevēju ieteikumus. Vārdu sakot – atliek tikai iecelt īsto ministru, un medicīnai tiks ne tikai nieka 4.5% no IKP, bet visi 6% ,kā vidējai Eiropas valstij pieklājas.

Mums ir vismaz ducis enerģisku ļaužu dažādos vēlēšanu sarakstos, kas mums šo naudu sola. Melo. Naudas medicīnai pietiekami nebūs nekad. Topošajam ministram nāksies cīnīties par katru eiro, nevis par lieliem procentiem no IKP.

Ja nesāksies karš, Latvijā veselības aprūpe paliks nepietiekami finansēta un Eiropas līmeni tā arī nesasniegs. Mēs varam savākties grupās pie Ministru kabineta, Saeimas vai Melngalvju nama un piketēt gadiem, mēs varam streikot, plēst matus vai skriet pāri Doma laukumam kā strīkeri – naudas apjoms medicīnai pieaugs lēnām vai nepieaugs nemaz.

Medicīnas profesionāļiem vajadzētu vienoties neklaigāt, bet runāt finansistiem un politiķiem saprotamu valodu. Mēs vēlamies, lai procentuālais pieaugums veselības aprūpei ik gadus būtu lielāks nekā budžeta procentuālais pieaugums. Budžets vidēji gadā Latvijā pieaugs par 3–5%. Tātad vajadzētu vienoties ar valdību un visām valdošām partijām, lai katru gadu par 10% pieaugtu veselībai paredzētā finansējuma apjoms. Tas ir reāli. Patiesībā to saprot gandrīz visi Latvijas politiķi. Turklāt fiskālā loģika nosaka, ka lielāka pieauguma gadījumā pastāv nelietderīgas naudas tērēšanas riski. Latvijas banka un Finanšu ministrija nekad nepieļaus lielāku pieaugumu, lai cik politiski labi tas izskatītos.

Un tomēr – galvenā problēma ir visā sistēmā kopumā. Kā var labi strādāt veselības aprūpes sistēma vai Veselības ministrija, ja likumdošana ir greiza un likumi sarakstīti tā, ka vienīgais atbildīgais par katra cilvēka veselību ir valsts budžets?

Topošā ministra pirmais darbs būs rakstīt jaunu Ārstniecības likumu. Uzrakstīt to var divās nedēļās, saskaņot pusgadā, Saeimā izskatīt vēl pusgadā

Ārstniecības likums ir novecojis, sadrāklēts kā Latgales lupatu deķis. Visiem iesaku izlasīt kaut vai šā likuma 2. pantu: „Šā likuma mērķis ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju." Jūs sapratāt, ko regulē Ārstniecības likums – sabiedriskās attiecības?

Likumā iekļauta daļa veselības aprūpes, daļa veselības saglabāšanas jautājumu, pie kam rūpīgi definētas ārsta, zobārsta, māsas, ārsta palīga, funkcionālā speciālista un funkcionālā speciālista palīga, vecmātes, militārā paramediķa un masiera profesijas (kāpēc nav atsevišķi definēta laboranta vai radiologa asistenta profesija?). No slimībām likums plaši apraksta psihiskās slimības. Liela daļa likumā paredzēto normu nav tieši sasaistāmas ar Ministru kabineta noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

Veselības jomas finansēšana Ārstniecības likumā paslēpta nodaļā „Personu tiesības un pienākumi veselības aprūpē”, pie kam šajā nodaļā personu pienākumi ir tikai iepriekšminētajā virsrakstā, ne ar vienu pušplēstu vārdu tas nav minēts pantos. Visiem, kas nespēj iztēloties normatīvajos aktos ietvertu lielā haosa reglamentu, iesaku rūpīgi izlasīt Ārstniecības likumu. Nu ko var gaidīt no ministrijas, ja virslikums ir haosa kompilācija?

Ingrīdas Circenes centieni radīt jaunu ārstniecības finansēšanas likumu bija pretrunā Latvijas likumdošanas praksei, principā nerisināja finanšu pieplūdumu, bet galīgi nemaz – finanšu sadali. Jebkurā gadījumā tieši Ārstniecības likumā jāgarantē procentuālais sadalījums veselības jomai – jāparedz konkrēta (minimālā) daļa primārajai aprūpei, neatliekamās palīdzības dienestam, rehabilitācijai, kā arī profilaksei, sanitārijai, vides veselībai. Minēšu piemēru – Ingrīda Circene 2012. gada budžetā panāca vairākas ievērojamas „injekcijas” desmitiem miljonu latu apmērā. Visa šī nauda tika sadalīta starp slimnīcām (īpaši ministres tālaika favorītes Rūtas Valteres nemākulīgi vadītajai Stradiņa KUS, kura patiesībā strādā ar 25% savu iespēju), dzēšot iestrādātos parādus, kā arī kompensējamajiem medikamentiem. Līdz ar to primārā aprūpe realitātē saņēma daudz mazāk, par spīti publiskiem paziņojumiem, ka ģimenes medicīna mums ir prioritāte. Tas ir politisks lēmums – kāda daļa Latvijā pienākas vienai vai otrai medicīnas jomai, un to nevajadzētu uzticēt ministrijas ierēdniecībai vai ministra simpātijām.

Latvijas likumdošanā veselības aprūpes pieejamības nodrošināšana un sabiedrības veselība uzticēta pašvaldībām. Šo formulu Ārstniecības likumā iestrādāja labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, kurš fatāli baidījās no veselības jomas kā tādas. Latvija ir pārāk maza valsts, lai veselības aprūpē mums būtu 119 dažādi veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanas modeļi uz nepilniem 2 miljoniem iedzīvotāju. Šobrīd pašvaldības ar likumā ierakstīto normu – nodrošināt veselības aprūpes pieejamību - lielākoties saprot slimnīcu remontu, jaunas aparatūras un datoru iegādi.

Vislielākā kļūda bija reģionālo un rajonu slimnīcu nodošana pašvaldību īpašumā. Šobrīd mums ir trīsdesmit karaļvalstis, kur karali (slimnīcas vadību) ieceļ pašvaldība (vislabāk tur ielikt savas partijas biedrus, kas netika atkārtoti ievēlēti par deputātiem), kur ir divi uzstādījumi– atņemt vairāk naudas Nacionālajam veselības dienestam un nopirkt „krutāku” datortomogrāfu nekā kaimiņu rajonam. Esam iegādājušies izcilus „dzelžus”, tiesa, Latvijas reģionos vairs nav ārstu un māsu, kas ar tiem strādā.

Tātad – Ārstniecības likums jāizstrādā no jauna kā reāls „jumta” likums. Ārstu prakšu likums savu laiku nodzīvojis – daļa no tā jāiekļauj Ārstniecības likumā kā atsevišķa daļa, pārējā – jāpārstrādā un jānosaka kā Ministru kabineta noteikumi.

Ar jaunā likuma garu un burtu nākamajam veselības ministram nāksies pārņemt valsts jurisdikcijā vismaz reģionālās slimnīcas (Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Liepāja, Ventspils, iespējams, ka arī Jēkabpils, Cēsis, Madona un Kuldīga (!)). Ja to nesapratīs veselības ministrs un premjers, tad to nodiktēs NATO. Latvijai nav militārās medicīnas, tādēļ NATO paģērēs striktu kārtību (un valstisku pakļautības struktūru) reģionālajās slimnīcās, kurās pie neiroķirurga, traumatologa vai anesteziologa „zelta” stundas laikā tiktu nogādāti cietušie militāristi.

Otrs likums, ko nākamajam ministram nāksies radīt, ir Sabiedrības veselības likums.

Latvijā nav Sabiedrības veselības likuma, kuram būtu jābūt otram mūsu jomas „jumta” likumam. Šobrīd Latvijas likumdošana netieši pasaka, ka par Latvijas iedzīvotāju veselību atbildīgs ir budžets un tikai. Latvijas valsts nav uzskatījusi par nepieciešamu paģērēt saviem iedzīvotājiem rūpēties par savu drošību, par sportošanu, vairāk vai mazāk normālu uzturu, nesmēķēšanu, ļergas nedzeršanu un spaisa nelietošanu. Iedzīvotājiem nav nekādas atbildības par savas veselības saglabāšanu, par attieksmi pret savu un savu līdzcilvēku veselību, par ārstniecības norādījumu izpildi, kaut vai par attieksmi pret nodokļu maksātāju naudas tērēšanu. Nav iespējams uzlabot sabiedrības kopējo veselību tik ilgi, kamēr valsts ar likuma spēku nepasaka, ka apzināta kaitēšana savai veselībai nozīmē lielākus izdevumus no sava, nevis no kopbudžeta (līdzcilvēku iemaksāto nodokļu) maciņa.

Sabiedrības veselības likums vajadzīgs arī tīri ekonomisku apsvērumu dēļ. Latvijas iedzīvotāji aptuveni 35% pārtikas lieto no tieša vai netieša solidāra maksājuma. Proti, mūsu kopējie budžeta līdzekļi pilnībā vai daļēji baro bērnudārzu un skolu audzēkņus, pacientus slimnīcās un aprūpes slimnīcās, pansionātu iemītniekus, cietumniekus, militārpersonas, sportistus, Dziesmu svētku dalībniekus utt. Ar likumdošanas normām jānosaka, ka par valsts budžeta naudu nedrīkst barot neveselīgi. Par valsts budžeta naudu visiem iepriekšminētajiem jāsaņem Latvijā ražots veselīgs uzturs – ar mazu sāls un cukura daudzumu, bez transtaukiem, bez saldinātiem dzērieniem, importa cepumiem, majonēzes, čipsiem utt. Šis aspekts mums svarīgs arī no valsts ekonomikas viedokļa – Latvijas pārtikas ražotājiem nav iespējas eksportēt savu preci uz Krieviju, bet Latvijas skolās un slimnīcās saimnieko lietuviešu piens, poļu dārzeņi un nezināmas izcelsmes gaļas produkti.

Tad, kad Latvijai būs divi strukturēti, eiropeiski, saprotami veselības un medicīnas „jumta” likumi ar skaidru stratēģiju veselības aprūpes sistēmai, mēs varēsim nopietni virzīties uz priekšu arī budžetēšanā. Šobrīd dažāda līmeņa diskusijas, darba grupas, iniciatīvu kopas un valdības atbalsta pulciņi čakli rosās, sanāk, diskutē, pūlas jautājumus skatīt, izrautus no konteksta. Šīs darba grupas un biedru pulciņi sasauc pulkiem jomas speciālistu, lai uzskatāmi izrādītu valdības determinēto rosību ap veselības jomu.

Nākamajam veselības ministram vajadzētu nākt ar uzstādījumu: vēlos strādāt par ministru četrus gadus, apņemos panākt, ka Latvijas iedzīvotāju dzīves ilgums šajā laikā pieaugs par 2 gadiem (ja ministrs nedarīs neko, tāpat pieaugs par gadu). Un parādīt strukturētu sistēmu – kā to sasniegt. Pirmo soli – likumdošanas sakārtošanu šajā rakstā centos argumentēt.

*Šī raksta autors nav nevienas politiskas partijas biedrs, nekandidē vēlēšanās un publiski atzīst, ka Eiroparlamenta vēlēšanās ievilka krustiņu Valdim Dombrovskim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...